Pēc Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība" (JV)) demisijas, par ko viņš paziņoja pirmdien, 14. augustā, bet oficiāli demisijas rakstu Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam iesniedza ceturtdien, viņa pārstāvētā partija kā savu premjera amata kandidāti piedāvā labklājības ministri Eviku Siliņu, kura piedalījusies arī visās partiju sarunās. Gala vārdu par to, kuram būs iespēja veidot Ministru kabinetu, teiks prezidents. Taču Siliņa 17. augusta raidījumā "Kas notiek Latvijā?" atzina, ka viņa nepieturēsies pie priekšgājēja izvirzītajiem prioritāšu punktiem, kurus partneriem celt galdā kā svarīgākos.
17. augusta diskusijā "Kas notiks ar jaunās valdības veidošanu pēc Krišjāņa Kariņa demisijas?" piedalās "Jaunās Vienotības" pieteiktā Ministru prezidenta amata kandidāte Evika Siliņa, Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdis Viktors Valainis un "Progresīvo" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens. Nacionālo apvienību pārstāv valdes loceklis, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle, bet "Apvienoto sarakstu" - Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka.
Līdzšinējos "Jaunās Vienotības" (JV) partnerus Krišjāņa Kariņa valdībā pārsteidzis fakts, ka premjers šonedēļ publiskoja paša piedāvātā memoranda jeb darbu saraksta un ministriju pārdales detaļas vēl pirms termiņa, līdz kuram "Apvienotajam sarakstam" (AS) un Nacionālajai apvienībai (NA) bijis piekodināts klusēt. Iemeslus, kādēļ piedāvāts tieši šāds darāmo darbu saraksts un piedāvāta tieši divu konkrētu ministru nomaiņa, diskusijas "Kas notiek ar Kariņa valdību un Ministru prezidenta ultimātu koalīcijas partneriem?" dalībnieki – politikas vērtētāji – novērtēja drīzāk kā ieganstus.
10. augusta diskusijā "Kas notiek ar Kariņa valdību un Ministru prezidenta ultimātu koalīcijas partneriem?" "Jauno Vienotību" pārstāv labklājības ministre Evika Siliņa, "Apvienoto sarakstu" – zemkopības ministrs Didzis Šmits, bet Nacionālo apvienību – Saeimas deputāts Jānis Dombrava. Politiķu argumentus vērtē politologs Juris Rozenvalds un Latvijas Radio žurnālists Aidis Tomsons.
"Stingri jāgriež", "sāpīgi jāgriež", "man ir savs plāns" – tik dramatiski finanšu ministrs Arvils Ašeradens izteicās 17. maijā raidījumā "Kas notiek Latvijā?", kad uzvirmoja mediķu protesti un valdība solīja "atrast" šogad papildu 140 miljonus veselības aprūpei. Taču tā sauktās pārdales process un resoru ļoti atšķirīgā solidaritāte rada jaunus jautājumus. Par to, vai Latvijas budžeta politika nav kļuvusi vēl nekonsekventāka, un par to, vai nav radītas papildu problēmas drīzā nākotnē – par vēl lielākām summām cīņās par 2024. gada budžetu.
Valdības nesenajos lēmumos par papildu finansējumu veselības aprūpei šim gadam un tiem sekojošajos publiskajos paziņojumos redzams, ka lielākās pārdales summas rastas Ekonomikas ministrijā un Satiksmes ministrijā. Tomēr šo un arī citu resoru devuma apjomi un proporcijas patiesībā ir mānīgi – raidījuma "Kas notiek Latvijā?" analīze par to, kā Finanšu ministrijas un citu resoru saziņā tapa šī pārdale, atklāj, ka dažādās ministrijās "jostu savilkšana" ir notikusi ļoti dažādi, kas liek jautāt, vai ir pamats piesaukt vārdu "solidaritāte". Turklāt lielākā daļa no līdz šim pārdalītajiem miljoniem ir nevis ekonomija, bet tikai izdevumu pārcelšana uz nākamajiem gadiem.
"Esam pierādījuši visiem skeptiķiem, ka viņiem nebija taisnības, ka pilnīgi visas nozaru ministrijas ir nopietni strādājušas ar Finanšu ministriju un pieņēmušas iekšēji gana sarežģītus lēmumus, lai pārdalītu naudu par labu veselības aprūpes vajadzībām" – tā jūnijā valdības sēdē par papildu 140 miljonu eiro novirzīšanu veselības aprūpei teica valdības vadītājs Krišjānis Kariņš. Taču vien pāris nedēļas agrāk šīs naudas meklējumu procesu Latvijas kino nozares pārstāvji nosauca par "starptautisku kaunu". Raidījums "Kas notiek Latvijā?" vairāku mēnešu garumā pēta, kā notiek valsts budžeta izmaiņas veselības nozares vajadzībām. Vai notikusi patiesi efektīva un solidāra pārdale – to iztirzāsim vairāku publikāciju sērijā.
Rīgas dome ir bez vadītāja, jo ir aizdomas par iespējamu naudas izšķērdēšanu pašvaldības Satiksmes departamentā, uz kurām norādīts trauksmes cēlēja ziņojumā, mērs Mārtiņš Staķis demisionēja, iespējamajos pārkāpumos vainojot koalīcijas kolēģus. Raidījums "Kas notiek Latvijā?" publicēja visus dokumentus, kas saistīti ar izmeklēšanu, kuru un citus notikumus 12. jūlija raidījumā apsprieda iesaistītie.
Viens no konflikta iemesliem, kas Rīgas domē novedis pie mēra Mārtiņa Staķa demisijas, ir domstarpības par pašvaldības lomu tās uzņēmumos. Staķis pārmeta politiskajiem kolēģiem centienus aizvien uzstājīgāk pilsētas saimniecību sadalīt partiju kontrolētās "lēņu muižās". Trešdienas raidījumā "Kas notiek Latvijā" par pašvaldības uzņēmumu uzraudzīšanu izcēlās strīds starp "Par!/Progresīvie" Rīgas domes frakcijas priekšsēdētāju Mārtiņu Kossoviču, pašlaik par mēra pienākumu izpildītāju iecelto Vilni Ķirsi un vienu no mēra vietniekiem Edvardu Ratnieku, kuri uzskata, ka tikai sazobē ar uzņēmumu vadību var panākt to attīstību. Tikmēr Kossovičs to sauca par iepriekšējās domes vadības stilu.
