Kučinska solījums
"Viss ir kārtībā, es apmeklēju Ādažus vienu mēnesi atpakaļ. Bija jau zināmā mērā gatavošanās. Tiek jaunas būves celtas; ja arī kaut kas netiks pabeigts, jebkurā gadījumā Aizsardzības ministrijai ir risinājumi uz laiku, kamēr tās tiek pabeigtas. Es esmu pārliecināts, ka mēs esam sagatavojušies [NATO spēku uzņemšanai]."
Aizsardzībai - vairāk naudas
Pozitīvi novērtēts
Latvijas Transatlantiskās organizācija (LATO) valdes priekšsēdētājs Toms Baumanis uzsver atbalstītās sankcijas pret Krieviju, kā arī valdības centienus atbilstoši solījumam celt aizsardzības izdevumus 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Negatīvi novērtēts
Viņš slikti vērtē aizsardzības budžeta apgriešanu, lai realizētu deputātu kvotas.
"Valdība zaudēs starptautisko un Latvijas sabiedrības uzticamību, ja novērsīsies no šī mērķa kaut vai par nieka tiesu.
Laikā kad ASV jaunā valdība prasa pacelt aizsardzības izdevumus virs 2% sliekšņa, ir jādomā kā sasniegt 2% mērķi jau 2017.gadā," skaidroja Baumanis.
Steidzami jādara
Valdībai jārosina Saeimai atcelt termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšanu starptautisko sankciju sarakstā esošo valstu pilsoņiem, t.i., Krievijas un Ziemeļkorejas valstu pilsoņiem.
Minimālās sociālās iemaksas radītu organizāciju bankrotu
Pozitīvi novērtēts
Pilsoniskā alianses pārstāve Kristīne Zonberga pozitīvi vērtē, ka Kučinska valdības laikā darbu uzsāka Nacionālais nevalstisko organizāciju (NVO) fonds un finansējumu nevalstiskajam sektoram piešķīra no pamatbudžeta, nostiprinot to, ka "pilsoniskā sabiedrība Latvijā nav kaut kas neparedzams un pārejošs."
Pozitīvi novērtēta Kučinska atteikšanās no plāna ieviest minimālās sociālās iemaksas.
Jaunā likuma norma būtu radījusi masveida labdarības organizāciju bankrotu, liela daļa biedrību un nodibinājumu eksperti, kas strādā nepilnu laiku, tiktu atlaisti.
Pēc aptuveniem aprēķiniem, tie būtu vismaz 3000 darba ņēmēju, kas ir vienlīdzīgi desmit ''Liepājas metalurga'' bankrota rezultātā atlaisto darbinieku skaitam.
Negatīvi novērtēts
Dažkārt manāma minstināšanās lēmumu pieņemšanā. To skaidri arī pierādīja situācija ar obligātajām sociālajām iemaksām, kad valdība nespēja ilgstoši vienoties par to, vai atcelt vai tomēr atstāt spēkā jaunās likuma normas.
Steidzami jādara
Valdībai savu lēmumu pieņemšanā jāvadās pēc valsts attīstības plānošanas dokumentiem un Nacionālajam NVO fondam jāpiešķir vismaz 700 000 eiro gadā. Turklāt finansējuma apjomam pakāpeniski būtu jāpieaug.
Jāefektivizē Valsts ieņēmumu dienesta veiktās pārbaudes - maksimāli jāsamazina cilvēciskā faktora ietekme uz sabiedriskā labuma organizācijas iegūšanas un pārbaudes procesu. Tiesiskajā regulējumā jāprecizē NVO tiesības veikt saimniecisko darbību neierobežotā apjomā, lai turpmāk izvairītos no atšķirīgas likuma normas interpretācijas.
Nodokļu politikas kontekstā NVO ir svarīgi, lai saglabātu NVO uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi, ziedotāju tiesības saņemt nodokļu atvieglojumus, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksas (VSAOI) atbilstoši paveiktā darba apjomam.
