Kas notiek ar "Rail Baltica" projektu?
Kaspars Briškens, Kristīne Malnača, Inese Kalvāne, Ēriks Diļevs, Andris Kulbergs, Raimonds Čudars, Tālis Linkaits, Guntis Āboltiņš-Āboliņš
Jānis Domburs
12.jūnijs, trešdiena 21:15
Latvijā no Baltkrievijas teritorijas neielaisto migrantu skaits jau mērāms tūkstošos, taču mēģinājumi šķērsot tā dēvēto zaļo robežu neapsīkst. Gluži pretēji, šogad šī tendence vēl pieaugusi. Vēl pirms Jāņiem Saeimā kā steidzamus plānots pieņemt grozījumus divos Valsts robežsardzes darbību regulējošos likumos, lai atteiktos no līdzšinējās prakses – ārkārtējās situācijas izsludināšanas saistībā ar nelikumīgu robežpārkāpšanas mēģinājumu skaita pieaugumu. Par šo grozījumu piemērošanu praksē un atbilstību starptautisko tiesību normām 7. jūnijā diskutēja "Kas notiek Latvijā?" dalībnieki.
7. jūnija raidījumā "Kas notiek ar Kariņa valdības koalīcijas paplašināšanu un izmaiņām austrumu robežas apsardzībā?" diskusijā par iespējamu valdību veidojošo partiju koalīcijas paplašināšanu piedalās labklājības ministre Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), "Apvienoto sarakstu" (AS) pārstāv Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns, Nacionālo apvienību – tās valdes loceklis, Saeimas deputāts Artūrs Butāns, Zaļo un zemnieku savienību – tās Saeimas frakcijas priekšsēdis Viktors Valainis, bet partiju "Progresīvie" – Saeimas frakcijas vadītājs Kaspars Briškens. Diskusijā par situāciju uz Baltkrievijas–Latvijas robežas un plānotiem grozījumiem Valsts robežsardzes likumā un Latvijas Republikas valsts robežas likumā piedalās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (AS), Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts, Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas vecākā juriste Baiba Kiršteina un nevalstiskās organizācijas "Gribu palīdzēt bēgļiem" pārstāve Ieva Raubiško.
Valdību veidojošās partijas šodien plāno konsultācijas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu – tā trešdien pēc Edgara Rinkēviča ievēlēšanas Valsts prezidenta amatā paziņoja valdības vadītājs Krišjānis Kariņš. Prezidenta vēlēšanu dienas vakarā prezidenta ievēlēšanas "cena" un tās vārdā dotie solījumi opozīcijas partijām, kā arī iespējamā politiskā krīze un izmaiņas valdības sastāvā bija "Kas notiek Latvijā?" viesu diskusijas temats.
31. maija diskusijā "Kas notika Valsts prezidenta vēlēšanās, un kas notiks pēc Edgara Rinkēviča ievēlēšanas?" piedalās Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošais pētnieks Jānis Ikstens, Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras Eiropas studiju fakultātes vadītājs Mārtiņš Daugulis, biedrības "Latvijas formula 2050" valdes loceklis Gundars Bērziņš, kā arī Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga un politisko notikumu komentētāji Māris Antonevičs ("Latvijas Avīze") un Aivars Ozoliņš (žurnāls "Ir").
Nevienam no trim Valsts prezidenta amatam izvirzītajiem kandidātiem arvien nav ievēlēšanai nepieciešamās 51 Saeimas deputāta balss, turklāt valdību veidojošo partiju nespēja vienoties par kopīgu kandidātu novedusi pie tā, ka prezidenta vēlēšanu iznākums arvien ciešāk tiek saistīts ar iespējamām izmaiņām valdībā, precīzāk – līdzšinējās valdošās koalīcijas krišanu un jaunas izveidi. Par kandidātu izredzēm, plusiem un mīnusiem, politisko tirgu un scenārijiem, kā arī to, kāds Valsts prezidents būtu vajadzīgs Latvijai, ciklā "Valsts prezidenta vēlēšanas 2023" diskutēja 14. Saeimas frakciju vadītāji.
Edgars Rinkēvičs, kuru Valsts prezidenta amatam izvirzījusi "Jaunā Vienotība", pēc divpadsmit gadiem ārlietu ministra amatā esot gatavs spēlēt ārpolitikas augstākajā līgā, skubināt žoga izbūvi gar Austrumu robežu un no jauna radīt Stratēģiskās analīzes komisiju. To viņš norādīja intervijā Jānim Domburam.
Trīs dienas pirms Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimas frakciju vadītāju diskusijā piedalās Ainars Latkovskis (JV), Raivis Dzintars (NA), Edgars Tavars (AS), Viktors Valainis (ZZS), Kaspars Briškens ("Progresīvie"), Ainārs Šlesers (LPV) un Aleksejs Rosļikovs ("Stabilitātei!").
Elīna Pinto, kuru Valsts prezidenta amatam izvirzījusi opozīcijā esošā partija "Progresīvie", uzsver, ka viņas prioritāte ir mūsdienīga valsts, visu ģimeņu aizsardzība un cilvēkdrošība. Intervijā Jānim Domburam viņa skaidroja, ko domā ar šiem jēdzieniem un kādēļ uzskata sevi par piemērotu valsts augstākajam amatam.
Uldis Pīlēns, kuru Valsts prezidenta amatam izvirzījusi koalīcijas partija "Apvienotais saraksts" kā savas galvenās prioritātes izvirza drošību, ekonomiskās atpalicības mazināšanu un novadu attīstību. Intervijā ar Jāni Domburu viņš atskatījās pagātnes pieredzē, uzsverot, ka par tolaik izdarīto nav jākaunas.