Igaunijā dzīvojošie Latvijas pilsoņi bieži bērnus sūta mācīties krieviski

Pagājušajā mācību gadā Igaunijas mācību iestādes apmeklēja 323 Latvijas pilsoņi. Teju 200 izvēlējas skolas, kurās tiek īstenotas mācību programmas krievu valodā, kaimiņvalsts statistikas birojā "Statistcs Estonia", noskaidroja Rus.Lsm.lv. Neliela jauniešu daļa izglītību ieguva mācību iestādēs, kurās apmācība notiek arī latviešu valodā.

Latvijas pilsoņi 2018. gadā kļuva par trešo lielāko imigrantu grupu Igaunijā - aiz daudzkārt lielākajām valstīm Ukrainas un Krievijas. Latvijas pilsoņu migrācijas saldo uz Igauniju bija 533 cilvēki (Ukrainas pilsoņu - 1208, Krievijas - 803). Latviešu pilsoņu skaita pieaugums Igaunijā izrādījās nedaudz lielāks par "tīro" migrāciju, kā jau rakstīja Rus.Lsm.lv. Tikai 2019. gada sākumā vien Igaunijā pastāvīgi dzīvoja 647 Latvijas pilsoņi vecumā no 0 līdz 19 gadiem, liecina "Statistics Estonia" dati.

Rus.Lsm.lv palūdza kaimiņvalsts statistikas pārvaldei sagatavot datus par to, kādas mācību iestādes apmeklē Latvijas pilsoņi - ņemot vērā līmeni, skolas īpašnieku un apmācību valodu. Jaunākie pieejami dati bija par 2017./2018. mācību gadu. Nav arī datu par to, kādā valodā notikusi apmācība, bet pieejama informācija par to, kādā valodā skolā tiek īstenotas mācību programmas. Tas nozīmē, ka, ja bērns apmeklējis skolu, kurā mācību programmas tiek īstenotas tikai krievu valodā, tad viņš attiecīgi mācījies krievu valodā. Savukārt, ja skolā mācību programmas tiek īstenotas gan igauņu, gan krievu valodā, bērns tiek ierindots kategorijā "igauņu un krievu valoda", kas nozīmē, ka viņš varēja mācīties igauniski, krieviski vai bilingvāli. Šajā kategorijā ir arī krievu vidusskolu audzēkņi, jo šajās skolās tiek īstenots bilingvāls apmācības modelis.

Universitātes tipa augstākās izglītības iestādēs, kurās mācību programmas ir trīs valodās (igauņu, krievu, angļu vai arī to kombinācija) mācījās 16 Latvijas pilsoņi, kuri pastāvīgi dzīvo Igaunijā. Vēl viens pilsonis apmeklēja privāto tehnisko augstskolu, kurā valodu izkārtojums programmām ir tāds pats. Visi pārējie ieguvuši zemāka līmeņa izglītību - sākot no bērnudārza līdz vidējai un profesionālajai izglītībai.

Privātās mācību iestādes šajā kategorijā izvēlējās nedaudzi: 11 mācījās pamatskolā vai ģimnāzijā, kurā mācības notiek angļu valodā, trīs - pamatskolā vai ģimnāzijā, kur māca igauņu valodā, tikpat daudz apmeklēja mācību iestādes krievu valodā, un vēl viens mācījās skolā, kur mācību programmas tiek īstenota gan krievu, gan igauņu valodā. Tādējādi privātajās skolās mācījās tikai 35 no 323 Igaunijā pastāvīgi dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem.

Starp tiem, kuri apmeklē valsts un pašvaldību mācību iestādes, ir viens bērns, kurš iet igauņu bērnudārzā, bet par vēl 20 bērnudārznieku apmācības valodu "Statistics Estonia" datu nav.

Vēl 91 Latvijas pilsonis apmeklēja pamatskolu vai vidusskolu, kurās mācību programmas tiek īstenotas krievu valodā.

Aptuveni tikpat gāja skolās, kurās apmācība notiek igauņu un krievu valodā vai bilingvāli.

