Tās arī norādījušas, ka aizvadītās diennakts laikā ir tikuši nogalināti desmit cilvēki, kas liecinot par savstarpējo sadursmju palielināšanos starp Ukrainas armijas spēkiem un prokremliskajiem kaujiniekiem Ukrainas austrumos. Tajā pašā laikā abas karojošās puses vaino viena otru jaunu uzbrukumu rīkošanā, kas noved pie jauniem upuriem abās cīņas frontes pusēs.
Šajā mēnesi sadursmēs starp Ukrainas armiju un Maskavas atbalstītajiem separātistiem, upuru skaits sasniedz jau vairāk nekā 200 cilvēku. Vairums no viņiem ir civiliedzīvotāji, kuri gājuši bojā vienā vai otrā cīņas frontes pusē. Savukārt pēdējo 24 stundu laikā ir nogalināti desmit cilvēki, bet vairāki desmiti tika ievainoti.
Kā paskaidroja Ukrainas prezidenta administrācijas preses pārstāvis pretterorisma operācijas jautājumos pulkvedis Andrijs Lisenko, arī aizvadītajā diennaktī separātisti turpina izmantot smago bruņojumu, to skaitā lielkalibra artilēriju, saasinot situāciju uz Doņeckas šosejas, kas to savieno ar ostas pilsētu Mariupoli. Šajās pēdējās sadursmēs tika nogalināti arī divi Ukrainas karavīri, bet septiņi tika ievainoti.
Ar situācijas saasināšanos pēdējās dienās Ukrainas austrumos nav apmierināti vairāku valstu līderi un starptautiskās organizācijas. Eiropas Komisijas pārstāve Briselē Ketrīna Reja paziņoja, ka jebkāda turpmākā situācijas eskalācija Ukrainā ir nosodāma, kā arī abām konfliktā iesaistītajām pusēm ir jāpārtrauc pašreiz notiekošās kaujas un jāatgriežas pie pamiera ievērošanas.
Savukārt ANO ģenerālsekretārs Bans Kimuns pauž nopietnu satraukumu par notiekošo Ukrainā, aicinot nekavējoties pārtraukt cīņas un sēsties pie sarunu galda. Viņš norāda, ka tas nav pieņemami, ka pēdējo dienu laikā cīņas ir prasījušas arī vairāku civiliedzīvotāju dzīvības. Tādējādi ANO ģenerālsekretārs uzstāj uz pilnību uguns pārtraukšanu cīņas frontēs un aicina ievērot, kā arī pildīt Minskas vienošanos.
Kā pašreizējo notikumu attīstības gaitu Ukrainā skaidro Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, tad Ukrainas armijas spēki paši veicina situācijas saasināšanos Ukrainas austrumos.
Viņš arī pauž aizdomas, ka Ukraina gatavojas veikt jaunus uzbrukumus Maskavas atbalstītajiem separātistiem, tādējādi Kijeva pati neievēro Minskas vienošanās nosacījumus, pārkāpjot pamieru. Lavrovs uzskata, ka Ukrainas valdībai ir jāizbeidz eksperimentēt un meklēt izeju no šīs situācijas uz labu laimi, bet tā vietā tai ir nepieciešams sākt Minskas vienošanās izpildi, lai stabilizētu situāciju Ukrainas austrumos.
Turpretī ASV Valsts departamenta preses pārstāvis Džons Kērbijs norāda, ka pie pašreizējās situācijas saasināšanās Austrumukrainā vaina ir jāuzņemas arī Krievijai, kura par iesaistīšanos samaksās augstu cenu.
Vērā ir jāņem arī Krievijas prezidenta Vladimira Putina vizīte uz Krimu. Līdz ar viņa ierašanos cīņas pēdējās dienās ir kļuvušas tikai intensīvākas. Uz to, ka Putina vizītes mērķis ierodoties Krimā ir palielināt jau tā esošo spriedzi starp konfliktā iesaistītajām pusēm, uzsver Ukrainas prezidents Petro Porošenko.
Arī Eiropas Parlamenta viceprezidents Rišards Čarneckis intervijā Polijas Radio norādīja, ka Putins vēlas noslēpt faktu, ka Krievija šajā cīņa politiski ir jau zaudējusi Ukrainai. Tagad Putins cenšas novērst uzmanību no savas sakāves, vai tā būtu pārtikas dedzināšana vai arī mēģinājums uzbrukt kaimiņvalstīm.
