Kultūra / Kultūrtelpa
Kultūras nozares profesionāļi aicināti pieteikt projektus Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) mērķprogrammas "Programmas "Latvijas skolas soma" satura radīšana" konkursam. Kā ierasts, šajā konkursā sagaidām projektu pieteikumus tādu kultūras norišu izveidei, kuru vēstījums ir aktuāls un atbilstošs bērnu un jauniešu auditorijai, kā arī ilgstoši un regulāri pieejamas atbilstošajam vecumposmam, informēja Latvijas Nacionālajā kultūras centrā.
No 2024. gada janvāra Latvijas Radio skanēs vairāki jauni raidījumi, aptverot dažādas tēmas un žanrus un turpinot attīstīt programmu kvalitāti, daudzveidību un dažādām mērķauditorijām piemērota satura veidošanu.
Par darbu dažādu mākslas jomu kritikā žūrija balvai virza Kristīni Briedi, Gundegu Eveloni, Janu Kukaini, Ivaru Šteinbergu un Gunu Zeltiņu. Normunda Naumaņa vārdā nosauktās Gada balvas mākslas kritikā un Jaunā kritiķa/es veicināšanas balvas ieguvēji tiks paziņoti un balvas pasniegtas 8. janvārī Jaunajā Rīgas teātrī sarīkojumā "NN Nakts", informēja balvas rīkotāji.
Mikipeles sākotnējam veidolam atcelta autortiesību aizsardzība, un no 1. janvāra tas ir publiskais īpašums. Tomēr ierobežojumi vēl joprojām attieksies uz vēlāk radītajām iemīļotā tēla versijām.
Vai zini, ko rīdzinieki dziedāja 19. gadsimta pirmajā pusē? Vai pat precīzāk – gubernatora Filipo Pauluči (Filippo Paulucci) laikā (1812–1829)? Nu, rīdzinieki jau arī tolaik bija dažādi, visādi, atšķirīgi, bet kodolu pavisam droši veidoja vācu pilsoniskās aprindas un lēnām aizejošā aristokrātija.
1. janvāris ir diena, kad Latvijas Radio 3 "Klasika" svin dzimšanas dienu, šogad – jau divdesmit astoto. Ik gadu šajā dienā, stundas ceturksni pirms Jaungada koncerta tiešraides no Vīnes "Musikverein" Lielās zāles, "Klasikas" direktore, muzikoloģe Gunda Vaivode rezumē aizvadītajā gadā paveikto, atklāj programmas jaunumus jaunajā gadā un iezīmē būtiskās daļas, kas saglabājamas un turpināmas.
Runājot par kultūru Vidzemē, prātā nāk Sigulda, Cēsis, Valmiera, lielās pilsētas ar koncertzālēm, plašu kultūras piedāvājumu, teātri, tomēr nevienai no šīm pilsētām nav oficiāla statusa "kultūras pērle". Turpretī mazajai Rūjienai, Vidzemes ziemeļos, Valmieras novadā gan. Sacenšoties starp 12 Baltijas jūras reģiona pilsētām, Rūjiena 2024. gadā būs viena no četrām Baltijas jūras reģiona pērles titula saņēmējām.
Ojārs Vācietis Pārdaugavā Ojāra Vācieša ielā 19 (toreiz – Lielajā Altonavas ielā) dzīvoja no 1960. gada līdz mūža pēdējai dienai 1983. gadā. Viņš mīlēja šo māju.
Izskaņai tuvojas 2023. gads. Krāšņie svētku koncerti izskanējuši, un pienācis brīdis gada muzikālo iespaidu savirknēšanai.
"Vienmēr tiek apgalvots, ka Versaļa ir varas un varenības vieta, kas radīta, lai atstātu iespaidu uz visu pasauli. Tā, protams, ir daļa no Versaļas lomas, bet ne vienīgā. Pilij piemīt vēl kas daudz svarīgāks. (..) Uzskatu, ka Versaļa ir pētniecības, dzejas un filozofijas vieta, un tas ir daudz vairāk par lielākās pils statusu, kurai ir viskrāšņākais zelts un vislielākie dārzi. Kaut gan arī tā, protams, ir taisnība. Strūklakām bija jābūt visaugstākajām un parkam – vislielākajam. Tomēr Versaļa – tas pirmkārt ir filozofijas jautājums," ekskluzīvā intervijā Latvijas Radio 3 "Klasika" uzsver Versaļas Nacionālā muzeja un Trianonas piļu direktors Lorāns Salomē (Laurent Salomé).
Daugavpilī šogad reorganizētas kultūras iestādes. Jau pavasarī šaubas par pašvaldības nodomiem Daugavpils cietokšņa pārvaldības maiņā pauda pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. Tagad kārta pārmaiņām pienākusi Kultūras pilij. Koncertzālei nomainīts vadītājs, un iecerēts remontēt zāli, lai tajā varētu rādīt arī kino.
Valmierā viens no galvenajiem aizvadāmā gada notikumiem ir šovasar atklātais Valmieras pils kultūrvides centrs un tajā izveidotā ekspozīcija "de Woldemer". Šī ekspozīcija ar mūsdienīgu dizainu un tehnoloģiju palīdzību aizved stāstā par seno Valmieru, laužot ierasto priekšstatu par vēstures ekspozīcijām muzejā. Gada nogalē ekspozīcija "de Woldemer" saņēma arī balvu kā "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts".
Latvijas sabiedrība veido jauno ideoloģisko meikapu. Tā aizvadītā gada notikumus saistībā ar vēstures pārskatīšanu un visa krieviskā izskaušanu no mūsu ikdienas vērtē LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns. Process, kas aizsākās pērn pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, būs ilgs. Komunikācijas pētnieks prognozē, ka būs vajadzīgas trīs četras paaudzes, lai ar padomju atstāto mantojumu tiktu galā.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.