Nelielu brīdi pēc Jāņiem raidījums "Daudz laimes, jubilār!" sezonu noslēdz, uz sarunu aicinot komponistu, domātāju un muižkungu Uģi Prauliņu.
Autora ziņas
"Maija ir maziņš stādiņš, kurā ieslēgts varens lādiņš!" – tā par Latvijas Televīzijas mūzikas raidījumu redaktori, filmu autori un mūziķi Maiju Amoliņu savulaik izteicies dzejnieks Imants Ziedonis. Tas bija toreiz, kad Maija, samtaina alta īpašniece, līdz ar kori "Ave Sol" Imanta Kokara vadībā, bija starp pirmajām Latvijas brīvības bezdelīgām pasaulē, un Ziedonis devās līdzi.
"Savu talantu apzinos, bet kā dīva nejūtos," tā saka Inese Kučinska, Liepājas teātra vadošā aktrise, kas brīdi pirms savas dzimšanas dienas viesojas raidījumā "Daudz laimes, jubilār!".
Jūnija vidū jubileja ir Aivaram Vilipsōnam, un raidījums "Daudz laimes, jubilār!" nekavējas izmantot izdevību aicināt mākslinieku uz sarunu. Vilipsōns labprāt piekrīt, vienīgā problēma – izvēlēties filmēšanas vietu. Proti, ir tik daudz lokāciju Rīgas centrā, ko Vilipsōns, kā īsts pilsētas zēns, var dēvēt par savējām: gan Čaka muzejs, gan galerija Istaba, gan kafejnīca Osiris, tās visas ir mākslinieka darbu izstāžu vietas, bet galvenais – te strādājošie cilvēki Aivaru allaž gaidīt gaida viņa patīkamās personības dēļ.
Šarmantā aktrise Aija Dzērve šogad svin pusapaļu dzimšanas dienu un ciemojas raidījumā "Daudz laimes, jubilār!". Lai arī Aijai bijušas – un joprojām ir! – skaistas lomas teātrī, liela daļa skatītāju, šķiet, viņu vislabāk atceras no spēlfilmas "Mazie laupītāji" (režisors Armands Zvirbulis, scenārija autors Māris Putniņš), kur pārī ar Imantu Stradu (tēvs Jānis Āboliņš), Aija spēlēja abu bērnu – mazo, drosmīgo laupītāju Luīzes un Robja – apņēmīgo mammu Annu Āboliņu.
Aktrise Inga Misāne-Grasberga, maija jubilāre, šķiet, patiešām ir pavasarim rada. Ciemojoties raidījumā "Daudz laimes, jubilār!", viņa izstaro tik daudz gaišuma, cilvēciska viegluma un – mēļi sārtajā bikškostīmā – sievišķīga vijīguma, ka gluži fiziski var sajust caur logu ieslīdam novakares gari maigos saules starus un putnu daudzbalsīgi priecīgo vīterošanu.
Kristaps Krievkalns – latviešu mūzikā aktīvi darbojas kopš deviņdesmito gadu beigām – bieži saukts par latviešu popa, roka un džeza mūzikas pelēko kardinālu, jo ir daudzu koncertu drošā aizmugure – aranžiju meistars un instrumentālās grupas vadītājs. Savu 50. jubileju Krišs – tā viņu uzrunā draugi un kolēģi – atzīmē jaunā statusā: kā vairākām mūzikas balvām nominētā opusa "Krastā saviļņots" komponists. Balstīts Kārļa Kazāka tekstā, darbs pirms dažiem gadiem radīts speciāli korim "Anima" un pirmatskaņojumu piedzīvojis brīvdabā – Saulkrastu jūrmalā.
Džezs ir ne tikai mūzikas stils, tulkojumā no angļu valodas tas nozīmē: enerģija, jauda. Tieši tāds ir raidījuma "Daudz laimes, jubilār!" šīsnedēļas viesis, Jelgavas bigbenda, orķestra "Rīga" un citu muzikālu sastāvu vadītājs Raitis Ašmanis, kam šogad 60!
"Viņa maģiskā darbošanās uz skatuves atgādina šamaniskus rituālus," tā stāstu par sitaminstrumentu virtuozu un nu jau pasaulē atzītu komponistu Rihardu Zaļupi uzsāk raidījums "Daudz laimes, jubilār!".
Ik pavasari līdz ar gājputniem dzimtenē atgriežas arī rakstniece Laima Kota [agrāk Muktupāvela – red.]. Kādu brīdi pēc savas ziemas sezonas dzimšanas dienas viņa ciemojas raidījumā "Daudz laimes, jubilār!" Klausoties Laimā, tā vien šķiet, ka viņai zināma sievišķīgā šarma, pašvērtības un dzīvesprieka formulas.
