Pagājušajā nedēļā Briselē un Strasbūrā viesojās nesen no ieslodzījuma atbrīvotais Baltkrievijas cilvēktiesību aktīvists Aļesjs Beļatskis. Viņa atbrīvošanu daudzi eksperti sauc par signālu iespējamam Eiropas Savienības (ES) un Minskas attiecību atkusnim. Pats Beļatskis gan atzīst, ka par attiecību uzlabošanos pagaidām runāt ir pāragri.
Tikai dažas dienas pirms Jāņiem Baltkrievijā no ieslodzījuma tika atbrīvots viens no šīs valsts pazīstamākajiem cilvēktiesību aktīvistiem Aļesjs Beļatskis. Jau tūlīt pēc atbrīvošanas Beļatskis paziņoja, ka turpinās savu aktīvo darbību, stāstot arī pārējai pasaulei par Baltkrievijā notiekošo. Pagājušajā nedēļā Aļesjs Beļatskis apmeklēja Briseli un Strasbūru, lai tiktos ar Eiropas Savienības amatpersonām.
Sarunas laikā ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Martinu Šulcu Beļatskis aicinājis Eiropu turpināt to darbību, kas tika aizsākta pēc 2010.gada, cenšoties panākt visu politieslodzīto atbrīvošanu. Tāpat Eiropa tiek aicināta spert soļus, lai panāktu izmaiņas cilvēktiesību un demokrātijas uzlabošanā Baltkrievijā. Savas vizītes laikā Aļesjs Beļatskis ticies arī ar Eiropas Savienības paplašināšanās un kaimiņu politikas komisāru Štefanu Fīli, Eiropas padomes ģenerālsekretāru Tūrbjernu Jaglandu un Eiropas Padomes parlamentārās asamblejas priekšsēdētāju Annu Braseru. Savukārt Eiropas Savienības īpašais pārstāvis cilvēktiesību jautājumos Stavross Lambrinidis paudis pārliecību, ka šī vizīte noteikti sniegs ieguldījumu attiecību uzlabošanā starp Eiropas Savienību un Baltkrieviju.
Daudzi no politikas analītiķiem uzskata - iespējams, ka Ukrainas notikumu kontekstā Beļatska atbrīvošana tiešām varētu būt signāls par to, ka Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko atkal vēlas uzlabot attiecības ar Eiropas Savienību. Politologs Aleksandrs Logviņecs intervijā radiostacijai "Svbaboda" norādījis, ka Beļatska atbrīvošanu noteikti var uzskatīt par pozitīvu signālu un mēģinājumu atsākt dialogu ar Briseli.
Taču pats Beļatskis neilgi pēc atbrīvošanas norādīja, ka par kaut kādu attiecību uzlabošanos pagaidām runāt ir pāragri.
"Pirmais, kas mums jāmēģina panākt, ir visu politieslodzīto atbrīvošana. Visādas runas par iespējamo attiecību uzlabošanos ar Rietumiem būs iespējamas tikai pēc tam. Līdz brīdim, kamēr būs politieslodzītie, mēs nedrīkstam pieļaut nekādus dubultos standartus, kā, piemēram, Azerbaidžānā, kur politieslodzītie ir, bet Alijeva kungs braukā pa Eiropu un visi viņam spiež roku," pauda atbrīvotais aktīvists.
"Tāpat kā ir no kodolieročiem brīvas zonas, mums ir jāpanāk, lai Baltkrievijā būtu no politieslodzītajiem brīva zona. Ja mēs to panāksim un varas iestādes sapratīs, ka tas ir izdevīgi gan politiski, gan ekonomiski, tad varēs sākties runas un pārrunas par situācijas uzlabošanos. Kamēr ieslodzījumā atradīsies vismaz viens politieslodzītais, var atkārtoties 2010.gada scenārijs - notiks kaut kāda krīze, un cietumā būs jau simts. Sāksies atkal kaut kāds čempionāts un sāksies jaunas aizturēšanas," brīdināja Beļatskis.
Preses konferencē Eiropas Parlamentā Beļatskis pieļāva, ka Baltkrievija, noslēdzot līgumu ar Krieviju un Kazahstānu, ir nokļuvusi pārāk tuvu Krievijai, un tagad Aleksandrs Lukašenko vēlas sev vietu jauniem manevriem. Arī pašreizējā situācija Ukrainā liekot Lukašenko piekāpties atsevišķos jautājumos, taču, cik tālu šāda piekāpšanās notiks, to esot grūti teikt. Jebkurā gadījumā, cerot uz ekonomisko palīdzību no Briseles, būtu nepieciešams pieprasīt arī palīdzību Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai, un abiem šiem aspektiem ir jābūt cieši sasaistītiem.
Arī starptautiskā konsorcija "Eurobelarus" vadītājs Vladimirs Mackēvičs radio "Svoboda" atzīst, ka par dialoga atsākšanos runāt vēl nav vērts, jo atbrīvots ir tikai viens politieslodzītais, taču Eiropas Savienība vienmēr ir kategoriski pieprasījusi atbrīvot visus. Pēc Mackēviča domām, iespējams, arī Rietumi ir sapratuši, ka nekādu dižo vēlmi atsākt sarunas viņi no Minskas puses nesagaidīs, tāpēc arī Eiropa ir gatava samierināties ar vismaz kaut kādu pretimnākšanu.
Gan Vladimirs Mackēvičs, gan Aleksandrs Logviņecs gan atzīst, ka pašreizējā situācijā Eiropas Savienībai dialogs ar Baltkrieviju būtu pat ļoti nepieciešams, lai nepieļautu Aleksandra Lukašenko atbalstu Maskavai Ukrainas jautājumos. Iespējams, ka to varētu veicināt kāda vārda izsvītrošana no sankcijām pakļauto baltkrievu amatpersonu saraksta, taču, ņemot vērā lēno lēmumu pieņemšanu Briseles gaiteņos, uz to neesot cerību ātrāk kā rudenī.
