Neraugoties uz dažādiem ekonomikas sildīšanas plāniem, Pekinai tomēr nav izdevies nomierināt investorus par valsts izaugsmes tempu samazināšanos un iespējamo briestošo krīzi. Uz to reaģējot, arī naftas cenas nokritušās līdz vairāk nekā sešu gadu zemākajam līmenim.
Investorus nav nomierinājis ne tas, ka Ķīnas Centrālā banka devalvējusi nacionālo valūtu, ne paziņojums par atļauju Valsts pensiju fondam pirmo reizi vēsturē iegādāties akcijas, ne arī citi valdības realizētie ekonomikas sildīšanas pasākumi.
“Galvenā problēma ir psiholoģiska, jo ekonomiskie dati nemaz nav tik slikti. Ķīna, kas vienmēr bijusi globālās ekonomikas sildītāja, sākusi vājināties, vismaz tā tiek uzskatīts, un tas rada daudz citu problēmu,” atzīst tirgus analītiķis Roberts Halvers.
“Gadiem ilgi Ķīnā valdīja stabila izaugsme, taču tagad šķiet, ka šim pasaules ekonomikas dzinējam sāk izbeigties degviela. Ja Ķīnā tiešām sāksies nopietnas grūtības, ja tirgi turpinās kristies un Ķīnā vēl vairāk samazināsies patēriņš, “Lehmann Brothers” bankrots un tam sekojošā globālā krīze salīdzinājumā ar to būs bērnu spēlīte,” brīdina Halvers.
Mēneša sākumā starptautisko finanšu tirgu satraukumu radīja Ķīnas centrālās bankas lēmums pazemināt nacionālās valūtas juaņas vērtību, tādējādi cenšoties veicināt eksportu un uzlabot valsts ekonomiskos rādītājus. Taču šim lēmumam ir sekojis svārstīguma posms, un kopš jūnija vidus Šanhajas biržas indekss ir krities par 30 procentiem, tostarp 12 procentiem pagājušajā nedēļā vien.
Ķīnas oficiālās valdības centieni nomierināt vietējos un ārzemju investorus līdz šim nav nesuši gaidāmos rezultātus. Ne visai veiksmīga ir izrādījusies arī valdības sniegtā atļauja lielākajam pensiju fondam investēt akciju tirgū.
Pagājušajā naktī Šanhajas birža tirdzniecības sesiju noslēdza ar 8,5 procentu kritumu, un tas ir lielākais kritums kopš 2007.gada.
Reaģējot uz situāciju Ķīnas finanšu tirgos, pirmdien ar kritumu savu darbu sākušas arī Londonas, Parīzes un Frankfurtes biržas, kuru indeksi ir samazinājušies par diviem līdz trijiem procentiem.
Kā norāda finanšu analītiķi, šāds kritums ir saistāms ar Ķīnas ekonomikas tempu palēnināšanos. Pēdējo triju mēnešu laikā Ķīnas ekonomika ir pieaugusi par septiņiem procentiem, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada. Lai arī pasaules līmenī šie joprojām ir ļoti labi rādītāji, šis ir zemākais Ķīnas ekonomikas pieaugums kopš 2009.gada.
Šāda izaugsmes tempu mazināšanās, visticamāk, ietekmēs arī visa Āzijas reģiona valstu ekonomikas, kā arī atstās ietekmi uz energoresursu un izejmateriālu cenām.
Turklāt nestabils Ķīnas tirgus ir veicinājis runas par to, ka pasaules otrās lielākās ekonomikas problēmām var būt daudz ilglaicīgākas un plašākas globālas sekas.
Papildus kritumam akciju tirgū kritumu turpina arī naftas cenas. „Brent” nafta nokritusies zem 45 dolāriem par barelu, bet ASV jēlnaftas cenas pazeminājušies pat zem 40 dolāriem par barelu.
Kā norāda britu raidsabiedrība BBC, naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC dalībvalstis, galvenokārt Saūda Arābija un Irāka, pašlaik iegūst vairāk naftas nekā nepieciešams. Arī Amerikas Savienotajās Valstīs naftas rezerves pašlaik par aptuveni 100 miljoniem barelu pārsniedz pēdējo piecu gadu vidējos sezonālos rādītājus.
Kā BBC prognozējis tirdzniecības firmas IG tirgus stratēģis Bernards O, ņemot vērā visai zemo pieprasījumu, ir visai grūti izprast, kāpēc nafta tiek iegūta tik lielos apjomos. Tieši tāpēc, visticamāk, arī tuvākajā laikā naftas cenas kritīsies, cerot uz pieprasījuma pieaugumu.
Tirgotāji pašlaik gaidot arī ceturtdienu, kad tiks publiskoti dati par Amerikas Savienoto Valstu ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī. Šie dati varētu veicināt ASV federālo rezervju sistēmu palielināt kreditēšanas procentlikmes. Šāda likmju palielināšana varētu stiprināt ASV dolāru, kas atkal padarītu naftu dārgāku vājāko valūtu izmantotājiem, kārtējo reizi ietekmējot pieprasījumu.
