Visasiņainākās sadursmes notika Kijevas Neatkarības laukumā, ko mēģināja ieņemt specvienību pārstāvji. Tur visu nakti dega opozicionāru uzceltās barikādes.
Cīņu laikā abas puses ir pielietojušas šaujamieročus. Rezultātā gājuši bojā 7 policisti un 11 protestētāji. Raidsabiedrība BBC ziņo, ka pēc piekaušanas un sašaušanas gājis bojā viens Ukrainas žurnālists.
Savukārt dažāda smaguma ievainojumus guvuši 159 drošības spēku un vairāk kā 400 opozīcijas pārstāvji. Desmitiem ievainoto patvērumu meklēja Svētā Mihaila katedrālē, kas ir pārveidota par lauku hospitāli.
Sadursmes ir atsākušās arī Ļvovā Ukraina rietumu daļā. Tur opozīcijas atbalstītāji ir ieņēmuši vairākas ēkas. Tai skaitā drošības iestādes. Cīņu laikā ir pielietotas pudeles ar degmaisījumu, tāpēc izcēlušies vairāki ugunsgrēki. Par cietušajiem šajā pilsētā netiek ziņots.
Pagaidām bez rezultātiem ir beigušās sarunas starp Ukrainas prezidenta un opozīcijas pārstāvjiem.
Opozīcijas līderi, aicinot cilvēkus ķerties pie ieročiem, ir pārkāpuši robežu, trešdien paziņojis Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs.
Raidsabiedrība BBC ziņo, ka pēc piekaušanas un sašaušanas gājis bojā viens Ukrainas žurnālists.
Trešdienas rītā Kijevā, Neatkarības laukumā, turpina pulcēties protestētāji.
Kopš otrdienas sadursmēs Ukrainā gājuši bojā 25 cilvēki, atsaucoties uz Veselības ministriju, ziņo aģentūra AFP. Vēl 241 cilvēks ticis hospitalizēts, tostarp 79 milicijas darbinieki un pieci žurnālisti.
Starp 25 bojāgājušajiem deviņi ir milicijas darbinieki, ziņo Ria.ru, atsaucoties uz Iekšlietu ministrijas informāciju.
Kijevā slēgta metro satiksme. Varas iestādes skaidro, ka šāds lēmums pieņemts bažās par terora aktiem. Savukārt virszemes sabiedriskais transports darbosies pastiprinātā režīmā, vēsta „Interfax”.
Bojāgājušie Kijevas ielās varētu būt miruši no radikāļu uzbrukumiem, jo varas iestāžu darbinieki neesot izmantojuši šaujamieročus, apgalvo Ukrainas Iekšlietu ministrija. „Ņemot vērā raksturīgos ievainojumus bojāgājušajiem civiliedzīvotājiem (tostarp ievainojumi pakausī), kā arī ieročus, kas tikuši konfiscēti, var uzskatīt, ka šie miesas bojājumi cietušajiem varētu būt izdarījuši agresīvi noskaņotie protestētāji,” ministrijas apgalvojumus citē Ria.ru.
Kijevas Neatkarības laukumā ierodas jauni demosntranti. Pirms brīža atbraukuši divi protestētāju autobusi, ziņo Pravda.com.ua.
Saeimas Eiropas lietu komisija pauž dziļu nožēlu un nosodījumu, ka sadursmju laikā Kijevā ir cietuši un bojā gājuši cilvēki. Vainīgie jāsauc pie pilnas atbildības. Komisija pilnībā atbalsta Ministru kabineta pieņemto lēmumu par ārstēšanās iespēju sniegšanu un ārstniecības izdevumu segšanu desmit protestos cietušajiem Ukrainas iedzīvotājiem un mudina Ministru kabinetu nekavējoties lemt par plašākas medicīniskās palīdzības sniegšanu vardarbībā cietušajiem, teikts komisijas trešdien, 19.februārī, pieņemtajā paziņojumā par situāciju Ukrainā.