Kučinskis solīja
"Mēs deklarācijā neesam neviena nodokļa ne palielināšanu, ne samazināšanu [norādījuši]. Tas ir šī gada darbs – ķerties pie visas nodokļu sistēmas inventarizācijas. Ir uzsākts Pasaules Bankas pētījums, paralēli mēs ar uzņēmējiem, uzņēmēju organizācijām veidosim vēl vienu, savu grupu. Šajā gadā jāievieš skaidrība un tikai tad sākam diskusiju par ilglaicīgu nodokļu sistēmu.”
Jaundibināto uzņēmumu skaits ir zemākais pēdējo gadu laikā
Pozitīvi novērtēts
Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas valdes locekle Aija Lokenbaha ir apmierināta, ka uzņēmēji uzdrīkstējās runāt un valdība viņos ieklausījās attiecībā uz mikrouzņēmuma nodokli. Šīs pirmās pārmaiņas varētu veicināt vispārēju attieksmes maiņu pret uzņēmējiem, ilgtermiņā popularizējot uzņēmējdarbību kā nodarbošanos un sekmējot Latvijas ekonomisko izaugsmi, uzskata Lokenbaha. Noteikti par šo jautājumu vēl notiks karstas diskusijas, taču pārdomāta ilgtermiņa stratēģija ir tieši tas, kas uzņēmējiem ir vajadzīgs.
Negatīvi novērtēts
- Pēc LETA datiem 2016. gadā jaundibināti 11 206 uzņēmumi, likvidēti 12 227. Jaundibināto uzņēmumu skaits ir zemākais pēdējo gadu laikā, un šāda negatīva uzņēmumu skaita bilance pēdējo reizi bijusi tikai 1997. un 1998.gadā.
- Notiek aktīva Latvijas uzņēmēju pārreģistrēšanās uz Igauniju.
- Būtiskākā valdības kļūda - nodokļu grozījumu izsludināšana un 2017.gada budžeta pieņemšana vienā no pēdējām gada dienām.
Nodoklis kļuva par katalizatoru un Ministru prezidents reaģēja kā niķīga bērna tēvs –
ja bērns veikalā krīt gar zemi un pieprasa rotaļlietu, tad problēma nav rotaļlietā, bet gan dziļāk. Tā nu Ministru prezidents „nopirka” niķīgajiem
uzņēmējiem to mantu, ko viņi gribēja, lai tikai būtu miers. "Prieks, ka sadzirdēja un ieklausījās! Bet pamatproblēma netika atrisināta," uzsver Lokenbaha.
Steidzami būtu jādara
- Jāveido strukturēts dialogs ar uzņēmējiem, plānotās izmaiņas vispirms izskaidrojot sabiedrībai, veicinot sabiedrības iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā.
- Savlaicīgi jāizsludina grozījumi, plānojot vairākus gadus uz priekšu.
- Noteikt uzņēmējdarbību par prioritāru jomu valstī, lai panāktu ekonomisku izaugsmi un iedzīvotāju atgriešanos Latvijā.
- Samazināt vispārējā valdības sektorā strādājošo skaitu, tādējādi atbrīvojot darbaspēku, kas var radīt pievienoto vērtību valstij.
- Izveidot pārdomātu ilgtermiņa nodokļu stratēģiju.
Kučinskis solīja
"Es šobrīd ar pilnu atbildību saku, ka man nav tiesību saukt viņus mājās, kamēr mums šeit nav piedāvājuma. (..) Es nekad nesaukšu mājās cilvēkus un neteikšu, ka mums būs laba pabalstu sistēma."
Viena no ārpolitikas prioritātēm
Pozitīvi novērtēts
Eiropas Latviešu apvienības pārstāve Elīna Pinto uzsver, ka latviešu valodas prasmju straujās izzušanas ēnā izglītības ministra Kārļa Šadurska paspārnē aizsākts vērtīgs darbs pie diasporas izglītības koncepcijas. Valdība sadarbību ar diasporu atzinusi par vienu no piecām Latvijas ārpolitikas prioritātēm 2017.gadam.
