Līdz ar Vāciju un Austriju Zviedrija ir viena no valstīm, kas līdz šim ir uzņēmusi visvairāk bēgļu. Lai gan absolūtos skaitļos 190 000 iebraucēju, kuri šogad varētu ierasties Zviedrijā, ir krietni mazāk, nekā viens miljons cilvēku, ko prognozē uzņemt Vācija. Tomēr rēķinot pēc iedzīvotāju skaita, Zviedrijas līdz šim uzņemto bēgļu īpatsvars ir vislielākais Eiropā.
Tādēļ Zviedrijas premjers Stefans Lēvens trešdien, 4,novembrī, paziņoja, ka gatavojas oficiāli vērsties pie EK, lūdzot pārvietot daļu no tās bēgļiem. Rakstiskā paziņojumā Lēvens norāda, ka "Zviedrija jau ilgstoši ir uzņēmusies neadekvāti lielu atbildību, salīdzinājumā ar citām ES valstīm", un tagad zviedri esot nokļuvuši ļoti sarežģītā situācijā.
"Tādēļ šobrīd arī citām valstīm ir pienācis laiks uzņemties savu atbildības daļu,” uzsvēra Zviedrijas valdības vadītājs.
Zviedrija bija pirmā valsts, kas Eiropas bēgļu pārvietošanas mehānisma ietvaros uzņēma eritrejiešu grupu no Itālijas. Kopumā līdz šim ir panākta vienošanās par 160 000 bēgļu solidāru izvietošanu dažādās valstīs. Tomēr Ungārija pēdējā brīdī atteicās no Briseles piedāvātās iespējas aizvest no tās teritorijas 54 000 bēgļu. Tādēļ pārējām Eiropas valstīm tika dota iespēja nepieciešamības gadījumā tuvāko divu gadu laikā pieteikties, lai no to teritorijas tiktu pārvietota daļa iebraucēju.
Zviedrijas aicinājumu ar izpratni uztvēra Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks. Apmeklējot Stokholmu, viņš apstiprināja, ka šādiem nolūkiem varētu izmantot Ungārijas atstāto kvotu.
Tomēr ar bēgļu pārvietošanu Eiropas valstīm pagaidām sokas visnotaļ lēni. Līdz šim no 160 000 cilvēku ir pārvietoti vien 116.
Zviedrijas valdošās partijas nesen vienojās, ka daļai bēgļu tiks piedāvāta nevis pastāvīgā uzturēšanās atļauja, kā līdz šim, bet gan tikai pagaidu, uz trim gadiem. Tāpat pilnīgi visām šīs ziemeļvalsts pašvaldībām būs jāuzņem daļa no bēgļiem. Līdz šim atsevišķi Zviedrijas novadi ir sūdzējušies, ka nespēj tikt galā ar milzīgu cilvēku pieplūdumu.
Bēgļu ierašanās dēļ Zviedrijā ir izvērsušies arī sociālie nemieri. Regulāri tiek ziņots par ugunsgrēkiem, kas notiek patvēruma meklētājiem paredzētajās mājās. Policijai ir aizdomas, ka tā ir tīša dedzināšana ar mērķi nepieļaut bēgļu apmešanos.