Komisija stingri nosoda vardarbību un aicina visas iesaistītās puses nekavējoties to pārtraukt, lai nepieļautu jaunus cilvēku upurus. Vienīgais krīzes risinājums šajā situācijā ir atgriešanās pie dialoga, tikai dialogs var apturēt tālāku vardarbības eskalāciju un upuru skaita pieaugumu, teikts komisijas paziņojumā. Komisija aicina ANO iesaistīties situācijas noregulēšanā, lai pārtrauktu un novērstu turpmāku vardarbības eskalāciju un cilvēku upurus Ukrainā, komisija uzsvērusi šodien pieņemtajā paziņojumā.
Vienlaikus Eiropas lietu komisija aicina Eiropas Savienības (ES) Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrīnu Eštoni sasaukt ārkārtas ES Ārlietu padomi, kurā lemtu par sankciju piemērošanu Ukrainas amatpersonām, kuras atbildīgas par pārmērīga spēka pielietošanu pret demonstrantiem Kijevā.
„Jebkuras sarunas, plānotās vēlēšanas, kā arī jebkurš politiskais process ir ārpus jautājuma, kamēr valsti neatstāj cilvēki, kas bruņojušies ar rietumvalstu naudu, un cilvēki netiek atbruņoti,” Krievijas valsts televīzijas kanālam „Rossiya 24” pauda Krimas parlamenta spīkers Vladimirs Konstantinovs.
Ukrainas Valsts autoinspekcija bloķējusi iebraukšanu Kijevā pa Odesas un Žitomeras šosejām, ziņo Ukrainas masu mediji. Pie iebraukšanas galvaspilsētā izveidoti blokposteņi, ceļu aizšķērso kravas auto.
#МАЙДАН
Киев прямо сейчас (ФОТО) pic.twitter.com/J2AZ1rYeMj
— СРОЧНЫЕ НОВОСТИ (@molnia_me) February 18, 2014Bijušais Ukrainas iekšlietu ministrs Anatolijs Gricenko sociālajā tīklā „Facebook” paziņoja, ka pašreizējais aizsardzības ministrs Pāvels Ļebedevs pavēlējis nosūtīt uz Kijevu Dņepropetrovskas 25. gaisa desanta brigādi, vēsta „Ukrainskaja Pravda”. Pēc viņa teikta, uz galvaspilsētu nosūtīta 500 cilvēku brigāde pilnā kaujas ekipējumā.
Ivanofrankivskas armijas daļa naktī uz trešdienu paziņoja, ka nekaros pret tautu un nepildīs noziedzīgas pavēles, vēsta Ukrainas masu mediji. 1241. Armijas daļas apakšpulkvedis Petrs Šuļaks paziņojis, ka armijas daļas vadība apņēmusies neizpildīt noziedzīgās pavēles, un apliecinājis, ka arī visi karavīri šādas pavēles nepildīs.
Aizsardzības ministrs Pāvels Ļebedevs portālam ”LB.ua” apstiprinājis, ka iz Kijevu nosūtīta desanta brigāde no Dņepropetrovskas. Karavīri uz galvaspilsētu nosūtīti, lai apsargātu bāzes, kurās glabājas ieroči un munīcija, paskaidrojis ministrs.
Latvijas Ārlietu ministrija ar pieaugošu satraukumu seko līdzi notikumu attīstībai Kijevā. Ministrija stingri nosoda notiekošo vardarbību un aicina visas iesaistītās puses nekavējoties to pārtraukt, nepieļaut jaunus cilvēku upurus, teikts ĀM paziņojumā medijiem.
Vienīgais krīzes risinājums šajā situācijā ir atgriešanās pie civilizēta dialoga. Tas ir tiesisks un demokrātisks pozīcijas un opozīcijas sarunu process, un, ja nepieciešams, piesaistot arī starptautisko starpnieku atbalstu kā EDSO, ANO, ES, vai citus. Ministrija pauž nožēlu, ka sadursmju laikā ir cietuši un bojā gājuši cilvēki, un izsaka līdzjūtību cietušo un bojā gājušo piederīgajiem. Vainīgie jāsauc pie pilnas atbildības.
