Braucot mašīnā pa Kairu, pa logu var redzēt augstos Toras cietuma mūrus. Filmēšana ārā nozīmētu apdraudējumu pašu drošībai. Tāpēc mēs esam palikuši mašīnā. Šeit, Torā telekanāla ,,Al Jazeera” žurnālists Pēteris Greste pavada jau astoto mēnesi. Ēģiptes tiesa viņam piespriedusi septiņu gadu ilgu cietumsodu. Zīmīgi, ka pats Pēteris šo laiku salīdzinājis ar kādu savu ģimenes locekli, kurš tieši septiņus gadus ir pavadījis padomju gulagā. Kad viņu satika Rīgā, Pēterim teju esot aizrāvusies elpa no tā, cik ļoti dzīves spēka pilns radinieks joprojām bijis.
Septiņi gadi cietumā piespriesti arī Grestes kolēģim Muhamedam Fahmi. Savukārt Baheram Muhamedam – desmit gadi. Par trīs gadiem vairāk nekā kolēģiem tikai tāpēc, ka pie viņa atrada izlietotu patronu, kuru Bahers kā suvenīru bija atvedis no komandējuma Lībijā.
Satiekoties Kairā ar Pētera vecākiem Juri un Luīzi Grestēm, var tikai apbrīnot viņu optimismu. Smaids no viņu sejas nepazūd, pat runājot par emocionāli grūtākajiem brīžiem pēdējo mēnešu laikā. Kairā Juris un Luīze ieradās jūnija beigās. Toras cietuma pieņemšanas telpa bija vieta, kur viņi atkal satika savu ilgi neredzēto dēlu.
„Tas spriedums ir pavisam absurds, nesaprotams,” neizpratnē ir Pētera Grestes tēvs Juris Greste.
„Pirmo reizi, kad mēs viņu satikām, tas bija ļoti emocionāls brīdis. Tas bija neilgi pēc tiesas sprieduma pasludināšanas. Mēs visi raudājām. Tas bija ļoti smagi, bet tagad, kad katru reizi dodamies uz tikšanos, lai runātu par aktuālajiem jautājumiem, 45 minūtes burtiski aizlido, asarām vairs nav laika. Tāpat es nevēlos raudāt viņa priekšā. Viņam ir jāzina, ka mēs esam stipri. Citādi viņam vēl grūtāk būs sadzīvot ar notiekošo,” saka Pētera Grestes māte Luīze.
Intervija ar Luīzi Gresti (angļu valodā).
Pēteris Greste piedzima 1965. gadā Sidnejā, Austrālijā, latvieša Jura un austrālietes Luīzes ģimenē. Pēterim ir vēl divi jaunāki brāļi Andrejs un Miķelis. Taču viņš bija vienīgais, kurš pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas pieteicās Latvijas pilsonībai. Pēteris strādājis dažādos “karstajos punktos”, piemēram, Afganistānā.
Pēdējos gadus, strādājot telekanālam ,,Al Jazeera”, Pēteris lielākoties ziņojis no Āfrikas valstīm. Ēģiptē parasti strādāja citi medija pārstāvji. Pērn Ziemassvētkos Pēteris tikai izpalīdzējis kolēģim, kuram bija nepieciešamas brīvdienas. Taču tieši šis komandējums uz Kairu izrādījās liktenīgs.
„Viņš nepareizā laikā atradās nepareizā vietā. Kopš 2011. gada Ēģipte atrodas politiski sarežģītā situācijā, ir bijuši neskaitāmi nemieri gan pašā Ēģiptē, gan reģionā kopumā. Es uzskatu, ka viņš bija tāds kā tehniskais darbinieks, kurš darīja savu darbu, bet viņš nokļuva situācijā nepareizajā brīdī un laikā” pauž Ēģiptes uzņēmējs, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sabiedriskais pārstāvis Ēģiptē Gamals el Aguizi.
Ēģiptes prezidents Abdelfatahs el Sisi vietējam laikrakstam atzinis, ka žurnālistu tiesāšanai ir ,,ļoti sliktas sekas". Viņš labprātāk būtu vēlējies, lai žurnālistus pēc aizturēšanas izraidītu no valsts, nevis tiesātu šeit. Tajā pašā laikā virkne rietumvalstu mudinājušas Sisi notiesātos žurnālistus apžēlot. Taču uz to Sisi reaģējis noraidoši, paziņojot, ka to darīt viņš nevarot, kamēr tiesvedības process nav noslēdzies. Sisi tiesas lietās neiejaukšoties. Tas ir arī iemesls Pētera ģimenes lēmumam tiesas spriedumu pārsūdzēt.
„Mēs cerējām. Taču tas nenotika, un mums bija jāsaskaras ar realitāti. Jāiet tālāk, nezaudējot cerību. Dažreiz mums acīs sariešas asaras, bet ir tā, kā ir. Tomēr mums ir jāstrādā, lai sasniegtu mērķi,” saka Luīze Greste.
Jau nākamajā Ēģiptes tiesas līmenī lieta vairs netiks skatīta pēc būtības, bet gan tas, vai iepriekšējā tiesas procesā netika pieļauti kādi procesuāli pārkāpumi. Ja tādi tiks konstatēti, tad ,,Al Jazeera” žurnālistu lieta atkal sāksies no jauna.
„Apsūdzība bija izvirzīta grupā un pēc būtības var runāt par iespējamām tiesas procesa kļūdām. Viens no konkrētiem gadījumiem bija, par ko runāja britu kolēģi, par to, ka advokātiem nebija iespēju piekļūt visam apsūdzības tekstam, pierādījumiem, ko izmantoja apsūdzība,” par to informēta Latvijas vēstniece Ēģiptē Iveta Šulca.
Turklāt tiesāšanās laikā divi no trīs Pētera advokātiem no turpmākas viņa aizstāvēšanas atteicās. Taču nu ir atrasts jauns advokāts. Tikmēr Pētera tuvinieki viens pēc otra ierodas Kairā, lai neizlaistu nevienu no iespējamajām tikšanās reizēm. Arī viņi dažbrīd sajūtas neomulīgi. Ja Pēteri nevainīgu bija iespējams iespundēt cietuma kamerā, tas nozīmējot, ka tā var notikt ar jebkuru.
„Skaidrs, ka bažas jau rada, bet galu galā dzīve ir pilna riskiem, tā kā Jums Kaira ir drusku pazīstama, savā ziņā varētu teikt, ka pārkrustot ielu šajā trakās satiksmes pilsētā ir varbūt lielāks risks, nekā mums kaut kas varētu noskādēt. Dzīve ir pilna ar riskiem…
Nē, cerību mēs neesam zaudējuši. Kas tad būtu dzīve bez cerības?” joprojām optimistisks ir Pētera Grestes tēvs Juris Greste.
Juris Greste cer, ka izdosies sarunāt ar cietuma priekšnieku, lai Pēterim atļauj studēt tālmācībā. Tādā veidā viņa dienas aiz cietuma mūriem aizritētu pilnvērtīgāk. Tāpat vēl jāsaņem atļauja, lai Pēteris varētu nosūtīt vēstules. Tas gan cietuma vadībai ir kaut kas nebijis. Neviens no ieslodzītajiem iepriekš šādu vēlmi neesot paudis.