Šogad aprīlī 75 svin un raidījumā "Daudz laimes, jubilār!" viesojas Juris Pavītols – mūziķis, komponists, politiķis, lektors, mūzikas skolotājs un zemessargs. Latvijas kultūrvēsturē savu vārdu ierakstījis kā rokgrupas "Līvi" dibinātājs un dziesmas "Vairogi" autors.
Aprīļa vidū raidījumā "Daudz laimes, jubilār!" viesojas gleznotājs un mākslas pedagogs, kopš 2017. gada – Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Kristaps Zariņš, kas līdz ar savu dvīņu brāli Kasparu cēlies no slavenā gleznotāja, arī savulaik Mākslas akadēmijas rektora Induļa Zariņa ģimenes, un, kaut ne brīdi nav dzīvojuši pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, šķiet, iemieso tā laika mākslas garu, cilvēcisko šarmu, inteliģenci un neatlaidību.
Neskatoties uz milzīgo slodzi laikā, kad viņam jāgatavojas pārstāvēt mūsu valsti lielākajā Eiropas populārās mūzikas šovā – Eirovīzijā, laiku viesoties raidījumā "Daudz laimes, jubilār!" izbrīvējis mūziķis Dons, īstajā vārdā Artūrs Šingirejs, kuram šogad 40!
Jānis Paukštello, tautā iemīļots aktieris un dziedātājs, sava rotaļīgā stila un arī filmas dēļ tautā saukts par "nenopietno cilvēku". Taču tikpat labi mēs viņu pazīstam kā Raiņa Jāzepu, ko teātra jaunie kolēģi nodēvējuši par "staigājošu gaismu".
Raimonds Bramanis ir mūsu Nacionālās operas vadošais tenors, kas dzied galvenās lomas daudzu pasaules klasisko operu izrādēs, nesis Latvijas vārdu arī uz pasaules operu skatuvēm. Viņš ir viens no retajiem, kas spējis no baritona pārkvalificēties par tenoru, kas muzikāli nozīmē ļoti sarežģītu procesu: māksliniekam lielā mērā ir jāpārveido savs balss aparāts, jāmācās dziedāt no jauna. No Bramaņa staro gaiša apņēmība, pat viņa vārds skan spēcīgi, ieklausieties: Raimonds Bramanis! Tieši tik pārliecinoši, pilns apliecinoša, gaiša, vīrišķīgi mierīga optimisma Raimonds ierodas arī uz raidījuma "Daudz laimes, jubilār!" filmēšanu.
Mākslinieku Ivaru Mailīti ļoti grūti ierobežot kādā noteiktā žanrā, jo viņš kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem bijis celmlauzis Latvijas mākslā, guvis pasaules mēroga ievērību gan avangarda mākslas projektos, Latvijā attīstījis performances un instalāciju kustību, gan strādājis pie EXPO paviljonu izveides, pasaules atzinību guvuši arī viņa sasniegumi plakāta mākslā, taču visvairāk Ivars Mailītis ir pazīstams kā Dziesmu svētku galvenais mākslinieks.
Pavasara mēnesī raidījumā "Daudz laimes, jubilār!" viesojas Ēriks Vilsons, kas, tāpat kā viņa brālis Mārtiņš, realizējis mammas sapni par skatuvi. Ērika klātbūtne ir kā svaiga un silta pavasara šalts gan raidījuma veidotājiem, gan skatītājiem, jo – tas allaž paradoksāli! – gājis cauri tik daudz un dažādiem likteņa griežiem, aktieris, šķiet, dzīvi tver ar rotaļīgu vieglumu. Arī viņa valoda rit kā pa diedziņu. Un kā gan ne? – viņš, dažādu žanru daiļliteratūras autors, pats sevi smejoties dēvē par "literatūrā iestigušu aktieri".
Šī gada februārī 90. dzimšanas dienu nosvinēja Vilis Vītols, latviešu būvuzņēmējs, jauniešu izglītības stipendijas Vītolu fonda un Kokneses fonda projekta "Likteņdārzs" izveidotājs, mecenāts. Tūlīt gan jāpiezīmē, ka Vītola kungam netīk, ka viņu dēvē par mecenātu. Viņa cilvēcisko vērtību goda kodekss veido ļoti pārdomātu attieksmi pret dzīvi, kas ietver smalku takta sajūtu, kā dēļ viņš nelabprāt gozējas starmešu gaismā. Taču mums visiem par prieku pašā marta sākumā, pēc jubilejas svinībām, Vītola kungs neatsaka piedalīties raidījumā "Daudz laimes, jubilār!".
