Pasaulē aizvien biežāk runā par dzimuma identitātes jautājumiem. To labi ilustrē arī dati no Lielbritānijas Nacionālā veselības centra paspārnē izveidotās dzimumidentitātes nodaļas, kura nodrošina atbalstu jauniešiem ar dzimuma disforiju jeb gadījumos, kad jaunietis neidentificējas ar savu anatomisko ķermeņa dzimumu. Pirms desmit gadiem šajā nodaļā gadā vērsās aptuveni 140 jauniešu, bet 2021. gadā jau vairāk nekā 2000. Lielbritānija tagad apsver iespēju izveidot šādu nodaļu reģionālo tīklu. Lielākoties dzimuma disforija fiksēta meitenēm.
Šādu gadījumu statistika pēdējos gados augusi arī Latvijā. Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā agrāk šādi bijuši daži gadījumi gadā, bet 2020. gadā dzimuma identitātes traucējumi bija jau 14 pacientiem, 2021. gadā – 13. Nu nepilna gada laikā tie ir 11 cilvēki. Turklāt šie ir tikai tādi gadījumi, kad vecāki meklējuši mediķu palīdzību, nereti pat pēc pusaudžu pašnāvības mēģinājumiem. Bet ne visi meklē palīdzību.
Trīs reāli stāsti no Latvijas.
Jaunietim vārdā Īden ir 15 gadu, un viņš sevi identificē kā "viņš", lai gan vēl salīdzinoši nesen "viņš" visiem bija "viņa". To, ka viņš nejūtas kā meitene, Īden sāka just aptuveni 12 gadu vecumā.
Pirmais protests – vienā brīdī ļoti skaidra vēlme atbrīvoties no garajiem matiem. Un sarunā par matiem nācās mammai Loretai arī atklāt savu atšķirīgo dzimuma identitāti. Kā reaģēja mamma, tētis, skolotāji?
Nākamā stāsta varonis sapratis, ka jūtas kā "viņa". Pašlaik ''viņai'' ir 18 gadi, bet jautājums par dzimuma identitāti radies daudz agrāk, pastāstīja mamma, kuras bērns gājis cauri daudzu depresiju posmam, bijis daudz ciešanu un vientulības sajūtas.
"Maya" jeb Māja sevi identificē ne kā "viņa", ne kā "viņš". Angļu valodā šādos gadījumos lieto dzimumneitrālu vietniekvārdu "they" jeb "viņi". Latviski gan tāda nav. Par nebināras personas identitāti, ceļu un vecāku attieksmi stāstīja "Maya".
Lai arī sabiedrībā ir pierasts pieņemt, ka ir tikai vīrietis un sieviete, tas viss nav tik vienkārši. Kā veidojas dzimuma identitāte? Vai sarežģījumi var būt pārejoši? Un par ko neziņā ir ārsti?
"Aizliegtais paņēmiens" pēc skaidrojuma vērsās pie bērnu psihiatra Ņikitas Bezborodova, kurš ar dzimuma identitātes jautājumiem saskaras ikdienā un lasa arī par to lekcijas topošajiem ārstiem, un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas endokrinoloģes Ivetas Dzīvītes-Krišānes.
Sarežģīti pat zinātnei. Bet kā to pieņemt sabiedrībai un kā reaģēt? Par to "Aizliegtais paņēmiens" runāja ar skolām un bērnu tiesību aizstāvjiem.