Skolās, kur apmācības notiek tikai igauņu valodā mācījās 62 Latvijas pilsoņi, un vēl divi - skolās, kurās mācību programmas ir igauņu, angļu vai bilingvālas.

Latvijas pilsoņu, kas mācās Igaunijas skolās, sadalījums atkarībā no skolas piedāvātās mācību valodas

Dati: "Statistics Estonia", apstrāde Rus.lsm.lv

Profesionālo izglītību, kas nav universitātes līmenī, saņēma 21 Latvijas pilsonis. Seši no viņiem - mācību iestādēs, kur mācību programmas vai to daļas piedāvā latviešu valodā līdzās igauņu un angļu valodai. Vēl 14 jaunieši nokļuvuši kategorijā "igauņu, krievu un bilingvāli" un viens - "tikai igauņu".

Latvijas pilsoņu, kas mācās Igaunijas profesionālajās skolās, sadalījums atkarībā no skolas piedāvātās mācību valodas

Dati: "Statistics Estonia", apstrāde Rus.lsm.lv

Par to, kur Igaunijā dzīvo skolas vecuma Latvijas pilsoņi, pieejami svaigāki dati. Kopumā Igaunijā 2019. gada 1.janvārī pastāvīgi dzīvoja 4409 Latvijas pilsoņi (pieaugums gada laikā - 539), no tiem vecumā līdz 19 gadiem - 647 (pieaugums gada laikā - 106).

Latvijas pilsoņu skaits, kuri dzīvo Igaunijā uz 1.01.2019

Dati: "Statistics Estonia"

Pretēji Latvijā izplatītajam uzskatam, ka imigrācija uz Igauniju ir virtuāla un notiek pāri Valkas un Valgas robežām, redzams, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju apmetušies Tallinā vai tās apkārtnē (Harju apgabals) - 2046 cilvēki (pieaugums gada laikā - 244). Tiesa, pirmsskolas vecuma un skolas vecuma bērnu tur ir salīdzinoši nedaudz - 221 (pieaugums gada laikā - 53). 

Otra skaita ziņa lielākā "Latvijas kolonija" atrodas Valgā un tā paša nosaukuma apgabalā - 1096 cilvēki (pieaugums gada laikā - 93). Tur ir daudz Latvijas pilsoņu vecumā līdz 19 gadiem - 264 (pieaugums gada laikā - 18).

Trešajā vietā ir Austrumviru apgabals, ziemeļaustrumu reģions, kas robežojas ar Krieviju. Latvijā tas tiek uzskatīts par depresīvu, sava veida igauņu Latgali. Tomēr tur dzīvoja 377 Latvijas  pilsoņi, no kuriem 62 bija vecumā līdz 19 gadiem (attiecīgi pieaugums gadā par 23 un samazinājums par četriem). 

Vēl divi apgabali ar salīdzinoši lielu Latvijas pilsoņu īpatsvaru ir Tartu (334, pieaugums par 47) un Pērnava (206, pieaugums par 28). Tur gan ir salīdzinoši maz Latvijas jauniešu - attiecīgi 29 (samazinājums par astoņiem) un 27 (palielinājums par sešiem).

Rus.LSM.lv jau rakstīja, ka pagājušajā gadā Igaunijas iedzīvotāju skaits (1,324 miljoni) palielinājās par 4,7 tūkstošiem galvenokārt imigrācijas dēļ.

Lietuvas iedzīvotāju skaits, pēc kaimiņvalsts statistikas departamenta datiem, bija 2,793 miljoni. Valsts zaudēja 14,9 tūkstošus iedzīvotāju. Ļoti līdzīgs skaitlis ir Latvijai (14,4 tūkstoši), lai gan mūsu valstī ir mazāk iedzīvotāju (1,92 miljoni). Pirmo reizi daudzu gadu laikā skaita samazināšanās iemesls bija nevis emigrācija, bet dzimstības samazināšanās.

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti