Kas notiek ar "Rail Baltica" projektu?
Kaspars Briškens, Kristīne Malnača, Inese Kalvāne, Ēriks Diļevs, Andris Kulbergs, Raimonds Čudars, Tālis Linkaits, Guntis Āboltiņš-Āboliņš
Jānis Domburs
12.jūnijs, trešdiena 21:15
Rekordists ārlietu ministra amatā – bez šī epiteta pēdējos gados neiztiek neviena plašāka mediju publikācija, kurā vēstīts par ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču ("Jaunā Vienotība"). Ārlietu ministra amatu viņš ieņem kopš 2011. gada, kad tolaik vēl kā bezpartejisku kandidātu Rinkēviču darbam Valda Dombrovska (tolaik – "Vienotība") valdībā izvirzīja īsi pirms Saeimas ārkārtas vēlēšanām izveidotā Zatlera reformu partija. 11. maijā "Jaunā Vienotība" (JV) paziņoja, ka izvirza Rinkēviču Valsts prezidenta amatam.
Valsts prezidenta vēlēšanu kontekstā sabiedrībā ir raisījušās diskusijas par to, vai kandidātu var "atlasīt", balstoties uz dzimumu, jo partija "Kustība "Par!"" rīkoja akciju "Mana prezidente", aicinot šim amatam piedāvāt tieši sievietes. Tāpat diskusijas raisījusi ārlietu ministra Edgara Rinkēviča izvirzīšana – vai būtu pareizi, ja Latvijā būtu prezidents bez kundzes. 24. maija raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā dalībnieki apsprieda abas tēmas, antropoloģei Aivitai Putniņai norādot uz nozīmīgu sievietes lomu politiskajos procesos, bet "Twitter konvoja" radītājam Reinim Pozņakam sakot, ka kundzes esamība vai neesamība Latviju globālajā politiskajā arēnā neizcels.
Aptauja, kuru pēc Latvijas Televīzijas raidījuma "Kas notiek Latvijā?" pasūtījuma pagājušajā nedēļā veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu firma SKDS, liecina, ka 35% aptaujāto neatbalsta nevienu no trim Valsts prezidenta amatam izvirzītajiem kandidātiem.
24. maija diskusijā "Kas notiek nedēļā pirms Valsts prezidenta vēlēšanām?" piedalās: bijušais labklājības ministrs un partijas "Konservatīvie" priekšsēdētājs Gatis Eglītis, kustības "Par!" valdes loceklis un izpilddirektors Miks Celmiņš, Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks, Latvijas Universitātes asociētā profesore, sociālantropoloģe Aivita Putniņa, "Twitter konvoja" dibinātājs Reinis Pozņaks un dramaturģe un komiķe Aiva Birbele.
"Atstājot darbu prezidenta Levita komandā, es apņēmos, ka, ja kādreiz man būs šāda iespēja, tad tiešām ieņemt šo proaktīvo, enerģisko, prasīgo pozīciju neatkarīgi no tā, kuras politiskās partijas priekšlikums tiek virzīts," tā pagājušajā nedēļā intervijā Latvijas Radio teica opozīcijā esošās partijas "Progresīvie" izvirzītā kandidāte Valsts prezidenta amatam Elīna Pinto. Sakarā ar aktīvu darbošanos ar diasporas jautājumiem kādreizējā Eiropas Latviešu apvienības prezidija priekšsēdētāja ārpus Latvijas mītošo tautiešu vidū ir pazīstamāka nekā šeit.
Uzņēmēju un arhitektu Uldi Pīlēnu Valsts prezidenta amatam izvirzīja partiju apvienība "Apvienotais saraksts", kuras premjera amata kandidāts 14. Saeimas vēlēšanās bija Pīlēns.
Mediķu un pacientu organizācijas vēl pirms ārstu protesta pie Saeimas ēkas 11. maijā valsts augstākajām amatpersonām, par nozari un valsts finansēm atbildīgajām amatpersonām nosūtīja atklātu vēstuli, prasot papildu 140 miljonus eiro nozares vajadzību nodrošināšanai. 17. maija raidījumā "Kas notiek Latvijā?" mediķi un pacientu pārstāvji skaidoja – ar šo naudu panāksim, lai slimnieku aprūpe neapstātos.
Lai izpildītu mediķu un pacientu organizāciju atklātajā vēstulē pausto prasību 2024. gada valsts budžetā veselības aprūpes nozarei paredzēt finansējuma pieaugumu vismaz 310 miljonu eiro apmērā, būs jāceļ nodokļi. To trešdien "Kas notiek Latvijā?" diskusijā pavēstīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība"), uzsverot, ka pie esošās ekonomikas struktūras un izaugsmes prognozēm viņš šobrīd neredzot citu iespēju.
17. maija diskusijā "Kas notiek ar mediķu un pacientu prasībām politiķiem par veselības aprūpes finansējumu?" piedalās veselības ministre Līga Meņģelsone (darbam valdībā deleģējis "Apvienotais saraksts"), finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība"), Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs, Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente Inese Budzila, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs, Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs un Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento" politikas koordinatore Iveta Neimane.
Tas, vai Valsts prezidentu izdosies ievēlēt 31. maijā, lielā mērā atkarīgs no tā, cik gatavi Saeimā pārstāvētie politiskie spēki būs atdot balsis par citu kandidātu, ja to sākotnēji atbalstītais kandidāts kādā no vēlēšanu kārtām "izkritīs", bet vēlēšanas turpinās, deputātiem balsojot par vēl palikušajiem kandidātiem. Šobrīd nevienam no pieteiktajiem kandidātiem nepietiek balsu ievēlēšanai jau pirmajā kārtā – trešdien "Kas notiek Latvijā?" diskusijā izskanēja gan prognozes, ka visu izšķirs tas, cik pārliecinošu iespaidu pieteiktie kandidāti spēs atstāt uz to frakciju deputātiem, kas pašas savus kandidātus Valsts prezidenta amatam nav izvirzījušas, gan pieļāvums, ka 31. maija vēlēšanās Saeima prezidentu neievēlēs.