Oficiāli teicu, ka izvēlējos Pēteri Ērmani par savu "Literatūres" subjektu, jo jūtu (vai vismaz – gribu just) radniecību radošajā rokrakstā. Viņa "bezritma ritms", jaunvārdi, vitmeniskais atvēziens (par spīti tam, ka pats noliedzis Vitmena atdarināšanu) un ekspresivitāte ir īpašības, kas ir mākslinieciski svarīgas arī man. Turklāt mani apbur Ērmaņa erudīcija un atvērtība gan viņa laika jaunākās paaudzes autoriem, gan nekaunīga sarunāšanās ar pasaules literatūras smagsvariem kā līdzvērtīgiem sarunbiedriem. Arī es gribu sarunāties.
