Veidot ceļojumu raidījumus par valsti, kuru apmeklē miljoniem tūristu, nav nemaz tik viegli. Ne jau tāpēc, ka šādā zemē nebūtu ko redzēt, bet gan tāpēc, ka par to teju katram ir savs viedoklis.
Ārpus ētera
Ir tik ierasts dzirdēt par ātrās pagatavošanas ēdiena jeb "fast-food" negatīvo ietekmi gan uz veselību, gan vidi, ka lielā sabiedrības daļā lietot šāda veida pārtiku ikdienā kļuvis nepieņemami. Bet cik ļoti mūsu apziņā un informatīvajā telpā iemājojis tāds jēdziens kā ātrā mode jeb "fast fashion"? Pasaulē arvien vairāk par tās ietekmi runā ne tikai vides aktīvisti, bet arī modes industrijas atbildīgāk noskaņotie prāti.
Gaidot Eiropas izgudrotāju balvas pasniegšanas ceremoniju, kas ceturtdien, 11.jūnijā notiks Parīzē, nākas pārliecināties, ka zinātnes un tehnoloģiju pasaulē valstu robežām nav nozīmes. Parīzē ir ieradušies 15 šī apbalvojuma finālisti no 11 valstīm, kurus visus vieno ideja ar savu darbu padarīt ikviena planētas iedzīvotāja dzīvi vieglāku, drošāku un pilnvērtīgāku.
Pēdējā laikā arvien biežāk izskanējis tāds jaunvārds kā glokalizācija. Un izrādās, piemēri tam, kā, darbojoties lokāli, ietekmēt globālus procesus, nav tālu jāmeklē. Viens no tuvākajiem atrodams mūsu iepirkumu groziņos. Tie ir kā ziņotāji par to, cik tad īsti mums rūp tas, ko ēdam, un tas, kādu ceļu produkts mērojis, lai nonāktu mūsu veikalos.
Sestdien Rīga kļūs saulaināka – vismaz Sarkandaugava noteikti, jo tur ikviens ir aicināts stādīt saulespuķes. Iemesls tam ir gan estētiskais baudījums, gan arī vides attīrīšana no piesārņojuma. Augi šajā ziņā sevi pasaulē sen ir pieteikuši. Latvijā vides attīrīšana ar augiem jeb fitoremediācija ir tikai jaunums. Pats vārds "fitoremediācija" sevī iever grieķu vārdu "phyton" jeb augs un latīņu vārdu "remedium", kas liek domāt par līdzsvara atjaunošanu.
Aprīlis visā pasaulē ir astronomijas mēnesis un par tā "zīmogu" daudzviet kļuvušas tā saucamās Jurija naktis (www.yurisnight.net) – gadu no gada tās notiek 12.aprīlī, kad par godu Jurija Gagarina lidošanai kosmosā ļaudis visā pasaulē svin zvaigznes, kosmosu un astronomiju. Jurija naktis ir laiks, kad ikviens interesents atrod sev tuvāko starparty vietu un sanāk kopā, lai vērotu debesis un dalītos stāstos par astronomiju. Savukārt aprīļa pēdējas dienās īpaša vieta ir atvēlēta tieši tumšajām debesīm.
Dienvidāfrikas Republika (DĀR) teritorijas ziņā ir teju 20 reizes lielāka par Latviju. Šai Āfrikas zemei ir dimanti un citi derīgie izrakteņi, pasaulslavens nacionālais parks un divi okeāni vienlaikus. Bet līdzīgi Latvijai, DĀR ir tikai 20 gadu demokrātijas pieredze. DĀR ir zeme, kurā par spīti dabas bagātībām netrūkst problēmu gan veselības aprūpē, gan valsts pārvaldē, gan labklājībā. DĀR ir slavena ar savu korupcijas augsto līmeni, HIV slimnieku skaitu un to, ka iedzīvotāji nav pārtikuši - nabadzība ir tik liela, ka ubagošana uz ielām ir daudzu ģimeņu neatņemama sastāvdaļa. Keiptaunas ielās netrūkst tādu, kas naudu prasa katram, kas acīmredzami nav vietējais – jo viņu acīs būt ārzemniekam nozīmē būt bagātajam, kura pienākums ir atbalstīt vietējos. Taču šajā pilsētā ir arī tādi, kuri ir priecīgi pieņemt kasti ar pārtikas produktiem, ko neskartus pusdienās atstājuši „bagātie eiropieši”.
Āfrika ir kontrastu zeme - tas nav nekas jauns. Un redzēt šos kontrastus biju gatava jau pirms ierašanās Dienvidāfrikas Republikā. Tomēr šodien man bija iespēja redzēt šos kontrastus nevis lielpilsētas ielās, bet gan mazpilsētas skolā.
Savu pirmo nakti zem skaidrajām Āfrikas debesīm ir pavadījusi "MeerKAT" teleskopa pirmā antena. Naktī tā savas spilgti baltas krāsas dēļ ir pamanāma zem Piena Ceļa galaktikas, kas īpaši krāšņi paveras skatienam Dienvidu puslodes debesīs, savukārt dienas gaismā tās baltā krāsa veido lielisku kontrastu ar skaidrajām, zilajam Āfrikas debesīm.
Zinātne parūpējas par daudziem pārsteigumiem, un astronomija šajā ziņā ir īpaši bagāta. Vēl jo vairāk, ja talkā lielajiem izaicinājumiem nāk tikpat liela un iespaidīga tehnika. Tāda nenoliedzami ir teleskops, kas tiek veidots divos kontinentos vienlaicīgi – Lielais kvadrātkilometru režģis (SKA). Šis nav vienkāršs teleskops – simtiem tā saucamo šķīvju un simtiem tūkstošu antenu klās planētas tukšākās un klusākās vietas – Austrālijas smilšainās āres, kur nedzīvo itin neviens, un Dienvidāfrikas izolētākos un radiosignālu netraucētākos reģionus.
Viens no Čīles lielākajiem dārgumiem ir nevis zelts, bet gan varš. Netālu no ziemeļu pilsētas Kalamas atrodas pasaulē lielākās vara raktuves.
Katra diena Atakamas tuksnesī ir īpaša un neatkārtojama. No rīta mostoties, nav pilnīgi nekādas nojausmas, ar ko tā beigsies, un tāda bija arī diena, kad tika atklāts slavenais ALMA teleskops. Kad svinīgais brīdis jau garām un reportāža Radio nosūtīta, bija jāizdomā, kā pavadīt pēdējo pēcpusdienu San Pedro de Atacama oāzē. Kopā ar kolēģi no BBC nolēmām sameklēt velosipēdus un aizbraukt uz izslavētu lagūnu, kurā izņēmuma kārtā var arī peldēties.
Teiciens „elpu aizraujoši” vārda tiešā nozīmē ļoti precīzi raksturo jaunāko Eiropas Dienvidu observatorijas lolojumu – pasaulē modernāko teleskopu kompleksu ALMA (Atakamas Lielais milimetru režģis). Elpu aizraujošs ir ne tikai skats, kā vairāk nekā 5000 m augstumā sinhroni darbojas nu jau 57 teleskopa antenas – elpot uz brīdi kļūst grūtāk, ja ceļš līdz Čahnantura plakankalnei, kur antenas izvietotas, ir mērots ar autobusu.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