Allaž stalts un enerģisks, apveltīts ar neskaitāmām prasmēm, pieredzi un arī aizrautību, kas, gluži kā degviela, atkal un atkal no jauna, šķiet, aizdedz viņa radošā dzinēja spēcīgo dzirksteli. Tā raidījums "Daudz laimes, jubilār!" raksturoja savu viesi – Latviešu biedrības priekšsēdētāju Gunti Gailīti.
"Spēcīga personība ar staltu ārējo un iekšējo stāju. Ar valstisku domāšanu un vērienu. Mākslas muzejs ir viņas vienīgā darba vieta," – ar tādu intrigu stāstu par Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktori Māru Lāci iesāk raidījums "Daudz laimes, jubilār!"
Februāra sākumā raidījumā "Daudz laimes, jubilār!" viesojas šarmantais diriģents, tautā pazīstamā Latvijas Kultūras akadēmijas jauktā kora "Sōla" vadītājs Kaspars Ādamsons, kas ir arī daudzu citu projektu dalībnieks, tai skaitā sadarbojas ar Maestro Raimondu Paulu un dziedātāju Daumantu Kalniņu dažādās mūzikas nama "Daile" koncertprogrammās.
Tā mēdz būt: rakstnieki – līdzīgi kā režisori – paliek savu darbu ēnā. Tā ir arī ar Jāni Lejiņu, vienu no mūsdienu latviešu izcilākajiem rakstniekiem, kura mūsu tautas senās vēstures triloģija "Zīmogs sarkanā vaskā" gan ierindojusies latviešu mīļāko grāmatu topā, taču pats rakstnieks plašam lasītāju lokam, šķiet, ir diezgan noslēpumaina persona, kas palicis gan minētā, gan arī citu savu darbu ēnā. Šo misēkli nolēmis labot raidījums "Daudz laimes, jubilār!" – vēl jo vairāk tāpēc, ka tam ir iemesls: Jānim Lejiņam janvārī apritēja 70!
"Klavieres varētu ņemt līdzi uz vientuļu salu – vismaz būtu, ko darīt: spēlēt un raudāt par dzimteni," tā savulaik, pirms gadiem 20, Latvijas Televīzijas programmas "Rīts" intervijā ironizējis Maestro Raimonds Pauls. Savukārt Latvijas Televīzija uz vientuļu salu labprāt ņemtu līdzi pašu Maestro, – un te pat komentāri lieki. Kontekstam vien daži cipari: Latvijas Televīzija šogad svin 70, un no brīža, kad tika radīta iespēja TV signālu videoierakstīt, kā viens no mīlētākajiem dažādu raidījumu, šovu, koncertu viesiem bijis Raimonds Pauls, kam šogad – 88! Raidījums "Daudz laimes, jubilār!" Paula kungu uz interviju aicinājis tieši viņa dzimšanas dienā – 12. janvārī, kas – nav šaubu! – tiks krāšņota daudziem dziesmotiem video arhīva materiāliem.
Dita Rietuma, kinokritiķe, mākslas zinātņu doktore un Nacionālā kino centra direktore, ir autoritāte kino kultūras jomā. Dita daudzkārtīgi uzrunājusi Latvijas auditoriju ne tikai no Latvijas, bet it bieži – no starptautiskiem kino festivāliem Berlīnē, Kannās, un arī pati bijusi dažādu starptautisku kinofestivālu žūrijas locekle, – šī gada janvārī viesojas raidījumā "Daudz laimes, jubilār!".
LTV raidījums "Panorāma" ir leģendārs. Tas piedzima 1958. gadā, tikai četrus gadus pēc tam kad Latvijā vispār sākās televīzijas ēra, un "Panorāmas" vadītāji kļuva teju par katras Latvijas ģimenes ikvakara ciemiņiem, mīļiem un gaidītiem. Raidījums "Daudz laimes, jubilār!" mājīgā Ziemassvētku atmosfērā piedāvā sarunu ar vienu no viņiem: žurnālistu Gunāru Dūzi, kas "Panorāmas" tiešraides savulaik vadīja pārī ar kolēģi Ināru Makarovu.
