Liepājas notekūdeņu priekšattīrīšanas baseinam ir divas sekcijas – viena sagruva 23. jūlijā, otra arī ir kritiskā stāvoklī.
Liepājas būvvalde informēja, ka "pēc vizuālās apskates secināts, ka priekšattīrīšanas baseina tehniskais stāvoklis klasificējams kā avārijas stāvoklis. Būvinspektori norāda, ka drošai daļējai inženierbūves ekspluatācijai veicama būves tehniskās apsekošanas vai būves ekspertīze, par ko saņemams pozitīvs būvspeciālista atzinums."
Tā kā arī nesabojātā priekšattīrīšanas rezervuāra sekcija vairs netiek izmantota, pienākošie notekūdeņi ar pagaidu sūkņu un pagaidu cauruļvadu palīdzību tiek novirzīti pa tiešo nākamajā attīrīšanas blokā. Taču tas ir tikai īstermiņa risinājums.
"Šobrīd mēs sūknējam ar sūkņiem – deviņiem gabaliem, pagaidu pārsūknēšana ir uztaisīta, un ir uzsākti darbi pie pagaidu spiedvada izbūves, lai apietu sagrauto daļu. Un plāns ir tāds, ka jau nākamajā nedēļā viņu varētu palaist darbībā," stāstīja SIA "Liepājas ūdens" direktora vietnieks Uldis Ķepals.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) inženierzinātņu eksperti paņēmuši dzelzsbetona paraugus no sagruvušās sienas, un tagad tie tiek pētīti, lai noteiktu, kādu strukturālo izmaiņu dēļ vai ķīmiskās iedarbības rezultātā siena atdalījās no pārējā rezervuāra korpusa.
"Konstrukcija sastāv ne tikai no betona. Tur ir dažādi tehniskie mezgli, risinājumi, izpildījumi, tātad jāskatās ir vispusīgi. Tas viss ir loģiski jāpamato ar attiecīgiem izpētes materiāliem, jādokumentē un tā tālāk. Līdz ar to kaut kādus secinājumus es neformulēšu šobrīd," sacīja RTU Ēku un inženierbūvju zinātniskās laboratorijas vadītājs Aigars Ūdris.
Kamēr eksperti veic izpēti, "Liepājas ūdens" valdes priekšsēdētājs Andis Dejus jau atkārtoti uzsvēra, ka šādas avārijas iespējamību nevarēja paredzēt.
"Pirms sagrūšanas absolūti nekas neliecināja par kaut kāda veida problēmām. Jo redziet, dzelzsbetonam ir tā īpašība, ka, atšķirībā no tērauda konstrukcijām, viņš sagrūst momentāni.
Nebija nekādu plaisu, nekāda mitruma, nekā tāda, kas liecinātu par būves stabilitātes zaudēšanu," sacīja Dejus.
Kamēr ierosinātā kriminālprocesa ietvaros notiek visu apstākļu izmeklēšana, turklāt arī likumsargi gaida RTU ekspertu atzinumu, savu līdzatbildību notikušajā atzīst gan apsaimniekotājs, gan arī ēkas būvnieks. Būves garantijas termiņš beidzās jau 2011.gadā, turklāt šim uzņēmumam jau ilgstoši ir maksātnespējas statuss.
"Nē, nu kā – protams, līdzatbildība. Mēs jau nevaram pateikt, bija vai nebija. To jau ekspertīze lems un tad jau pateiks. Kamēr nav pateikts, tikmēr ir līdzatbildība. Mēs taču viņu būvējām. Tur jau taču lems, vai tā ir mūsu atbildība vai projektētāju, vai kāda atsevišķa cilvēka, kas ir piegādājis materiālus – mēs taču to neviens nezinām," sacīja maksātnespējīgās SIA "Vega1" īpašnieks Vilmārs Mateuss.
Zaudējumu apmēru pagaidām nav iespējams noteikt, jo vēl nav zināmi arī videi nodarītā kaitējuma aprēķini. Kad tie būs zināmi, "Liepājas ūdens" liks kopā visus skaitļus un meklēs finanses šo zaudējumu segšanai un, visticamāk, pilnīgi jauna priekšattīrīšanas rezervuāra celtniecībai.
"Par tām būves izmaksām, par sūkņu īri un tā tālāk – tas viss tiks apkopots pēc tam. Mēs meklēsim visus variantus, kādi tikai būs iespējami un pieejami," sacīja Andis Dejus.
Vides veselības dienests informāciju par videi nodarīto kaitējumu sola publiskot tuvākajās dienās, un arī RTU inženieri savu atzinumu sniegšot līdz šīs nedēļas beigām.
KONTEKSTS:
24. jūlijā, sabrūkot Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pirmsattīrīšanas rezervuāra sienai, daļa no attīrīšanas ūdeņiem ietecēja jūrā. Veselības inspekcija paziņoja, ka Liepājā aizliegts peldēties visās Liepājas jūras peldvietās, kā arī ieteicams nepeldēties Pāvilostas peldvietā un Kurzemes piekrastē posmā no Liepājas līdz Pāvilostai.
"Liepājas ūdens" attīrīšanas iekārtas netālu no Ziemeļu fortiem atrodas kopš 1972. gada. Šāda situācija, kad sabrūk kāda notekūdeņu attīrīšanas rezervuāra siena, ir unikāla un notikusi pirmoreiz. Sabrukušais objekts ir visjaunākā no visām "Liepājas ūdens" attīrīšanas iekārtu būvēm, tā nodota ekspluatācijā 2009. gadā.
