Februārī saeima skatīja grozījumus zinātniskās darbības likumā, kura mērķis bija sakārtotu pētījumu tiesisko aizsardzību, iespēju tos komercializēt, kā arī noregulētu institūciju statusu. Tomēr izskatot likumu 3. lasījumā, no Satversmes aizsardzības biroja ieviestas papildus izmaiņas, kas paredz, ka drošības iestādes drīkst pieprasīt pārtraukt pētījumu, ja tas pēc to ieskata apdraud nacionālo drošību. Par to sašutuši ir zinātnieki. Kas paspējuši jau parakstīt vēstuli, norādot uz draudiem zinātniskajai neatkarībai. Komunikācijas pētniece Olga Procevska uzskata, ka pastāv bažas par drošības iestāžu visatļautību. Viņa par šīm izmaiņām uzzinājusi pirmoreiz no kolēģiem Francijā.
„Akadēmiskā brīvība ir kaut kas ko uzskata par pašsaprotamu demokrātiskās valstīs. Tas ir higiēnas jautājums, vai mēs vēlamies zinātni, kas darbojas sabiedrības labā un tā darbojas brīvi. Vai arī izveidojam sistēmu, kad zinātnieki jau iepriekš ir iebaidīti, viņi rīkojas pašcenzūras un cenzūras ietvaros un tad mēs dabūjam zinātni, kas nav zinātne," saka pētniece.
Procevska vērtē, ka likums apdraud jebkurus pētījumus. Arī līdz šim jau bijusi neoficiāli drošības iestāžu interese par atsevišķiem zinātniekiem.
Prezidents Andris Bērziņš šo likumprojektu nodevis saeima otrreizējai caurlūkošanai, jo uzskata, ka likums pietiekami skaidri nepasaka nedz kritērijus, nedz arī iespēju vēlāk aizstāvēties. Un tas neļauj plānot zinātnisko darbību.
Saeimas izglītības un zinātnes komisijas vadītāja Ina Druviete skaidro, ka izmaiņas „no vienas puses, jārod veids, kā par valsts naudu neveikt pētījumus, kuru būtība ir pretrunā ar valsts nacionālajām interesēm, bet no otras puses jādod iespēja zinātniekiem nodarboties tādu zinātnisku pētījumu virzienu, kā viņš uzskata par vajadzīgu. Tas arī likumā ir noteikts. Bet šajā gadījumā, ja valsts drošības iestādes šādu normu uzskata par nepieciešamu, tas vismaz ir jāapspriež.” Druviete pieļauj, ka atkārtoti skatot likuma normu, tā varētu arī tikt svītrota.
Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Inga Vanaga norāda, ka ministrijai nav bijis iemesla apšaubīt Satversmes aizsardzības biroja ierosinātās izmaiņas, daļa no ierosinājumiem, gan svītrota.
„Ministrijā nekad nav plānots iejaukties padziļināti zinātnieku veiktajos pētījumos, jo jāņem vērā zinātnieka brīvība un paša atbildība, un ētisko normu ievērošana, strādājot pie zinātniskajiem pētījumiem," norāda Vanaga.
Satversmes aizsardzības birojs ir gatavs vēl papildu diskusijām par likumu, tomēr norāda, ka tas pretizlūkošanas darba ietvaros ir konstatējis atkārtotus ārvalstu izlūkdienestu centienus piekļūt ar aktuāliem zinātniskiem pētījumiem saistītai informācijai. Izlūku interesi raisījusi arī Latvijas iesaistīšanās Eiropas Kosmosa aģentūras darbā.
Iniciatīvu konkrēto likuma grozījumu izstrādei rosināja Satversmes aizsardzības biroja pretizlūkošanas darbā konstatētās Krievijas Ārējā izlūkošanas dienesta nelegālā izlūka Sergeja Jakovļeva aktivitātes. Viņš 2004. un 2005.gadā centies iegūt informāciju arī par zinātniskiem pētījumiem augsto tehnoloģiju, tajā skaitā polimēru kompozītmateriālu tehnoloģiju nanotehnoloģiju jomā.
