Ārkārtas situācijas var būt visdažādākās – sākot ar negaisu vai ugunsgrēku līdz militārām uzbrukumam un terorismam. Latvijā amatpersonas nemitīgi uzsver, ka mūsu valstij tiešu militāru draudu nav, taču iedzīvotāji arvien biežāk jautā, kā sagatavoties ļaunākajam.
Ikvienam valsts iedzīvotājam būtu jāzina informācijas minimums par rīcību krīzes situācijā ar iespējamu nepieciešamību sagatavoties vismaz trīs diennaktis ilgam periodam bez aprūpes no malas. Tas aprakstīts informatīvā bukletā, kas pieejams dažādās iestādēs un VUGD mājaslapā. Iekšlietu un aizsardzības resoru kopīgi sagatavotajā bukletā paskaidrots, ka informācija par apdraudējumu uzzināma radio un televīzijā, operatīvo iestāžu sociālo tīklu kontos.
Pēc dienesta pasūtījuma tapušā aptaujā secināts, ka vairāk nekā 80% iedzīvotāju savu gatavību ārkārtējām situācijām uzskata par labu vai ļoti labu, savukārt 15% respondentu tādām situācijām būtu mazāk gatavi.
Civilās aizsardzības plānā galvenais uzsvars likts uz evakuāciju.
Taču, kuras vietas būs apdraudētas un pa kādiem ceļiem tās varēs droši atstāt, to šobrīd nevar pateikt neviens. Tādēļ ļoti būtiski, lai iedzīvotājiem arī krīzes laikā būtu piekļuve aktuālai un uzticamai informācijai.
Krīzes situācijā dienestu norādes ir jāizpilda neminstinoties. "Katram nenoliksi klāt policistu, ugunsdzēsēju vai mediķi. Cilvēkam ir jābūt sagatavotam kaut kādam laika periodam, kas iezīmēts ar 72 stundām, kad palīdzība varētu būt ierobežota, ņemot vērā resursu dienestos un slimnīcās. Sabiedrības vairākums uzskata, ka varētu iztikt no trīs līdz astoņām dienām bez papildu palīdzības, kad spēt pašam padzerties, paēst un nodrošināt citas nepieciešamās pamatvajadzības,” pastāstīja VUGD priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis.
Viņš arī atgādināja, ka evakuācijas situācijās noteikti līdz jāpaņem neliela summa skaidrā naudā, personas dokumenti un sakaru līdzekļi. Papildus nodrošinājuma mugursomā liekams radio aparāts ar baterijām, pārtika ar ilgu derīguma termiņu, saliekamais nazis, dzeramais ūdens trīs dienām, silts apģērbs, higiēnas preces.
Eksperti arī iesaka katrai ģimenei izrunāt savu rīcības plānu dažādām ārkārtas situācijām. Piemēram, vienoties, kur doties dažādu apdraudējumu gadījumā, kur satikties, ja nestrādā telefonsakari un internets.
Vienlaikus atbildīgais dienests atkārtoti kliedē bažas par radiācijas riskiem Ukrainā notiekošās karadarbības dēļ. Trešdien, 9. martā, izskanēja, ka Čornobiļas atomelektrostacijā pārrauta elektroapgāde. Starptautiskā Atomenerģētikas aģentūra pavēstīja, ka tam nav kritiskas ietekmes uz drošību.
Arī Valsts vides dienests atkārtoti uzsvēris, ka Latvijai nav radiācijas drošības risku. Gaisa kvalitāti Latvijā sistēma monitorē ik pēc 10 minūtēm. Situācija ir droša, un iedzīvotājiem nav pamata izpirkt joda preparātus, uzsvēra Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra direktore Dace Šatrovska.
"Kodolavārijas gadījumā mēs esam pietiekami tālu no kaimiņvalstu atomelektrostacijām. Joda profilaksi plāno teritorijās, kas tām tuvu. Kālija jodīdu lieto, kad vidē kodolavārijas gadījumā var nokļūt radioaktīvs jods. Šis preparāts aizsargā vairogdziedzeri. Latvijā svarīgi, ka mēs turpinām nodrošināt nepārtrauktu rādītāju uzraudzību gan vides avāriju, gan radiācijas avāriju gadījumā,” norādīja Šatrovska.
Vienlaikus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam uzdots izvērtēt civilās aizsardzības aizsargbūvju sistēmas attīstību, kas apturēta 2008. gadā. Iekšlietu ministre Marija Golubeva (“Attīstībai/Par!”) Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja, ka par civilās aizsardzības pasākumiem atbild pašvaldības, kam jāizvērtē, vai ir atbilstošas pazemes telpas.
Ministre gan apšauba, ka visā valstī būvēs patvertnes. Vienlaikus, lai arī starptautiskajā praksē nav pieļaujama militāra vēršanās pret civiliedzīvotājiem, agresora rīcība Ukrainā pierādījusi pretējo. Tas liek plānošanas dokumentus un pagrabu izmantošanas iespējas pārskatīt arī Latvijā, norādīja Baltmanis.
"Jebkura ēka ir būvēta atbilstoši būvnormatīviem un ir paredzēta kaut kādam lietošanas veidam. Parasts pagrabs droši vien nav paredzēts civilās aizsardzības aizsargbūvei, bet, kopā ar būvspeciālistiem izvērtējot, mēs varam saprast, vai konkrēts pagrabs ir tam izmantojams. Un tad, protams, mēs to varam nodefinēt kā pagaidu patvēruma vietu,” skaidroja VUGD priekšnieka vietnieks.
Informatīvais materiāls par rīcību krīzes situācijā atrodams gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mājaslapā, gan portālā “Sargs.lv”.
