Tēta projekts
Sarūk no ārvalstīm uz Latviju sūtītās naudas apmērs Dati
Izvēlne

Sarūk no ārvalstīm uz Latviju sūtītās naudas apmērs

Kopš 2014.gada pakāpeniski sarūk ārzemēs strādājošo tautiešu naudas sūtījumu apmēri uz Latviju, tā liecina Latvijas Bankas (LB) aplēses. 2014.gadā, kas patlaban vērtējams kā rekordgads, uz Latviju tika atsūti vairāk nekā 700 miljoni eiro, bet pērn tie varētu būt vairs tikai ap 615 miljoniem eiro. Turklāt tendence liecina, ka šogad šī summa varētu būt vēl mazāka.

Te gan jāpiebilst, ka nav iespējams uzskaitīt, cik realitātē daudz naudas Latvijas iedzīvotāji saņem no saviem radiem vai draugiem, kas strādā ārvalstīs. LB var veikt tikai aptuvenus matemātiskos aprēķinus, ņemot vērā vairākus faktorus, piemēram, cik liels skaits iedzīvotāju no Latvijas varētu šobrīd atrasties ārvalstīs, kā arī paši nosakot procentuāli, cik daudz no konkrētās algas ārvalstīs strādājošie varētu atvēlēt mājās palikušajiem.

Taču, neskatoties uz aptuvenajām aplēsēm, var secināt, ka Latvijas iedzīvotāji, kuri strādā ārvalstīs, savus Latvijā palikušos atbalsta visai pamatīgi.

Ārvalstīs strādājošo pārskaitījumi uz Latviju (miljoni eiro)

Dati: Latvijas Banka

Ja par pamatu ņemam Centrālās statistikas pārvaldes aplēses, ka kopš 2000.gada migrācijas rezultātā uz ārvalstīm pārcēlušies 270 tūkstoši cilvēku, tad pērn katrs no viņiem uz Latviju atsūtījis nepilnus 2300 eiro.

Taču te jāņem vērā, ka starp aizbraukušajiem ir arī bērni un seniori, kas turp devušies ģimenes apvienošanas nolūkā. Līdz ar to tie, kas vēl saglabājuši tuvas saites ar Latvijā dzīvojošajiem radiem, visdrīzāk sūta daudz lielākas naudas summas viņu materiālajam atbalstam.

Kāpēc pēdējos gados sarūk iespējamais uz Latviju sūtītais naudas apmērs, ir izskaidrojams ar vairākiem iemesliem.

Pirmkārt, tie cilvēki, kas vieni devās uz ārvalstīs, ir atraduši stabilu darbu, iekārtojušies un lēnām viņiem pievienojušies citi ģimenes locekļi. Kā norāda eksperti, ja notikuši ģimenes apvienošanās, nav vairs nepieciešams sūtīt naudu radiem uz Latviju vai arī sūtītās summas šeit palikušajiem tomēr vairs nav tik lielas.

Otrkārt, jāņem vērā, kurā valstī konkrētais cilvēks strādā. Piemēram, Lielbritānijā strādājošajiem šobrīd jārēķinās ar ekonomikas izaugsmes sabremzēšanos ''Brexit'' dēļ, turklāt parādās arī neskaidrības ar tālāko iebraucēju statusu. Tas nozīmē, ka šajā valstī gan algas apmēri var samazināties, gan pašiem pieaugt tēriņi dzīvošanai, gan arī situācijas neskaidrība var likt cilvēkiem pietaupīt nopelnīto savām nākotnes vajadzībām.

Jāpiebilst, ka LB aprēķini liecina par kādu interesantu tendenci, proti, pēdējos gados pieaug naudas sūtījumu apmērs no tiem, kas strādā ārpus Eiropas Savienības (ES) valstīm. Visdrīzāk, līdz ar Lielbritānijas izstāšanos no ES, pieaugums būs vēl lielāks, ņemot vērā šīs valsts statusa izmaiņas, taču kopumā šāda tendence liecina, ka Latvijas iedzīvotāji lēnām sākuši iekarot jau citus, no mājām daudz tālākus reģionus.

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt