Diskusijās par izlases treneri Indriksons nav iesaistījies, jo pašam nav profesionāla trenera vai futbolista pieredzes. Viņš allaž paļāvies uz treneru padomi, bet tagad - uz Latvijas Futbola treneru asociācijas lēmumu. Tās ieteikums viennozīmīgi bijis Starkovs, kura kandidatūru valdē atbalstījusi arī nosacītā opozīcija.
Vienošanās ar Starkovu noslēgta līdz 2020.gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas cikla beigām.
Indriksons gan rēķinājies, ka sabiedrības reakcija uz Starkova apstiprināšanu būs skaļa un skarba. Tas gan nemazina viņa pārliecību par Latvijas futbola profesionāļu lēmuma pareizību. Starkovs ir pierādījis, ka ne tikai sasniedz rezultātus, bet dod arī ieguldījumu spēlētāju attīstībā, uzsvēra LFF prezidents. Pret Starkovu bijis tikai viens treneru asociācijas loceklis.
"Mūsu izvēle šinī brīdī ir pareizā un Latvijā vienīgā," apgalvoja Indriksons. "Starkovs var paveikt to pašu ko cilvēki ar skaļāku vārdu un par milzu naudu."
LFF prezidents gan negaida lielus valstsvienības panākumus arī Starkova vadībā. "Nelolosim priekšlaicīgas cerības - kamēr nebūs mums spēlētāju spēcīgās Eiropas līgās, būs grūti cerēt uz rezultātiem, ko visi gaida," viņš teica. "Ar rezultātiem esam pamatīgā bedrē. Man galvenais, ka Starkovs vienreiz jau krīzē izlasē ir pārņēmis vadību. Viņam ir sapratne, kā vērst situāciju par labu, bet tas nenozīmē, ka izdosies. Futbols pasaulē ir kosmosa līmenī un daudzas lietas jādara savādāk, cita lieta, vai pašlaik to ir iespējams izdarīt.
Kamēr izlasē iekļaus spēlētājus no Latvijas čempionātā, kur līmenis nav slikts, bet cita līmeņa spriedze, augstu sasniegumu, pēc Indriksona domām, nebūs. Tādēļ Indriksons vēlas, lai Starkovs maksimāli daudz dotu jaunajiem futbolistiem, un viņi tiktu augstāka līmeņa nacionālajos čempionātos. Tad arī piepildīsies cerības uz augstāku vietu un vairāk punktiem.
No Mariana Pahara LFF prezidents gaidījis veiksmīgāku izlases sniegumu, tomēr atzina, ka līdzšinējais galvenais treneris atstājis arī pozitīvu paliekošu devumu.
LFF atzīst, ka izdevumi par ārzemju treneri būtu nesalīdzināmi lielāki. Federācijas ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis pastāstīja, ka LFF runāja arī ar vairākiem citiem potenciālajiem kandidātiem, kuru vidū nopietnākais pretendents federācijas skatījumā bija Romans Grigorčuks, kam ir liela pieredze Latvijas futbolā. Grigorčuks tomēr paskaidrojis, ka vairāk uzskata sevi par klubu treneri. Bijušas sarunas arī ar Viktoru Dobrecovu, Jurģi Pučinski, bet U-21 izlases galvenais treneris Dainis Kazakevičs atzinis, ka nav gatavs augstākajam postenim.
Kritisks par zemāka līmeņa ārzemju speciālistu piesaistīšanu ir LFF ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis. Senāk LFF izskatīja Polijas, Slovākijas un Zviedrijas treneru kandidatūras, bet praktiski neviens no šiem speciālistiem pašlaik nestrādā augstā līmenī, stāstīja Mežeckis. Viņš uzskata, ka Starkovs ir atpūties morāli un fiziski, tādēļ varēs rezultatīvi strādāt, turklāt turpinās darbu arī Latvijas futbola talantu sagatavošanas programmā.
Ar Grigorčuku runas par algu nebija, tiesa, Mežeckis dzirdējis neoficiālas runas, ka Azerbaidžānā, kur treneris pašlaik strādā, atlīdzība speciālistam varētu sasniegt apaļu miljonu gadā. LFF tādu algu nevarētu atļauties, toties Starkovs izmaksājot desmitkārt mazāk.
Starkovs vairākus gadus augsta līmeņa komandā galvenais treneris nav bijis, bet saņēma darba piedāvājumus, kurus noraidīja, jo negribēja braukt prom no Latvijas, stāstīja Indriksons. Viņš uzsvēra, ka nākamajā LFF kongresā 2018.gada pavasarī uz prezidenta amatu vairs nepretendēs, līdz ar to drīz Indriksona karjera federācijas vadībā noslēgsies.