Kultūras ministre Dace Melbārde ir bijusi Kučinska valdības izcilniece diasporas lietās –
gan ministre pati, gan Simtgades birojs. Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) un Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) bijuši atsaucīgi un 
atbalstoši diasporas vajadzībām, īpaši Dziesmu un deju svētku tradīcijas uzturēšanas un diasporas organizāciju stiprināšanas jomās.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) pēc diasporas ierosmes esot sākusi darbu pie plāna izstrādes diasporas iesaistei Latvijas tautsaimniecībā – eksporta un investīciju veicināšanā.
Negatīvi novērtēts
Kučinska valdības darbs attiecībā uz diasporu ir vērtējams kā lēna iešūpošanās.
Pagaidām trūkst vienotas pieejas saziņā ar starptautiskajās organizācijās strādājošajiem latviešiem - šajā nedrošajā globālajā klimatā tas varētu sekmēt Latvijas starptautisko interešu aizstāvību.
Steidzami jādara
- Mērķtiecīgāk jāatbalsta diasporas jaunatnes darbs un pilsoniskā iesaiste.
- Kultūras ministrijai jāspēj pietiekami autoritatīvi īstenot Kučinska uzticēto diasporas koordinācijas pienākumu un nepaturēt diasporu tikai kultūras lauciņā.
- Jāveido atvērta divvirzienu komunikācija ar Latvijas piederīgajiem pasaulē.
- Valsts atbalsta finansējums diasporas politikas īstenošanai ir jāiekļauj valsts budžeta bāzes izdevumos tā vietā, lai ik pēc trīs gadiem par to cīnītos ar jauno politikas iniciatīvu starpniecību.
Kučinskis solīja
"Mēs esam tajā pakāpē, kur reformas vienkārši jāveic un algas ir jāievieš paralēli, tie nav atraujami viens no otra. Līdz jaunajam mācību gadam, kā mēs esam pirms valdības dibināšanas runājuši ar ministru: tur, kur skolas būs gatavas, tur šis modelis būs. Un es vēlreiz apliecinu, ka tā nauda, kas ir iezīmēta, viņa noteikti nonāks."
Reformas ar pozitīvu sākuma vēstījumu
Pozitīvi novērtēts
Biedrības "Vecāki par izglītību" pārstāve Silvija Titova-Meija pozitīvi vērtē Kučinska valdības centienus veikt dažādās reformas: pedagogu algu reformu, izglītības satura reformu, skolu tīkla optimizēšanu, pirmsskolu audzēkņu izmaksu diferencēšanu (1-4 gadīgie, 5-6 gadīgie), kas gan tiešā veidā nav ietekmējušas bērnu izglītību.
Vērojami būtiski uzlabojumi Izglītības un zinātnes ministrijas komunikācijā ar sabiedrību.
Negatīvi novērtēts
Uzsāktās pedagogu algu un izglītības satura reformas ir ar pozitīvu sākuma vēstījumu, tomēr
pārmaiņu ieviešana un realizācija ieceri pārvērš kārtējā un nesaprotamā valdības lēmumā, kuram sabiedrība neredz ne jēgu, ne nepieciešamību.
Steidzami jādara
Kučinksim vajadzētu pievērst lielāku vērību ministru darbam, būt prasīgākam, vērtējot ministru darbību un darba rezultātus. Premjeram būtu jārunā vairāk ar sabiedrību, jāskaidro tā vai cita lēmuma nepieciešamība, pamatojums un ietekme.
Biedrība "Vecāki par izglītību" sagaida, ka visus jautājumus un valdības lēmumus pieņems, ņemot vērā sabiedrības, nevis politisko partiju un tām pietuvināto personu intereses.
* Iepriekš gan ziņots, ka Kučinska valdības gada izvērtējumā vecāki gaida kvalitatīvāku izglītību saviem bērniem, darba devēji – spējīgākus strādniekus, bet skolotāji – lielākas algas.
RPIVA bēdu stāsts
Pozitīvi vērtē
Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidente Maira Belova pozitīvi vērtē jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ietvaros paredzēto augstākās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas palielinājumu par 10% 2017.gadā.
LSA uzskata - pozitīvi vērtējams, ka arī augstskolu akadēmiskajam personālam plānoja atalgojuma pieaugumu, bet iebilda pret to, ka tas tiks nodrošināts uz augstākās izglītības pieejamības vai kvalitātes rēķina, samazinot valsts finansētās studiju vietas. LSA viedoklis šajā jautājumā tika par laimi sadzirdēts un ņemts vērā.
Negatīvi vērtē
Nekorekta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) līdzšinējā komunikācija ar iesaistītajām pusēm par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas
(RPIVA) likvidāciju, pievienojot to Latvijas Universitātei (LU). Tā arī līdz šim nav noticis konstruktīvs dialogs kopā ar ieinteresētajām pusēm par augstskolu tīkla sakārtošanu un kādu augstskolu reorganizācijas jautājumiem.
Studentu ieskatā, nedrīkst virzīt reformas bez savstarpēja dialoga ar iesaistītajām pusēm, tādējādi gan studentos, gan mācībspēkos un sabiedrībā kopumā radot neuzticību valsts pārvaldes darbam un demokrātijai valstī.
Steidzami jādara
Latvijā tuvākajos gados nepieciešams ieviest valsts dotētu augstāko izglītību, ņemot piemēru no kaimiņvalsts Igaunijas. Jāveic nepieciešamās reformas, lai efektīvāk izmantotu resursus izglītības kvalitātes paaugstināšanai, neaizmirstot par pieejamības aspektiem, un starptautiskās konkurētspējas veicināšanai.
Kučinskis solīja
"Mums ir jāceļ kopējie valsts ieņēmumi, tāpēc ir vienīgi ekonomiska rakstura izeja. (..) Mums ir jāizmanto kompetences centri, profesionālā izglītība, kas šobrīd ir nenoslogota. Faktiski ir ļoti lieli izaicinājumi, ar sociālajiem pabalstiem mēs no nabadzības nevienu neizrausim."
Ministrijām aktīvāk jāsadarbojas
Pozitīvi vērtē
Sabiedriskā labuma organizācijas "Latvijas Samariešu apvienība" direktors Andris Bērziņš pozitīvi vērtē, ka atceltas minimālās sociālās iemaksas.
Valdības vadītājs bija gatavs ieklausīties, izprast un atzīt kļūdas, pietika uzņēmības pieņemt lēmumus, kā arī uzd
ot ministriem tālāk meklēt risinājumus.
.jpg)
ot ministriem tālāk meklēt risinājumus.Valdība apzinās, ka ar katru gadu kā Eiropā, tā arī Latvijā aizvien vairāk aktualizējas sabiedrības novecošanās jautājumi. 25 gadu laikā, kopš Latvijas Samariešu apvienība aktīvi darbojas sociālajā nozarē, meklējot dažādus noderīgus un inovatīvus risinājumus, kas uzlabo cilvēku dzīves kvalitāti, samariešu viedoklī valdības pārstāvji un ministrijas ieklausās. Tas palīdz veidot stingrāku un drošāku sociālās jomas platformu un pēc iespējas labāk palīdzēt tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem tas ir nepieciešams.
Negatīvi vērtē
Veselības ministrijas un Labklājības ministrijas komunikācija un sadarbība joprojām ir vāja un pēdējo gadu laikā tā arī nav uzlabojusies.
Steidzami jādara
Ministrijām savstarpēji jāsadarbojas. Tāpat Latvijas Samariešu apvienība cer uz starpnozaru un starpinstitucionālo sadarbību, kur būtu jāpieņem vairāki svarīgi sistēmiski stratēģiski lēmumi, kas attiecas, piemēram, par deinstitucionalizāciju (personu ar invaliditāti tiesībām, kas paredz visiem vienlīdzīgas tiesības dzīvot sabiedrībā ar tādu pašu izvēles brīvību kā citiem cilvēkiem) un publisko resursu konsolidāciju.
Kučinskis solīja
“Pirmais uzdevums šogad ir iegūt pilnīgu finansu skaidrību veselības aizsardzībā, es tam sekošu līdzi. (..) Vēl mēs ierakstām [valdības deklarācijā], ka 2017. gadā tiek ieviesta un 2018. gadā sāk darboties veselības apdrošināšana. Tas ir jautājums, no kā zināmā mērā 60-70% tālākās veselības aprūpes ilgtspēja ar to tiek parādīta.”
Veselības aprūpei jābūt valdības prioritātei
Pozitīvi vērtē
Ģimenes ārstu pārstāve un pacientu tiesību eksperte Solvita Olsena uzskata, ja valdība ieviestu veselības obligāto apdrošināšanu, tas sagrautu cilvēkiem nozīmīgo un sabiedrībai vērtīgo vispārējo veselības aprūpes modeli. "Labi, ka rīcības plānā solītais nav izdarīts un cerams, ka tas nenotiks arī turpmāk," norādīja Olsena.
Ministru prezidents un veselības ministre ir aicinājuši un uzklausījuši Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ekspertu atziņas par veselības aprūpes organizēšanai nozīmīgiem jautājumiem un tās izmanto darbam.
Ik pa laikam valdība atceras Satversmes 111. pantā noteikto pienākumu aizsargāt cilvēku veselību un nodrošināt minimālo veselības aprūpi.
Negatīvi vērtē
Valdība sastādīja un Saeima pieņēma valsts budžetu, kas paredz nodokļos samaksāto naudu tērēt daudz mazāk nozīmīgiem mērķiem kā cilvēku veselības un dzīvības glābšana. Ne valdības rīcības plānā, ne tās faktiskajā rīcībā cilvēka veselībai nav piešķirta nozīmīga vērtība.
Solījums īstenot mērķtiecīgu veselības aprūpes cilvēkresursu attīstības politiku vainagojās ar ierobežojošiem noteikumiem jaunajiem ārstiem.
Steidzami jādara
Ja veselības aprūpe nebūs valdības prioritāte darbos, Latvijas cilvēkiem nepieciešamās izmaiņas nav iespējamas.
Kučinskis sola
"Ir apņemšanās, ka Saeima pieņems likumu [par gāzes tirgus liberiāzāciju] gala redakcijā."
Atjaunojamā energoresursa regulējums joprojām miglā tīts
Pozitīvi novērtēts
Savā ziņā tika pielikts punkts debatēm par īpašu atbalstu lielajiem industriālajiem elektroenerģijas patērētājiem. Šis pieliktais punkts gan nav uzskatāms par labāko risinājumu ilgtermiņā, uzskata enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.
Viņš arī pozitīvi vērtē, ka tika sagatavoti un pieņemti grozījumi Enerģētikas likumā, kas paredz atvērt dabasgāzes tirgu Latvijā, liekot pamatu turpmākai dinamiskai gāzes tirgus attīstībai tuvāko gadu laikā.
Negatīvi novērtēts
- Obligātās iepirkuma komponentes (OIK) ierobežošana un OIK samazināšana dažiem lielākajiem industriālajiem patērētājiem.
- Joprojām nav skaidras perspektīvas atjaunojamā energoresursa (AER) regulējumam, piemēram, n+10, n+15 vai n+20 scenārijiem.
- Nav skaidrības un nav pieņemts lēmums par grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, kas maina AER atbalsta maksājumu apjomu sasaisti ar dabasgāzes cenu.
Kavēšanās var izraisīt negatīvas ekonomiskas sekas reģionos, kur darbojas kliedētās ģenerācijas avoti, kuros investēta aizņemta nauda.
Steidzami jādara
- Jāgatavo prognozējamāki nekā līdz šim AER sektora attīstības scenāriji: koncepts un likumdošana.
- Jāsagatavo Enerģijas un vides plāns atbilstoši ES prasībām.
