Kultūra / Kultūrtelpa
Septembrī pieci gadi aprit "Latvijas skolas somai" – programmai, kas darbību uzsāka kā Latvijas valsts simtgades programmas daļa, lai skolēniem nodrošinātu valsts apmaksātu iespēju regulāri iepazīt Latvijas kultūras vērtības un laikmetīgās izpausmes.
Jau 18 reizi aizvadīts mūsdienu kultūras forums "Baltā nakts". Galvaspilsētas iedzīvotāji un tās viesi sestdienas naktī varēja apskatīt vairāk nekā 30 mākslas norises, tostarp koncertus, izstādes, dejas un performances teju visā Rīgā.
"Domāju – kā lai to tagad pasaka, kāpēc neesmu teātra cilvēks un esmu redzējusi tik maz izrāžu. Par sevi pat nosodoši domāju, ka vienmēr esmu augstprātīgi uzskatījusi, ka teātris domāts cilvēkiem, kuri neprot lasīt un nespēj to visu uzbūvēt sev galvā, bet tajā pašā laikā es atzīstu, ka labākajās mūsdienu izrādēs ir kaut kas vairāk – ka aktieris kļūst par radītāju, nevis izpildītāju, personiski uzrunājot gan skatītāju, gan kolēģus. To pat nevar nosaukt par izpildīšanu," dzejniece Anna Auziņa atzīst sarunā ar Jaunā Rīgas teātra aktrisi Gunu Zariņu, kura savukārt atzīstas: "Lai lasītu tavus dzejoļus, man vajag zināt, kas ir tavas šūpoles un cik augstu tās šūpojas."
Jaunā Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktore Ilze Zariņa grib popularizēt Ogri un glabāt pagātnes liecības nākotnei. To viņa atklāja savā pirmajā darba dienā, sniedzot interviju LTV raidījumam "Kultūršoks". Lai gan Ilzei Zariņai nebija konkursa nolikumā pieprasītās triju gadu pieredzes muzeju darbā, pašvaldība uz jauno muzeja direktori liek lielas cerības. Muzeju nozare joprojām ir aizvainota par Ogres pašvaldības lēmumu uzticēt Ogres kultūrvēsturiskā mantojuma vākšanu un glabāšanu cilvēkam, kura profesionālā dzīve ar to līdz šim nav bijusi saistīta, kā arī par Ilzes Zariņas lēmumu neierasties uz Muzeju padomes sēdi, lai iepazītos ar saviem jaunajiem kolēģiem.
Purvīša muzeja komanda pētniecības ekspedīcijā atraduši vācbaltiešu rakstnieka un publicista Garlība Merķeļa (1769–1850) relikviju. Zināms, ka Merķeļa nozīmīgākais darbs, publicistisks traktāts "Latvieši, sevišķi Vidzemē, filozofiskā gadu simteņa beigās" (1796) radīts Cēsu novada Annas muižas apkārtnē, kur, iespējams, atrasta akmens galda virsma, uz kuras publikācija tapusi, informēja muzejā.
1913. gadā Ziemeļblāzmas parkā ar kokrūpnieka un mecenāta Augusta Dombrovska un viņa domubiedru gādību tika uzcelta Ziemeļblāzmas pils, kas jau 110 gadus rotā Vecmīlgrāvja ainavu. 8. septembrī pulksten 19.00 šī gadskārta tiks svinēta ar īpašu svētku koncertu "Ziemeļblāzmai 110", Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Pārmijas" stāstīja Ziemeļrīgas kultūras apvienības projektu mākslinieciskā vadītāja Zane Auškāpa.
Mūsdienu kultūras forums "Baltā nakts" norisināsies no 9. septembra pēcpusdienas līdz 10. septembra pulksten 2.00. Jau 18. reizi Rīgas centru un apkaimes priecēs koncerti, gaismu, skaņu instalācijas, izrādes, filmas, radošās darbnīcas, ekskursijas un daudz kas cits.
"Vajadzīga saruna ar nozari", "negribam būt pabērnu lomā, pietiek!", "pabērns visnabadzīgākajā ministrijā" – tās ir tikai dažas reakcijas, kas izskanējušas no kultūras profesionāļiem, reaģējot uz publiski izskanējušo informāciju par politisko atbildības sadali ministrijās.
15. un 16. septembrī norisināsies forums "Art on Screen. Transitions/Māksla uz ekrāna. Pārejas", kurā caur arhitektūru un kino plānots lūkoties uz degradēto teritoriju revitalizācijas ietekmi uz pilsētvidi un kopienu, kā arī mēģināts rast atbildes uz jautājumu: cilvēki rada vietas vai vietas pievelk cilvēkus?
Izveidota tīmekļvietne Atrastalatvija.lv, kurā apkopoti ekspertu novērtējumi par kultūras un tūrisma vietu pieejamību. Pie katras apskates vietas ir pievienots individuāls apraksts, kas raksturo tā pieejamības līmeni un specifiku cilvēkiem ar invaliditāti, informēja Kultūras ministrijā.
Dzejas dienu laikā, klasiķa Knuta Skujenieka dzimšanas dienā, 5. septembrī, pulcējoties dzejnieka tuviniekiem, draugiem un talanta cienītājiem, tika atklāta viņa piemiņas vieta Raiņa kapos, Latvijas Rakstnieku savienības vārdā informēja tās vadītājs Arno Jundze.
Pēc Rīgas Latviešu biedrības nama atjaunošanas, izpētes, konservācijas un restaurācijas programmas 2023.–2030. gadam izskatīšanas un apstiprināšanas 5. septembra Ministru kabineta sēdē valdība lēma par valsts piedalīšanos programmas īstenošanā šogad ar 200 000 eiro, informēja Kultūras ministrijā.
Atzīmējot ikgadējās Eiropas kultūras mantojuma dienas Latvijā, 8., 9. un 10. septembrī no pulksten 10.00 līdz pulksten 17.00 bez maksas varēs apmeklēt Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) Dauderu nodaļu (Zāģeru ielā 7, Sarkandaugavā).
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
