Viņa uzruna, kurā nebija skaitļu, vārdu un valstu nosaukumu, bet kas lielākoties vēstīja par vispārcilvēciskām vērtībām, EP tika uztverta ar lielu atbalstu. Arī interneta sociālajos medijos tā tika vērtēta kā rūpīgi gatavota, uz mieru un cilvēcību aicinoša, atgādinot par piemirstajām ES pamatvērtībām un aizstāvot nabadzīgākos.
Ar Eiropas militāro spēku goda sardzi Romas pāvestu Francisku un viņa pavadoņus sagaida ierodamies EP ēkas pagalmā Strasbūrā. Skanot Pāvesta himnai, mastā paceļas Vatikāna karogs.
Tad ES himna. Īsi svētījis sanākušos, pāvests Francisks dodas tālāk teikt uzrunu EP plenārsēžu zālē.
Šī ir otrā reize Eiropas Parlamenta vēsturē, kad vizītē ierodas Romas katoļu baznīcas galva. Pirmoreiz, vēl 1988. gadā, daļai tagadējās ES esot aiz PSRS dzelzs priekškara, tas bija Romas pāvests Jānis Pāvils II.
45 minūšu garajā pāvesta Franciska runā centrā ir ES, Eiropa un cilvēks. Cieņa citam pret citu, demokrātiskām vērtībām un tiem iemesliem, kādēļ savulaik izveidota Eiropas Savienība. Lai gan paplašinājusies un kļuvusi lielāka, ES šajās dienās izskatās novecojusi un vāja, sacīja pāvests.
Viena no mūsdienu izplatītākajām slimībām ir vientulība. Ar to sastopas veci cilvēki, kas ir pamesti, un jaunieši, kam nav skaidrības par savu nākotni, tā ir arī migrantu vidū, kas ierodas Eiropā meklēt labāku nākotni. Šī vientulība ir kļuvusi vēl jo akūtāka ekonomiskās krīzes rezultātā, kas turpina traģiski ietekmēt Eiropas sabiedrību,” sacīja Francisks.
Pāvests norādīja uz ES nepieciešamību mainīties, ņemot vērā, ka pieaug iedzīvotāju neuzticēšanās, tā kā cilvēki uzskata ES institūcijas par augstprātīgām un pārņemtām ar likumu veidošanu, kurus daudzi uzskata vai nu par nevajadzīgiem, vai pat kaitīgiem.
Eiropa ir vecmāmiņa, kas vairs nav dzīvības pilna. Tā ir tehnokrātiska. Veidojas egoistiski dzīves stili, kas ceļas no pārbagātības. Un šī pārbagātība ir vienaldzīga pret nabadzīgajiem. Cilvēkam ir risks kļūt par zobratiņu mašinērijā, kas jāizmanto patēriņam; ja vairs neder, tad to izmet,” sacīja Francisks.
Pāvesta uzrunu bieži pārtrauca deputātu aplausi un ar tiem neskopojās visas pārstāvētās frakcijas – gan kreisie, gan labējie, gan liberāļi. Turklāt, neierasti deputātu plenārsēžu zālei, visas 45 minūtes klausītāju vidū valdīja dziļš klusums.
Arī paši deputāti pāvesta runu vēlāk raksturoja kā politiskajām interesēm pāri stāvošu.
Pasauli vispirms maina idejas – vārds, idejas ir vispirms ,un tad seko darbība (..) Tā lielākā problēma ES politikā ir tāda, ka mēs baidāmies uzņemties vadību, baidāmies pieņemt lēmumus, tādējādi it kā domājot, ka mēs zaudēsim tautas un sabiedrības atbalstu,” teica eiroparlamentārietis no Latvijas Artis Pabriks.
„Šodien, iespējams, pat ir vēl svarīgāk runāt par cilvēka vērtībām, īpašībām, jo cilvēki ir pazuduši, apmaldījušiesm tie cits no cita attālinās, slēpjas aiz datora ekrāna, internetā. Taču cilvēkiem ir vissvarīgāk palikt cilvēkiem. Un šajā ziņā abu pāvestu – gan Jāņa Pāvila II uzruna 1988. gadā, gan tagadējā pāvesta sacītais ir līdzīgs, lai gan laiki ir mainījušies, un tagad šī uzruna bija pat vēl svarīgāka pasaulē, kādā tā ir tagad,” teica bijušais Slovākijas ārlietu ministrs, tagad EP deputāts Eduards Kukans.
Komentāri ir arī citiem EP deputātiem. „Šis aicinājums būt cilvēcīgiem nevis nogurušiem no pašapmierinātības nastas, ko mēs eiropieši nesam ,man liekās tas ir viens no vissvarīgākajiem, ko pāvests pateica,” sacīja EP Tautas partijas grupas priekšsēdētāja vietniece Sandra Kalniete („Vienotība”).
„Šodienas uzrunu ļoti augstu vērtēju es pat pierakstīju kādus 20 punktus, kas man likās ļoti svarīgi. Man bija liels gandarījums, kā arī sakrita daži akcenti ar to, ko es esmu vairakkārt runājusi,” pauda EP deputāte Tatjana Ždanoka (Krievu savienība). „Man liekas, ka viņa bija pietiekami kritiska, bet pelnīti kritiska. Tas nebija tā nepelnīti, „pievilkts aiz matiem”. Kritiska par to, ka mēs esam aizgājuši no šim garīgajām lietām, no sirds skaidrības,” norādīja vēl viena EP deputāte no Latvijas Iveta Grigule (ZZS).
„Vairākums deputātu parakstītos zem katra pāvesta vārda. Bet daži iebilda, ka laicīgu institūciju uzrunā baznīcas galva. Arī tie deputāti atnāca uz plenārsēdi – vienalga viņi klausījās. Jūs varat neatzīt ka viņš ir katoļu baznīcas galva, bet viņš ir Vatikāna galva. Izlasīju deputātu saraksti – tad jau arī Lielbritānijas karalieni nelaist,” norāda Andrejs Mamikins („Saskaņa”).
Iespējams tāpēc, atvadoties no eiroparlamenta, pāvests mazliet saminstinājās pirms meta krustu pār deputātiem. Pēc tam viņš devās uz blakus esošo Eiropas Padomi, kur līdzīgi – uzrunāja tur sanākušos 47 valstu pārstāvjus.
Strasbūrā pāvests apmeklēja arī Eiropas Padomes ēku. Šī ir otrā pāvesta oficiālā vizīte šajā Eiropas Savienības valstī, nākamgad viņš solījis Francijā atgriezties atkal.
