Eiroparlaments gatavojas pieprasīt sankcijas pret Ukrainu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem un 8 mēnešiem.

Notikumi Ukrainā ir izraisījuši plašas un visaugstākā līmeņa ārvalstu reakcijas. Nosodījumu vardarbībai izteikuši daudzi valstu līderi, Eiropas Savienības politiķi un organizāciju vadītāji. Eiropas Parlaments ārkārtas preses konferencē gatavojas pieprasīt sankcijas pret Ukrainu. Savukārt, Krievija norāda uz Rietumu atbildību par notiekošo Kijevā.

Asinsizliešanai Ukrainā ir jāapstājas, visam ir robežas, sarunas ir jārisina mierīgā ceļā - līdzīgi aicinājumi pēdējās stundās plūst no daudzām pasaules, Eiropas valstīm un starptautiski nozīmīgākajām organizācijām – NATO, ANO, Eiropas Savienības, Eiropas Padomes, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas un daudzām citām. Tās vēršas gan pie Ukrainas varas, gan protestētājiem.

ASV viceprezidents Džo Baidens ir personiski sazvanījis Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču un telefonsarunā teicis, ka tieši uz Ukrainas valdības pleciem gulstas vislielākā atbildība par pašlaik Kijevā notiekošo, taču sava daļa atbildības jāuzņemas arī opozīcijai. Arī ASV vēstnieks Kijevā Džefrijs Paijats pirmo reizi paziņojis, ka sankcijas par vardarbības uzsākšanu draud ne tikai varas pārstāvjiem, bet arī opozīcijas līderiem.

Par sankcijām trešdienas rītā  runā arī Briselē, kur notiekošo nosodījuši visu Eiropas Parlamentā pārstāvēto lielāko politisko grupu vadītāji. Tāpat sasaukta ārkārtas preses konference, kurā Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas vadītājs, vācu deputāts Elmārs Broks  gatavojas paziņot par prasībām ieviest sankcijas pret Ukrainas amatpersonām. Paredzams, ka konferencē piedalīsies arī viena no Eiromaidana spilgtākajām sejām, Ukrainas dziedātāja un 2004.gada Eirovizījas dziesmu konkursa uzvarētāja Ruslana.

Iespējams, tuvākajā laikā varētu sasaukt Eiropas Savienības ārlietu ministru ārkārtas sanāksmi.

Būdams vizītē Ņujorkā, ārkārtas sanāksmi aicināja sasaukt arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un tagad arī vairāki politiķi Briselē. Šajās dienās augstā pārstāve ārlietās Ketrīna Eštone ir Vīnē sarunās par Irānas kodolprogrammu, tādēļ, pēc neoficiālas informācijas, sēde varētu būt tikai piektdien. Savukārt šajā brīdī Briselē tiek sasaukta kāda cita, proti, Eiropas Savienības Politiskās un drošības komitejas ārkārtas sēde, uz kuru pulcējas dalībvalstu vēstnieki.

Satraukumu par notiekošo Ukrainā ir paudusi arī NATO. Alianses ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens paziņojis, ka ir nopietni nobažījies par vardarbības uzplūdiem Ukrainā un aicina visām pusēm atgriezties pie dialoga. Līdzīgu vēstījumu izteicis arī Apvienoto Nāciju Organizācijas līderis Bans Kimūns, paužot galēju satraukumu par cilvēku bojāeju.

Tikmēr Krievijas ārlietu ministrija paziņojusi, ka Ukrainā notiekošajā daļa vainas jāuzņemas arī tiem Rietumu politiķiem, kuri kopš pašas krīzes sākuma ir pievēruši acis uz radikālo spēku darbībām Ukrainā, tādējādi veicinot vardarbības eskalāciju un provokācijas. Krievijas puse aicinājusi Ukrainas opozīciju atteikties no draudiem un ultimātiem un iesaistīties saturīgā dialogā ar varu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti