Prognoze: Attālinātais darbs saglabāsies arī pēc Covid-19. Domājams, uz visiem laikiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Attālinātais darbs kā nodarbinātības veids būs plaši pieprasīts arī pēc Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu atcelšanas, uzskata amerikāņu un meksikāņu zinātnieki, kas pēta šī bezprecedenta globāli sociāli ekonomiskā eksperimenta sekas.

Pēc pandēmijas beigām apmēram 20% pilnu darba dienu strādājošo amerikāņu turpinās strādāt no mājām, un tas ir četras reizes vairāk nekā "pirmskovida" laikos. Tāds ir galvenais secinājums plašam pētījumam, kas veikts ASV Stenforda universitātes Hūvera institūta paspārnē.

Pētījuma "Kāpēc darbs no mājām ir uz ilgu laiku" (Why working from home will stick.pdf) autori ir Hosē Marija Barrero no Meksikas Autonomā tehnoloģiju institūta, Stīvens Deiviss no Čikāgas Universitātes un Nikolass Blūms no Stenforda universitātes. Viņi izdarījuši secinājumus, analizējot aptaujas, kuras rīkotas kopš 2020. gada maija un kurās piedalījušies vairāk nekā 30 000 darbspējīgā vecuma (20–64 gadi) amerikāņu.

Attālinātā darba panākumu pieci saskaitāmie

Pētnieki konstatēja galvenos iemeslus lielajām izmaiņām nodarbinātības jomā, kuras radījis koronavīruss.

1. Pāreja uz darbu no mājām izrādījās daudz labāka, nekā gaidīts. Pandēmijas dēļ miljoniem organizāciju un privātpersonu īstenoja dārgu eksperimentu, kad darbs masveidā notiek attālināti. Atbilstoši lēmumu pieņemšanas teorijai piespiedu eksperimentam ar jaunu tehnoloģiju ir ilga ietekme pat pēc tam, kad beigušies notikumi, kuru dēļ šis eksperiments veikts, jo darba režīms jau ir optimizēts atbilstoši jaunajiem apstākļiem.

Prakse apstiprināja teoriju:

daudzi respondenti piekrita, ka pieredze, strādājot no mājām, izrādījās labāka, nekā viņi bija gaidījuši, un viņu ražīgums pat bija lielāks, nekā iepriekš strādājot birojā.

Turklāt pandēmija arī radīja apstākļus uzņēmumu, klientu un piegādātāju darbības koordinēšanai attiecībā uz attālināto darbu – ārkārtējā situācijā visi labprāt mācās no kļūdām un dalās pieredzē.

Citiem vārdiem, Covid-19 piespieda darba devējus tērēties eksperimentam ar attālināto darbu. Daudziem izzuda aizspriedumi pret strādāšanu no mājām, organizācijās, kurās agrāk atturējās no šīs prakses, tika noregulēta koordinācija un pieredzes apmaiņa, un rezultāti kopumā ir labāki, nekā gaidīts, konstatē pētījuma autori.

2. Tika ieguldīti līdzekļi darbam no mājām nepieciešamajā aprīkojumā. Pēc aptaujas datiem, pārejot no darba birojā uz attālināto darbu, vidēji katrs darbinieks iztērējis 15 stundu laika un 561 dolāru, lai iekārtotu darba vietu mājās, tostarp – lai nopirktu vajadzīgo tehniku un programmatūru. Šo investīciju vērtība veido 0,7% no ASV gada iekšzemes kopprodukta.

Papildus tam pašos uzņēmumos un organizācijās tika ieviestas vai uzlabotas sistēmas, kas atbalsta attālinātā darba režīmu. Tādēļ

darbiniekiem un uzņēmumiem tagad ir labākas tehniskās iespējas, lai funkcionētu šādā režīmā.

3. Pazeminājies attālinātā darba sociālās stigmatizācijas līmenis. Pandēmija mainījusi daudzus cilvēku ieradumus un priekšstatus, tostarp

uzlabojusies arī attieksme pret attālināti strādājošā statusu.

Divas trešdaļas respondentu atzinuši, ka kopš pandēmijas sākuma uzlabojusies attieksme pret attālināto darbu vairākumam vai pat visiem viņu paziņu lokā, un tikai 7% atbildēja, ka attieksme pasliktinājusies.

4. Arī bailēm inficēties ar koronavīrusu bijusi nozīme. Tikai 28% respondentu atbildēja, ka pēc vakcinācijas kampaņas domā pilnībā atsākt "pirmskovida" dzīvesveidu. Pārējie turpinās distancēties un izvairīties no pārpildītiem liftiem, sabiedriskā transporta izmantošanas, maltītēm restorānu iekštelpās un braucieniem taksometros.

Pieprasījumu pēc attālināta darba veicinās bailes tuvoties apkārtējiem nedrošā attālumā, prognozē pētnieki.

5. Pandēmija veicinājusi tādu tehnoloģiju ieviešanu, kuras atvieglojušas pāreju uz attālināto darbu. ASV patentu pieteikumu skaits jaunajām tehnoloģijām attālinātajam darbam no 2020. gada janvāra līdz septembrim palielinājies vairāk nekā divas reizes. Zinātnieki prognozē, ka rezultātā gan attālinātā darba kvalitāte, gan efektivitāte paaugstināsies, savukārt tas nodrošinās turpmāku šī modeļa izmantošanu arī pēc pandēmijas.

Covid-19 arī stimulējis inovācijas normatīvajā regulējumā. Rezultātā, piemēram, ārsti, medmāsas, klīniskie psihologi un sociālie darbinieki sākuši biežāk izmantot virtuālās konsultācijas, un šī prakse var saglabāties arī pēc pandēmijas, ja attiecīgie normatīvie akti paliks spēkā.