Šķiet, Latvijā nav cilvēka, kas kaut reizi nebūtu dzirdējis par organizāciju ziedot.lv – tā šogad svin apaļus 20! – un nav šaubu, ka daudzi no mums ir atbalstījuši kādu no labdarības akcijām. Viena no tām ir plaši pazīstamais Latvijas sabiedrisko mediju maratons "Dod pieci!", kam arī jubileja – 10 gadi! Taču vislielākie aplausi, protams, jāvelta ne jau organizācijām un akcijām, bet cilvēkiem, kas ir tās izveidojuši un uzturējuši cauri gadiem tā, lai ziedošana un laba darīšana citam par baltu velti nepazustu no mūsu modernās sabiedrības vērtību skalas augšgala. Ai, kā šis stāsts sabalsojas ar Ziemassvētku vēsti! Un, ai, kā nopriecājas raidījuma "Daudz laimes, jubilār!" komanda, ka īsi pirms Ziemassvētkiem ir iemesls uz sarunu aicināt ziedot.lv izveidotāju Rūtu Dimantu! Un kā gan ne – apaļa jubileja šogad ir arī viņai pašai!
Ja Arvīds Platpers nebūtu mūziķis un kordiriģents, viņš noteikti būtu vadītājs kādā citā jomā, jo viņa harismātiskā līderība, dzīvesprieks un nostādītā balss aizrauj un pārliecina. Turklāt – viņš nav vienkārši līderis, viņš ir arī savas jomas profesionālis līdz matu galiņiem, kas joprojām savos 75 raidījumā "Daudz laimes, jubilār!" azartiski "deg" par mūsu mūzikas izglītības un Dziesmu svētku tradīcijas ilglaicību tādā kvalitātē, kāda ir tikusi uzturēta cauri daudziem gadiem un ar ko mēs pamatoti varam lepoties.
Var jau būt, ja Iveta Apkalna nebūtu Latgales meitene, ja viņa nebūtu no Rēzeknes, no provinces, kas pēc pārcelšanās uz Rīgu ilgus savus agrās jaunības gadus nebūtu dzīvojusi ar sajūtu, ka jābūt galvas tiesu pārākai par galvaspilsētniekiem, var jau būt, ka tad viņa nebūtu kļuvusi par pasaules ērģeļu karalieni, kas šodien daudzo vīriešu ērģelnieku vidū tiek dēvēta – ne mazāk, ne vairāk! – par starptautisku ērģeļmūzikas simbolu.
"Pilsētnieks, kas dzīvo laukos un ar saviem koriem izbraukājis visu pasauli, šogad Dziesmu svētkos debitējis kā virsdiriģents, ir arī triju dziedošu bērnu tēvs!" – tā par šarmanto kora "Maska" diriģentu, kādreizējo grupas "Cosmos" dalībnieku Jāni Ozolu stāstu uzsāk raidījums "Daudz laimes, jubilār!"
Varbūt kāds nezina, kas ir Jānis Ērglis, taču, šķiet, Latvijā nav neviena cilvēka, kas nezinātu viņa veidoto deju "Es izjāju prūšu zemi", kas šī gada Dziesmu un deju svētku laikā, skriedama pa dažādu mediju elektroniskajām lappusēm, kļuva par mīlētāko svētku hitu, aizsniedzot arī tos, kurus neinteresē ne latviešu skatuviskās dejas norises, ne arī Dziesmu un deju svētki vispār. Savā dzimšanas dienā, 17. novembrī – raidījumā "Daudz laimes, jubilār!" talantīgais horeogrāfs stāsta arī par citām, tautā populārām dejām, par to veidošanas kurioziem, par Lielo skolotāju Uldi Žagatu un deju kolektīvu "Teiksma", kura vadībā Jānis ir 25. gadu!
Mūzikas akadēmijā viņa bija starp studentēm, kam pielūdzēju nudien netrūka. Viņa apprecējās ar studiju biedru, kas studēju kursu augstāk, kā pati saka – viņa gudrības un lielisko runas spēju dēļ, un viņš bija arī pietiekoši ambiciozs, solot savu studiju biedreni padarīt par zvaigzni. Un patiešām: grupa "Marana", kurā viņi abi muzicēja, iekaroja skatītāju sirdis gan Latvijā, gan ārzemēs. Tagad panākumu zvaigzni viņa izkalusi sev pati, gūstot starptautiskas balvas kā režisore kino jomā. Tā ir Dace Pūce, kas brīdi pēc savas dzimšanas dienas viesojas raidījumā "Daudz laimes, jubilār!".
"Latvietis ar armēņu asinīm, kam neesot vārda: nevar! Viņš arī teātra un kino režisors, rakstnieks un scenāriju autors. Un arī dramaturģijas pasniedzējs gan pie mums, Latvijā, gan Eiropā: Polijā, Francijā, Nīderlandē, Somijā, Itālijā un Turcijā," – tā savu stāstu par Lauri Gundaru iesākt raidījums "Daudz laimes, jubilār!", īsu brīdi pirms viņa dzimšanas dienas.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.