Avoti diplomātiskajās aprindās liecina, ka Eiropas Savienība pievienos 15 Ukrainas un Krievijas pilsoņus, kā arī uzņēmumus un institūcijas, kopumā 18.
Attiecībā uz institūcijām, kā piemērs minētas prokremlisko separātistu Ukrainas austrumos izveidotās pašpārvaldes institūcijas.
Tostarp Kanāda jau paplašināja sankcijas pret Krieviju, vēršoties pret finanšu, enerģētikas un bruņojuma sektoriem. Japānas mediji ziņo, ka arī Tokija apsver papildu sankciju piemērošanu pret Maskavu.
Rietumvalstis apsūdz Krieviju par bruņotā konflikta uzkurināšanu un ieroču piegādāšanu separātistiem, ko Maskava allaž noliegusi.
Piektdien uz Nīderlandi varētu tikt nogādātas pēdējās izmeklētāju rīcībā nodotās Malaizijas pasažieru lidmašīnas katastrofā bojā gājušo mirstīgās atliekas. Pēdējās pāris dienās uz Eindhovenu ar militārajām lidmašīnām nogādāti 114 gaišas krāsas koka zārki. Izmeklētāji norādījuši, ka separātistu līderi viņu rīcībā nodevuši 200 mirstīgās atliekas, kas ar vilcienu saldētājvagonos pirms dažām dienām tika atvestas uz Ukrainas valdības kontrolēto Harkovu. Tiek uzskatīts, ka nedēļu pēc katastrofas, kurā bojā gāja 298 cilvēki, trūkst vēl vairāki desmiti, tiek ziņots, ka notikuma vietā joprojām tiek atrastas mirstīgās atliekas.
Nīderlande arī paziņojusi, ka sūtīs 40 neapbruņotus policistus katastrofas vietas apsargāšanai. Viņu uzdevums ne vien apsargāt, bet arī palīdzēt upuru meklēšanā. Policistus, daži no kuriem varētu būt bruņoti, un nelielu skaitu karavīru gatavojas nosūtīt arī Austrālija. Premjerministrs Tonijs Ebots, kurš asi kritizējis separātistu kaujiniekus, norādīja, Eiropā jau ieradušies 90 Austrālijas federālās policijas darbinieki, bet vēl simts tiks nosūtīti piektdien.
Pēc Ukrainas premjera Arsēnija Jaceņuka ceturtdienas negaidītā paziņojuma par demisiju, radušās bažas, ka politiskā krīze Kijevā varētu apgrūtināt izmeklēšanu. Jaceņuks atkāpās pēc tam, kad no valdošās koalīcijas parlamentā izstājās divas frakcijas, lai dotu prezidentam Petro Porošenko likumīgu pamatu iespējai izsludināt Augstākās Radas ārkārtas vēlēšanas. Jaceņuks bijušos koalīcijas sabiedrotos apsūdzēja par valdības iniciatīvu bloķēšanu. Porošenko tikmēr uzstāj, ka notikušais nedrīkst bloķēt parlamenta darbu šajā valstij tik svarīgajā laikā.
Jau vēstīts, ka Eiropas Savienība (ES) to personu un organizāciju sarakstā, pret kurām vērstas sankcijas par viņu lomu Krievijas agresijā pret Ukrainu, iekļāva vēl 15 Ukrainas un Krievijas pilsoņus, kā arī 18 organizācijas. Līdz šim ES tā dēvētajā otrajā sankciju fāzē vērsusies pret 72 cilvēkiem Krievijā un Ukrainā, kā arī diviem Krimas uzņēmumiem, nosakot vīzu izsniegšanas aizliegumus un iesaldējot to aktīvus. Veikti priekšdarbi arī trešās fāzes sankcijām, kas skartu veselas ekonomikas nozares, taču tās vēl nav īstenotas.