Prognozējamās sociāli ekonomiskās sekas

Balstoties aptauju datos, zinātnieki izstrādājuši trīs prognozes par galvenajām sekām, kādas būs pārejai uz attālināto darbu darbiniekiem, darba devējiem un ekonomikai kopumā.

1. Attālinātais darbs kļūs arvien izdevīgāks, īpaši augsti atalgotiem speciālistiem. Galvenokārt tas tiks panākts, samazinot izdevumus par ikdienas braucieniem uz darbu. Pēc aptaujas datiem,

respondenti ar lielākiem ienākumiem ceļam uz darbu vienā virzienā tērē vidēji divreiz vairāk laika nekā strādājošie ar pieticīgākiem ienākumiem

(44 minūtes – tie, kuri nopelna 150–250 tūkstošus dolāru gadā, un 22 minūtes – tie, kuri nopelna mazāk par 30 tūkstošiem dolāru gadā).

Autori to skaidro tā, ka pirmās grupas pārstāvji dzīvo dārgākās mājās ar lielākiem zemes gabaliem, tātad, visticamāk, tālajās "zaļajās" piepilsētās. Tāpēc tieši viņi ietaupīs visvairāk, pilnībā vai daļēji atsakoties no braucieniem uz darbu un citiem izdevumiem, kas saistīti ar darbu birojā.

2. Mazāks biroju piepildījums izraisīs to, ka iedzīvotāju tēriņi darījumu rajonos pilsētu centros samazināsies vismaz par 6–10% salīdzinājumā ar pirmspandēmijas situāciju, un tas ietekmēs pilsētu ekonomiku. Tā kā cilvēki retāk brauks uz darbu birojā, samazināsies viņu izdevumi – pirmām kārtām par maltītēm sabiedriskās ēdināšanas iestādēs un pirkumiem veikalos pilsētu centrālajos rajonos, par pakalpojumiem tur esošajās frizētavās, fitnesa centros u.c., kā arī par izklaidēm. Pēc autoru vērtējuma, vairākām pilsētām, tādām kā Sanfrancisko ar lielu ikdienas pasažieru plūsmu no piepilsētām un atpakaļ, tas radīs nopietnas sekas.

No otras puses, ekonomiski iegūs rajoni, kur dzīvo tie, kuri pāries uz attālināto darbu un biežāk apmeklēs veikalus, restorānus, skaistumkopšanas salonus un fitnesa klubus, kas atrodas tuvāk mājām.

3. "Pēckovida" ekonomikā uz darba režīma optimizācijas rēķina gaidāms darba ražīguma pieaugums gandrīz par 5%, un tas nav nekāds sīkums. Balstoties respondentu vērtējumā par savu ražīgumu pēc pāriešanas attālinātajā darbā, pētījuma autori prognozē darba ražīguma vidējo paaugstināšanos "pēckovida" ekonomikā vidēji par 4,8%.

Galvenokārt

šis pieaugums tiks sasniegts, ietaupot laiku ikdienas braucieniem uz darbu. Pēc pētījuma datiem, apmēram 35% šādi ietaupītā laika attālināti strādājošie izmanto, lai veiktu pamatdarbu,

pārējais ieekonomētais laiks tiek veltīts mājsaimniecības darbiem un bērniem.

Tukšie biroji pārvēršas par dzīvokļiem un… fermām

Hūvera institūta paspārnē veiktā pētījuma secinājumi daļēji apstiprina Vašingtonas domnīcas "Brukingsa institūts" (Brookings Institution) aprīlī publiskotajā ziņojumā teikto, ka pilsētu darījumu centriem jāpiemērojas jaunajai realitātei.

Tagad pandēmijas dēļ daudzu ASV pilsētu centrālie rajoni izskatās pamesti un tukši. Piemēram, Vašingtonas centrā "dienas iedzīvotāju" (to, kuri tur dzīvo, kā arī to, kuri ierodas strādāt) skaits no 2020. gada februāra līdz 2021. gada februārim samazinājies par 82%. 2020. gada februārī tur tika izmantoti tikai 9% biroju platību.

Ja nenotiks darbinieku masveida atgriešanās birojos (taču, ņemot vērā pieaugošo attālinātā darba popularitāti, ar to nav vērts rēķināties), sekas būs visai nopietnas.

Mazie uzņēmumi zaudēs klientus un tiks slēgti, transporta sistēmu un biroju ēku operatoru ieņēmumi būtiski samazināsies, attiecīgi saruks arī nodokļu ieņēmumi,

prognozē autori.

Viņi norāda, ka dažās ASV pilsētās pašvaldības sākušas pārdomāt pilsētas centra uzdevumu un funkcijas jau pirms pandēmijas. Tendences būtība ir tāda, ka

centram jābūt ne tikai darījumu rajonam, bet arī vietai, kur cilvēki var dzīvot, strādāt, atpūsties un izklaidēties.

Iespēju to īstenot ir daudz. Biroju ēkas tiek pārbūvētas par dzīvojamajām ēkām. Universitātes atver studentu pilsētiņas pilsētu centros. Tiek paplašinātas gājēju un brīvā laika pavadīšanas zonas.

Tā kā pieprasījums pēc elektroniskās komercijas un piegādes pakalpojumiem pandēmijas apstākļos ir būtiski palielinājies, nereti tukšās biroju ēkas tiek pārvērstas par pasūtījumu izsniegšanas punktiem. Bet kāds agrotehniskais jaunuzņēmums demonstrējis iespēju pārveidot biroju ēkas par pilsētas vertikālajām fermām.

Plānojot atlabšanu pēc pandēmijas, jādomā ne tikai par cilvēku, bet arī par pilsētu, kurās viņi dzīvo, dziedēšanu, uzsver "Brukingsa institūta" ziņojuma autori.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti