Saeima atbalstīja par likumprojekta virzību atbildīgās Juridiskās komisijas ierosinājumu piešķirt likuma grozījumiem steidzamību. Galīgajā lasījumā likumprojektu plānots skatīt šī gada 12.februārī.
„Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu, ka Latvijas valsts piederīgie prettiesiski neiesaistītos un netiktu iesaistīti ārpus Latvijas Republikas teritorijas notiekošā bruņotā konfliktā, kas vērsts pret valsts teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību, vai citādi ir pretrunā Latvijas Republikas saistošām starptautiskajām tiesībām. Kā arī lai ierobežotu bruņotu konfliktu finansēšanu, informācijas kampaņas un cita veida atbalstu personām, kas piedalās ārvalstīs notiekošā bruņotā konfliktā,” stāsta deputāts Andrejs Judins („Vienotība”).
Deputāts pievērsa uzmanību faktam, ka likums neattieksies tikai uz naudas ziedojumiem, bet arī uz cita veida atbalstu bruņotiem konfliktiem: „Saskaņā ar grozījumiem ir paredzēts noteikt atbildību par personas piedalīšanos pret tiesisku piedalīšanos bruņotajos konfliktos ārpus Latvijas teritorijas. Tāpat ir paredzēts sodīt turpmāk par bruņota konflikta finansēšanu. Pie tam es vēlos pievērst uzmanību, ka finansēšana tā nav tikai naudas pārskaitīšana, bet arī... teiksim, ne tikai naudā, bet arī graudā to var izdarīt, sniedzot materiālo atbalstu.”
Jautājums Latvijai kļuva aktuāls līdz ar konflikta iesākšanos Ukrainā, un lielā mērā problēmai uzmanību piesaistīja arī skandalozais nacionālboļševiks Beness Aijo, kurš Ukrainā iesaistījies prokrievisko spēku rindās. Tiesa, kā iepriekš intervijā norādīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (”Vienotība”), Benesam ir izvirzītas apsūdzības jau atbilstoši spēkā esošā Krimināllikuma normām.
„Drošības policija ierosināja kriminālprocesu tajā brīdī, kad Beness Aijo tika izdots atpakaļ Latvijai no Ukrainas par nelikumīgu Ukrainas robežas šķērsošanu. Tiesu lūdza piemērot apcietinājumu viņam, bet tiesa uzskatīja, ka tas nav pietiekams pamats lai viņu turētu apcietinājumā un piemēroja mazāk ierobežojošu drošības līdzekli. Tas ir policijas kontrole, tas nozīmē, ka viņam ne retāk kā trīs reizes nedēļā ir jāatzīmējas policijā un noteiktā laikā jāatrodas dzīvesvietā. Visiem zināms, ka 4.februārī ir pirmā tiesas sēdē, un viņš ir apsūdzēts smagos noziegumos, noziegumos pret valsti, par kuriem ir paredzēta brīvības atņemšana vairāk nekā 10 gadi. Acīmredzot persona ir nolēmusi izbēgt no šī soda,” skaidroja ministrs.
Likumprojekta autori norādījuši, ka pie līdzīga tiesiskā regulējuma izveides strādā arī vairākas citas Eiropas valstis.
Likuma grozījumus gatavoja Tieslietu un Iekšlietu ministrija pēc tam, kad izskanējušas ziņas par Latvijas iedzīvotāju iespējamo dalību konfliktā Austrumukrainā. Janvārī izskanējusī arī informācija, ka viens Latvijas iedzīvotājs, kurš karoja prokrievisko separātistu pusē, ir nogalināts.
