Ukrainas galvaspilsētā Kijevā nakts aizsegā pie parlamenta ēkas jau atkal pulcējās maksās tērpti jaunieši, kuri vienu brīdi neveiksmīgi mēģināja ielauzties Augstākās Radas vestibilā. Labējo radikāļu kustības “Labējais sektors” aktīvisti šādā veidā pieprasīja iekšlietu ministra Arsēna Avakova atkāpšanos. Radikāļi ir neapmierināti ar specdienestu veikto reidu, kurā tika nogalināts skandalozais grupējuma koordinators par Saško Biliju dēvētais Oleksandrs Muzičko. Viņš tika nošauts pēc tam, kad sāka pretoties likumsargiem, atklājot pret viņiem uguni. Iepriekš tiesātais Muzičko bija izsludināts meklēšanā saistībā ar apsūdzībām par krievu karavīru spīdzināšanu Čečenijas kara laikā. Viņa domubiedru demonstrācijas arī turpinājās dienas laikā. Turklāt aktīvisti tās sola nepārtraukt līdz viņu prasība netiks izpildīta.
Valdība protestētājiem nākusi pretī un paziņojusi par Muzičko nogalināšanas izmeklēšanu. Tikmēr Ukrainas pagaidu prezidents Oleksandrs Turčinovs paudis pārliecību, ka aiz labējo radikāļu aktivitātēm patiesībā stāvot Krievijas specdienesti, kuriem esot izdevīgi radīt iespaidu par to, ka Ukrainā arvien ietekmīgāki paliekot labējie radikāļi:
„Šis ir ceļš, kas ved uz katastrofu. Tā ir naidīga rīcība pret mūsu valsti un šādā veidā tiek izteikts atbalsts agresoram, kurš koncentrē savus bruņotos spēkus pie mūsu zemes robežām.”
Tiek uzskatīts, ka Krievija pie Ukrainas robežas pašlaik izvietojusi aptuveni 100 tūkstošus karavīru. ASV prezidents Baraks Obama uzsvēris, ka starptautiskā sabiedrība pieprasa viņu atsaukšanu un Krievijas atgriešanos pie normālu attiecību veidošanas ar pārējo pasauli. Kremlī šis aicinājums dzirdīgas ausis pagaidām gan nav atradis.
Toties Krievijas prezidents Vladimirs Putins sasaucis tikšanos ar augstāko militāro virspavēlniecību, lai slavētu bruņoto spēku rīcību saistībā ar Krimas aneksiju, kā arī solītu Krievijas pusē pārgājušiem armijniekiem labākas algas un sociālās garantijas nekā Ukrainas armijā.
„Tagad mums priekšā nopietns darbs, lai renovētu Krimas militāro infrastruktūru. Maksimāli jāizmanto profesionāļi, kuri dienēja Ukrainas militārajās vienībās, kas bija izvietotas Krimā. Jāizmanto arī tie, kuri strādāja tiesībsargājošās un citās speciālajās struktūrās, pienācīgi pildīja savus pienākumus un pieņēma lēmumu kalpot Krievijai. Viņiem tiks saglabātas militārās pakāpes un dienesta laiks, atzīti izglītības iestāžu diplomi, bet viņu algas un sociālās garantijas tiks noteiktas pēc Krievijas likumdošanas,” pavēstīja Putins.
Vladimirs Putins arī slavēja bruņoto spēku ieturēto rīcību Krimas referenduma laikā par to, ka nenotika asinsizliešana.
Ceturtdien ANO Ģenerālā asambleja gan pārliecinoši nobalsoja par to, ka šis referendums bijis pretlikumīgs. No 193 valstīm Krievijas pozīcijai pieslējās tikai desmit, tostarp divas bijušās Padomju Savienības republikas - Baltkrievija un Armēnija, kā arī tādas valstis kā Bašara al Asada Sīrija un Ziemeļkoreja.
ANO balsojums gan nav traucējis uz Krieviju aizbēgušajam Ukrainas eksprezidentam piektdien izteikt aicinājumu sarīkot referendumus visos Ukrainas reģionos. Zīmīgi, ka savā pirmajā runā pēc aizbēgšanas no valsts Janukovičs vēl runāja par Ukrainas vienotības saglabāšanu, taču tagad mainījis savu viedokli. Janukoviča laikā ieslodzītā Jūlija Timošenko uzsvērusi, ka viņam agri vai vēlu būšot par to jāstājas tiesas priekšā:
“Tas ir tikai pierādījums tam, ka šis cilvēks, kurš kādreiz bija Ukrainas prezidents, pašlaik ir kļuvis par instrumentu cīņā pret Ukrainu, ukraiņu tautu un tagad ir orientēts uz Ukrainas neatkarības iznīcināšanu.
Jau ziņots, ka Timošenko līdz ar partijas “ Udar” līderi Vitāliju Kļičko, biznesa magnātu Petro Porošenko un citiem kandidātiem maija beigās cīnīsies par jaunā valsts vadītāja amatu ārkārtas prezidenta vēlēšanās.