Diennakts laikā Kijevā ir ievainoti vairāk nekā 500 opozīcijas atbalstītāji, „Radio Svoboda” paziņoja Maidana medicīniskā dienesta vadītājs Oļegs Musijs. Protestētāji paspējuši evakuēt visus ievainotos un bojāgājušos no Kijevas centrālā laukuma. Trešdienas rītā viņi atradās Mihailovska katedrālē, kur ierīkota pagaidu slimnīca.
Ukraiņu mediji ziņo, ka pašlaik Neatkarības maidanā atrodoties aptuveni 20 tūkstoši cilvēku, turklāt saņemtas ziņas, ka par spīti ceļu blokādēm uz galvaspilsētu dodas arī autobusu kolonnas ar maidana atbalstītājiem no reģioniem.
Notikumi Ukrainā ir izraisījuši plašas un visaugstākā līmeņa ārvalstu reakcijas. Nosodījumu vardarbībai izteikuši daudzi valstu līderi, Eiropas Savienības politiķi un organizāciju vadītāji. Eiropas Parlaments ārkārtas preses konferencē gatavojas pieprasīt sankcijas pret Ukrainu. Savukārt, Krievija norāda uz Rietumu atbildību par notiekošo Kijevā.
Ukrainas Valsts drošības dienests ir sācis pirmstiesas izmeklēšanu par atsevišķu Ukrainas politiķi rīcību, kuras mērķis bija varas sagrābšana. Decembrī dienests jau sācis izmeklēšanu par aicinājumiem uz vardarbīgas varas gāšanu, bet šajā lietā apsūdzības nevienam neizvirzīja, un pēc amnestijas likuma pieņemšanas lietu izbeidza.
Eiropas Savienības (ES) Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrīna Eštone pauž dziļu satraukumu par vardarbības eskalāciju Kijevā. Šī vardarbība un asinsizliešana jāaptur nekavējoties, uzvēra Eštone, aicinot Ukrainas valdību un opozīciju kopīgi meklēt izeju no krīzes politiskā dialoga ceļā.
Pēc opozīcijas un specvienību sadursmēm, kurās gājuši bojā vairāk nekā 20 cilvēki un tika ievainoti vairāk nekā 500 cilvēki, Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs pasludinājis 20.februāri par sēru dienu.
Jau vakar Ceļu policijas bloķējusi tiltus Kijevā. Pilsētas centrā var tikt cilvēki tikai tie, kuri var pierādīt, ka viņiem tur ir pieraksts vai nopietnas darīšanas, Latvijas Radio pastāstīja Okupācijas muzeja direktora vietnieks Ritvars Jansons, kurš šobrīd atrodas Kijevā.
Ukrainas opozīcijas deputāts, milicijas ģenerālis Genadijs Moskaļs paziņojis, ka otrdien pulksten 20:00 tika sāktas divas spēka operācijas, kuru mērķis bija pilnībā atbrīvot centrālo laukumu, Arodbiedrību namu un Oktobra pili no opozīcijas spēkiem, ziņo Ukrainas masu mediji.
Pirmo operāciju „Vilnis” saskaņā ar normatīvajiem aktiem varēja ierosināt tikai iekšlietu ministrs Vitālijs Zaharčenko. Operāciju esot gatavojuši un īstenojuši viceministrs Viktors Ratuškins, IeM Drošības departamenta vadītājs Aleksandrs Krikuns, IeM Galvenās pārvaldes vadītājs Valērijs Mazans un iekšējā karaspēka komandieris Staņislavs Šuļaks, apgalvo Moskaļs.
Otro operāciju „Bumerangs” izstrādāja Drošības padomes Pretterorisma centrs, tā vadītāja vietnieks Vladimirs Troickis, departamenta vadītājs Sergejs Potijevskis, Aleksandrs Šegoļevs un divas amatpersonas, kuru vārdi saskaņā ar likumu ir slepeni, - Pretterorisma centra vadītājs M. un speciālo operāciju centra „Alfa” vadītājs P., apgalvoja deputāts.
Viņš norādījis, ka šādas operācijas praksē prasa ne vairāk par pusstundu, pēc tam var sākties ilgstoša pretošanās, kas var pāraugt pilsoņu karā.
