Plānu vidū ir izveidot minimālā ienākuma līmeņa sistēmu. Proti, jau šobrīd ir skaidrs, ka daudzu cilvēku iemaksas sociālajā budžetā ir tik niecīgas, ka viņu pensijas vecumdienās būs tālu no apmierinošām. Tāpēc, līdzīgi kā dažās citās valstīs, valsts varētu noteikt ienākumu līmeni, kas nepieciešams civēkam vecumdienās. Ja cilvēka sociālās iemaksas bijušas nepietiekamas, tad valsts "piemaksā" atlikušo starpību.
Viņš atzina, ka šādu sistēmu var vērtēt pretrunīgi, jo var izveidoties situācija, kad nodokļu maksātāji vecumdienās atbalstīs nodokļu nemaksātājus.
Citu plānu vidū, kam valdība varētu ķerties klāt, ir ideja sakārtot autobusu pārvadājumu sistēmu, izveidot vienotā sabiedriskā transporta plānošanas sistēmu, kā arī radīt jaunu vidējās izglītības finansēšanas sistēmu. Tiesa, nav gan skaidrs, ko likt savu laiku nokalpojušās "Nauda seko skolēnam" sistēmas vietā.
Tomēr visiem plāniem un idejām svītru pāri var pārvilkt fakts, ka nākamajā gadā Latvijā var būt vismaz divas valdības, tādējādi uzdodot jautājumu par politisko pēctecību. Pirmā - tagad veidotā, otrā - pēc Saeimas vēlēšanām. "Ir kaudze ar svarīgām lietām, bet, vai tas notiks? Es nezinu. Es neesmu nākamais premjers," teica Zanders, gan norādot, ka risināmie jautājumi ir ekonomiski nevis politiski.
Viens no piemēram, kas apliecina jautājumu par to, vai viena valdība spēj turpināt iepriekšējās uzsāktos darbus, ir mobilitātes pabalsti. Šogad tie notika pilotprojejtka veidā, bet, vai tie notiks nākamajā gadā, nav skaidrs.
