Jau vairākas nedēļas ilgusī neziņa sabiedrībā un šaubas sabiedrībā par to, kā tieši Latvijas valdība ir iecerējusi uzņemt vairākus simtus patvēruma meklētāju, varētu tikt kliedēta otrdien, kad par plānotajiem soļiem atbildīgā darba grupa beidzot plāno atklāt savus izstrādātos priekšlikumus.
Plāns paredz pasākumu kopumu, sākot no veselības aprūpes un izglītības, beidzot ar drošību, kuram būtu jāsāk darboties jau no pirmās dienas, kad šie cilvēki ieradīsies Latvijā.
IeM valsts sekretāra vietnieks Dimitrijs Trofimovs informēja, ka, jau uzņemot bēgļus, tiks ievākta informācija par viņu iemaņām un spējām.
“Ar viņu notiks darbs, apmācot latviešu valodā, un jau izmitināšanas centrā koordinējošai institūcijai būs jādara viss, lai trīs mēnešu laikā šai personai, saņemot, visdrīzāk, pozitīvo lēmumu par statusu, būti skaidrs, kur dzīvos, kur strādās, kādas ir īres iespējas,” skaidroja Trofimovs.
Viņš no rādīja, ka pasākumi būs pietiekami precīzi, lai ikviens varētu izsekot procedūrai, sākot ar bēgļu atlasi valstī, no kuras viņu uzņems, un beidzot ar izglītību, nodarbinātību un dzīves vietu.
Tiesa, Dimitrijs Trofimovs jau šobrīd neslēpa, ka izmaksas saistībā ar bēgļu uzņemšanu, visticamāk, nespēs segt Eiropas Savienības (ES) finansējums, tāpēc būs vajadzīgi arī vairāki miljoni eiro no valsts budžeta.
Darba grupa aprēķinājusi, cik maksās bēgļu uzņemšana, un secināja, ka finansējums no ES nebūs pietiekams, “būs finansējuma daļa, ko piedāvās segt no valsts budžeta”, atzina Trofimovs.
Valdību veidojošās partijas konceptuāli piekrīt samazināt pabalstus bēgļiem. Pašlaik likums paredz, ka pirmos 12 mēnešus pēc bēgļa statusa iegūšanas personai tiek maksāts pabalsts - 256 eiro.
Uzskatot, ka tas ir krietni par daudz, izskanējis piedāvājums pabalstus bēgļiem un patvēruma meklētājiem pielīdzināt garantētajam minimālā ienākuma līmenim, kas ir 49 eiro, vai minimālās pensijas apmēram – tas ir 64 eiro.
Iekšlietu ministrija un Labklājības ministrija vēl pārbaudīs, vai tas nebūs pretrunā ar Eiropas Savienības regulām vai direktīvām, un pēc nedēļas koalīcija par šo jautājumu turpinās diskutēt.
Papildu izmaksas ir paredzamas veselības aprūpes jomā, tomēr, kā norādīja Veselības ministrijas valsts sekretāre Solvita Zvidriņa, balstoties uz citu valstu pieredzi, vismaz daļēji tās ir plānots mazināt ar apdrošināšanas palīdzību.
Viņa stāstīja, ka citas valstis, piemēram, iegādājas patvēruma meklētājiem apdrošināšanas polisi, lai pirmajā gadā viņi varētu nepieciešamības gadījumā vērsties pie mediķiem.
Papildu finansējums būs nepieciešams arī ģimenes ārstiem, kuri uzņemsies patvēruma meklētāju medicīnisko aprūpi, prognozēja Veselības ministrijas pārstāve. Tiem ārstiem, kuri savā praksē uzņems bēgļus, ņemot vērā valodas barjeras, būs nepieciešams papildu laiks un līdz ar to arī lielāks finansējums, norādīja Zvidriņa.
Darba grupa ir sagatavojusi trīs modeļus, uz kuru bāzes notiks patvēruma saņēmēju integrācija un valdībai būs jāizlemj, kuru modeli ieviest.
Pirmais modelis paredz, ka atbildīgā koordinējošā iestāde, kas turpinās darbu ar patvēruma saņēmējiem, būs Labklājības ministrija sadarbībā ar Kultūras ministriju un, iespējams, nevalstiskajām organizācijām.
Otrais modelis paredz, ka ar bēgļu integrāciju nodarbotos Kultūras ministriju. Savukārt trešais modelis paredz, ka ar bēgļu integrāciju nodarbojas visas bēgļu uzņemšanā iesaistītās ministrijas jeb tiek ieviesta "pārresoru vadība".
Skaidrojums: Ar ko atšķiras bēglis, patvēruma meklētājs un nelegālais imigrants
Patvēruma meklētājs - cilvēks, kurš ierodas kādā valstī un lūdz patvērumu.
Bēglis - cilvēks, par kuru atbildīgās iestādes atzinušas, ka viņš izcelsmes valstī pakļauts vajāšanas briesmām rases, reliģijas, tautības, sociālās grupas dēļ.
Alternatīvais statuss - cilvēks, kurš nevar saņemt bēgļa statusu, tomēr viņam nepieciešama aizsardzība. Statusu piešķir īslaicīgi.
Nelegālais imigrants - cilvēks, kurš pretlikumīgi šķērso valsts robežu vai nelikumīgi uzturas valstī bez nolūka lūgt patvērumu.
***
Vārdu “bēglis” ziņu portāls Lsm.lv lieto ne šauri juridiskā, bet plašākā nozīmē, apzīmējot cilvēkus, kas pēdējo gadu laikā dažādu iemeslu dēļ atstājuši savas mājas un ieradušies vai aizvien ir ceļā uz Eiropu, kur vēlas apmesties uz dzīvi.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers rosināja Eiropas Savienības valstīm uzņemt 160 000 bēgļus, kuri jāsadala pa visām Eiropas Savienības valstīm. Vēlāk par šo bēgļu izvietošanu vienojās Eiropas valstu iekšlietu ministri.
Latvijā brīvprātīgi plānots uzņemt vairāk nekā septiņus simtus bēgļus. Tas koalīcijas partiju starpā raisījis asas diskusijas, kurās iesaistījās arī Valsts prezidents, tiekoties ar katru no Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem. Neraugoties uz nesaskaņām, Latvijas pozīciju par labu bēgļu papildus uzņemšanai apstiprināja gan valdība, gan Saeimas Eiropas lietu komisija.
V