Okupācijas muzeja direktora vietnieks Ritvars Jansons, kurš šobrīd atrodas Kijevā, Latvijas Radio stāstīja, ka viņš klausījās mītiņu pie Ukrainas parlamenta ēkas, kur tiek dibināta prezidenta pilsoniskā gvarde, kurā piedalīsies ar Janukoviča un Reģionu partijas atbalstu organizēti uz Kijevu atvestie cilvēki.
„Piemēram, militārās izlūkošanas pulkvedis Ļevs Kalašņikovs viņus uzrunāja, ka Ukrainā notiekot fašistisks apvērsums, ko atbalsta Eiropas Savienības, Amerikas un NATO specdienesti, un ka šīs lietas ir jāpārtrauc,” pastāstīja Jansons.
„Pieļauju arī scenāriju, ka varētu būt sadursmes starp maidana atbalstītājiem un maidana pretiniekiem tieši no civilās puses,” pauda Jansons. Lielāku saspīlējumu viņš prognozēja vakarpusē.
Iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs Vitālijs Zaharčenko uzskata, ka vardarbībā un asinsizliešanā ir vainojami bezatbildīgie politiķi, teikts Iekšlietu ministrijas mājaslapā publicētajā paziņojumā, vēsta Ukrainas masu mediji. Iekšlietu ministrija ziņo par 350 ievainotajiem IeM spēku darbiniekiem, kuri nogādāti slimnīcās. 74 ievainoti no šaujamieročiem. Kopumā otrdien un trešdien nekārtībās gājuši bojā 10 likumsargi.
Zaharčenko paziņojis, ka IeM pārstāvji pildījuši savu pienākumu un ziedojuši dzīvību, lai atjaunotu mieru un kārtību Ukrainas sabiedrībā. Viņš arī uzsvēris, ka milicija un specvienības neizmantoja šaujamieročus.
Kopīgu paziņojumu par situāciju Ukrainā izplatījuši Valsts prezidents Andris Bērziņš un premjerministre Laimdota Straujuma. Abas amatpersonas aicina abas konfliktā iesaistītās puses apturēt asinsizliešanu un atgriezties pie sarunām. Latvija arī aicina sasaukt Eiropas Savienības Ārlietu ministru ārkārtas padomi.
Vardarbība Kijevas ielās. „The News York Times” video
Ukraiņu kārtslēcējs Sergejs Bubka paudis sašutumu par notiekošo viņa valstī: „Esmu šokēts par to, kas notiek manā dzimtenē, jo īpaši tāpēc, ka vardarbība notiek olimpisko spēļu laikā.” Tikmēr Starptautiskā olimpiskā komiteja noraidīja lūgumu Ukrainas sportistiem Sočos valkāt melnās aproces, ziņo aģentūra AFP.
Latvijas Ukraiņu kongress aicina iedegt svecītes, lai pieminētu Ukrainas brīvības cīņās bojāgājušos. Kongress aicina ierasties pie Ukrainas Vēstniecība Rīgā ( Kalpaka bulv. 3), ceturtdien, 20. februārī, plkst 17:00.
Ukrainas rietumos, Hmeļņickā no gūtajiem ievainojumiem mirusi sieviete, kuru sašāva pie drošības dienesta ēkas. Snaiperi turpina mērķēt uz cilvēkiem, ziņo „Censor.net.ua”. Sievieti sašāva, kad mītiņotāji mēģināja ieņemt Ukrainas Drošības dienesta ēku. Pie ēkas pulcējās aptuveni 10 000 cilvēku, pie ēkas ir arī milicijas spēki, taču viņi neko nedara.
Latvijas Televīzijas (LTV) Ziņu dienesta komanda šodien, 19. februārī, atkārtoti dodas uz Kijevu atspoguļot ārkārtas situāciju Ukrainas galvaspilsētā un sniegt LTV skatītājiem operatīvas un objektīvas ziņas no notikumu vietas. Žurnāliste Judīte Čunka un operators Aigars Kovaļevskis dodas uz nemieru plosīto Kijevu, lai ziņotu par jaunākajiem notikumiem protestētāju un milicijas sadursmēs un ieskatītos pastāvošās varas un opozīcijas konfliktā no notikuma vietas. Ziņu dienesta raidījumos un vairākos speciālizlaidumos LTV1 skatītājus regulāri informēs par situāciju Ukrainā. Notikumus Kijevā atspoguļos arī Latvijas Radio 4 žurnāliste Olga Dragiļeva.
Aculiecinieki un Ukrainas mediju korespondenti ziņo, ka milicija no Pirmās Kijevas slimnīcas mēģina aizvest projām ievainots opozīcijas aktīvistus. Pie slimnīcas sapulcējas aptuveni 100 cilvēki, kuri traucē milicijai aizvest ievainotos.
Ukrainas Veselības ministrija oficiāli apstiprinājusi, ka opozīcijas un varas iestādēm lojālo spēku sadursmēs gājuši bojā 26 cilvēki, ziņo „Ukrainskaja Pravda”.
Opozīcija: Janukovičam jāsaprot, ka notiek sacelšanas tieši pret viņu, atlikušas vien dažas stundas, lai traģiskais process nekļūtu neatgriezenisks. Opozīcijas partijas kopīgajā paziņojumā uzsver: „Mums jāizdara viss iespējamais un pat neiespējamais, lai novērstu turpmāku asinsizliešanu”.
Protesti vēršas plašumā ne tikai Kijevā. Cilvēki pulcējās uz mītiņiem Dņepropetrovskā, Odesā, Hmeļnickā, Luckā, Užgorodā, Ļvovā un citur, ziņo Ukrainas masu mediji.
Šaušana Hmeļnickā - mītiņotāji mēģina ieņemt Ukrainas Drošības pārvaldes ēku. Video TV7+
Eiropas Savienības (ES) Padomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs pauž satraukumu par situāciju Ukrainā, izsaka līdzjūtību bojāgājušo tuviniekiem un nosoda spēka pielietošanu pret protestētājiem. Van Rompejs uzsver, ka ir svarīgi abām pusēm atturēties no vardarbības un varas iestādēm jānodrošina, ka vainīgie tiks saukti pie atbildības. Tāpat van Rompejs aicinājis nodrošināt dialogu ar opozīciju un sabiedrību.
Eiropas Savienība joprojām vēla atbalstīt Ukrainu reformu un modernizācijas ceļā, lai stiprinātu demokrātiju un ekonomisko labklājību, paziņojumā pauda van Rompejs.
EU still ready to support reforms, modernisation of #Ukraine to strengthen democracy and economic welfare of citizens.
— Herman Van Rompuy (@euHvR) February 19, 2014
.
Opozīcijas pārstāvis Sergejs Soboļevs apgalvo, ka naktī uz trešdienu ugunsgrēkā Kijevas Arodbiedrību namā varētu būt dzīvi sadeguši 40 – 50 smagi ievainotie opozīcijas aktīvisti, kuri nebija spējīgi paši izkļūt no ēkas, ziņo „RBK Ukraina”. „Man pašlaik nav precīzas informācijas, taču saskaņā ar sarakstiem, ko mēs saņemam no slimnīcām, tie ir vismaz 40 – 50 cilvēki, viņi jau reāli gājuši bojā,” sacīja Soboļevs.
Trešdien un ceturtdien Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri varētu vienoties par Ukrainas amatpersonu „melno sarakstu”, kurā būtu cilvēki, kuri tiešā veidā ir apspieduši protesta akcijas Kijevā, vēsta Latvijas Radio žurnāliste Ina Strazdiņa.
Opozīcijas trešdien vakarā sagaida provokācijas. Opozīcijas deputāts Oļegs Meduņica paziņojis, ka trešdien pēc pulksten 18:00 tiekot plānota bruņota provokācija – par maidana pašaizsardzības vienības biedriem pārģērbtie algotņi uzbrukšot opozīcijas pārstāvjiem ko varas iestādes nodēvēs par pašaizsardzības biedrības izrēķināšanos ar tiem, kuri nevēlējās aizstāvēt maidanu. Tāpat provokatori sašaušot dažus autoinspekcijas posteņus, apgalvoja Meduņica. Viņš savā profilā sociālajā tīklā „Facebook” norādīja, ka opozīcija pašlaik apsver savu reakciju un iespējamo rīcību.
