Ceļš no Aizkraukles uz Venēciju ir ļoti tāls. Mēs izbraucām jau 16. aprīļa vienos pēcpusdienā, bet galā nonācām tikai tās dienas vienpadsmitos vakarā. Mēs braucām ar vilcienu, tad autobusu, tad lidojām, atkal braucām ar autobusu, pēc tam ar laivu un tad vēl kādu gabalu gājām kājām, līdz nonācām nelielā dzīvoklītī netālu no Lielā kanāla un Arsenāla, kur jau vairāk nekā divas nedēļas notiek darbi pie paviljona būvniecības. Bija mierīga pilnmēness nakts, valdīja miers, un mēs, ūdens un pilsētas apburtas, aizmigām un gulējām kā bērni līdz pašam rītam. Tomēr patiesībā ceļš uz Venēciju bija vēl daudz, daudz garāks.