Ukrainas Drošības pārvaldes Hmeļnickas apgabala vadība uzņēmusies atbildību par šaušanu Hmeļnickā, kur tika atklāts uguns pret demonstrantiem pie pārvaldes ēkas un rezultātā gājusi bojā viena sieviete, ziņo „Lb.ua”, atsaucoties uz Hmeļnickas pilsētas domes deputātu Aleksandru Simčišinu, kurš piedalījās sarunās ar pārvaldes vadību. Pēc viņa teiktā, pārvade gatava apmaksāt ievainoto ārstēšanas izdevumus.
Taču pārvalde pieprasa, lai mītiņotāji atļauj pārvaldes darbiniekiem pamest ēku, kurā paliks tikai apbruņotie „Alfa” specvienības kaujinieki.
Vietējā veselības pārvalde informēja, ka ievainoti četri cilvēki, divi no vieniem – smagā stāvoklī.
Ternopolē Ukrainas milicijas specvienības „Berkut” kaujinieki izgājušie ielās un lūguši tautai piedošanu par nelikumīgu pavēļu pildīšanu, ziņo televīzijas kanāls IHCB.
Pēc asiņainajiem notikumiem Kijevā ASV jau anulējusi vairāku Ukrainas amatpersonu vīzas Iebraukšana ASV liegta ierēdņiem, kuri varētu būt saistīti ar spēka pielietošanu pret mītiņotajiem Kijevas centrālajā laukumā, vēsta Ukrainas aģentūra „Unian”, atsaucoties uz ASV vēstnieka Džefrija Paijeta paziņojumu.
Pretterorisma operācijā Ukrainā varētu piedalīties arī Ukrainas armija, paziņojis armijas preses dienests, vēsta Ukrainas masu mediji. Aizsardzības ministrija norāda, ka ir pieņemts lēmums par pretterorisma operācijas rīkošanu, un saskaņā ar likumiem Ukrainas militārās pārvaldes iestādes un armijas daļas nodrošina aizsardzību pret mēģinājumiem uzbrukt armijas objektiem, iegūt ieročus un munīciju, kas glabājas armijas daļās vai citur. Armijas daļām ir tiesības pielietot ieročus, aizturēt un nogādāt milicijai pārkāpējus, pārbaudīt iedzīvotāju dokumentus, uz laiku ierobežot transporta un gājēju kustību.
Krievijas augstākās amatpersonas izplata dažādi traktējamus paziņojumus saistībā ar notikumiem Ukrainā. Tiek nosodīta radikālo protestētāju darbība, bet vienlaikus Maskava nesteidzas ar kārtējās aizdevuma daļas izmaksu Kijevai. Krievijas prezidents Putins arī neesot devis padomus savam Ukrainas kolēģim Janukovičam, kā rīkoties, kad pagājušajā naktī viņiem bijusi telefonsaruna.
Kijevā, Kreščatika un Proreznas ielu krustojumā esošajā Valsts televīzijas un radio raidīšanas komitejas ēkā ierīkots maidana komandpunkts, ziņo „LigaBiznesInform”. Televīzijas un radio komitejas ēkā ierīkots daudzfunkcionālais štābs, pastāstījis bijušais Arodbiedrību nama komandants Stepans Kubivs.
Diennakts laikā Kijevā opozīcijas atbalstītāju un milicijas sadursmēs ievainoti vairāk nekā 1500 cilvēki, vēl 100 cilvēki ir bezvēsts pazuduši, paziņoja opozīcijas frakcijas „Brīvība” vadītājs Oļegs Tjagņiboks. Viņš atgādināja, ka saskaņā ar oficiālo informāciju gājuši bojā 26 cilvēki, taču pauda, ka tas nav galīgais skaitlis, jo ir daudz cilvēku, kuru liktenis pašlaik nav zināms.
