Jaunieša vecums nosaka nozari un stundu skaitu, cik daudz jāstrādā. Tā, piemēram, kokrūpniecībā un mežsaimniecībā var nodarbināt vien pilngadību jau sasniegušus skolēnus. Tāpat nepilngadīgais nedrīkst strādāt, piemēram, par bārmeni vai oficiantu. Vairāki noteikumi saistīti ar to, lai rūpētos par skolēnu drošību darbavietā.
Nodarbinātības valsts aģentūra izvērtē ikvienu darba vietas piedāvājumu pirms slēdz līgumu ar potenciālo darba devēju.
Aģentūras Nodarbinātības pasākumu nodaļas vadītāja Solveiga Kabaka stāsta, ka izvēles komisija, vērtējot darba devēja pieteikumu, salīdzina to ar Ministru kabineta noteikumiem - vai šajā profesijā drīkst vai nedrīkst nodarbināt skolēnu.
“Ir bijis, kad ir lūgts precizēt darba pienākumus. Vecāks arī var atnākt un apskatīties, kur bērns strādās un pārliecināties, ka darba vides riski ir novērsti un ka tiek ievēroti darba aizsardzības noteikumi,” pauda Kabaka.
Piemēram, Valmieras pilsētas pašvaldība pērn nodarbinājusi aptuveni 200 skolēnus, kas strādāja gan pašvaldības skolās, bibliotēkā, muzejā un arī pilsētas sakopšanas darbos. Šogad pašvaldība plāno pieteikt 250 vakances. Par darba drošību ikvienam skolēnam tiek dota izdrukāta lapa, kas jāizlasa un jāparaksta arī vecākiem. Valmieras pašvaldības Izglītības pārvaldes pārstāve Sanita Loze stāsta, ka dažos darbos bērnus nepieņem.
“Piemēram, ugunsbīstamus, sprādzienbīstamus, mežā zāģēšanas darbus [skolēni] nedrīkst darīt. Ražošanā mēs viņus nedrīkstam iesaistīt. Faktiski, ko viņi drīkst darīt, tie ir tādi palīgdarbi. Piemēram, pagājušajā gadā bibliotēkā palīdzēja sakārtot grāmatas. Muzejā savukārt arī palīdzēja pie apmeklētāju apkalpošanas. Pilsētā tā ir dobju ravēšana. Traumu gadījumu nav bijis, bet gribas lūgt vecākiem vasaras periodā pievērst uzmanību tam, lai ir bērnam iedota līdzi dzeramā ūdens pudelīte un ir galvassega. Vasarā, ārā strādājot, darbiņš mēdz būt arī tiešos saulesstaros,” stāsta Loze.
Šī gada pirmajos divos mēnešos darba vietā bojā gājuši septiņi cilvēki, vēl astoņi atrasti miruši, iespējams, ka dabīgā nāvē. Salīdzinot ar tādu pašu laika posmu pērn, ir pieaudzis nāves gadījumu skaits darbavietās, bet samazinājies smagi gūto traumu gadījumu skaits. Visbiežāk letālas vai smagas sekas iestājas, darbiniekam paslīdot un neveiksmīgi krītot. Darba inspekcijas uzdevums ir periodiski apsekot darba vietas, katru gadu vairāk nekā 80% no pārbaudītajiem kokapstrādes uzņēmumiem inspektori konstatē pārkāpumus darba aizsardzības jomā.
Par skolēniem konkrētu datu inspekcijai nav, jo tā atsevišķi neizdala statistiku par apsekojumiem, kas notika tieši Nodarbinātības atbalsta programmas ietvaros, taču kopumā pērn pieci jaunieši guva vieglas traumas darbavietās.
Darba inspekcijas darba aizsardzības speciāliste Inese Sūna stāstīja, ka kāds puisis viesmīlis nejauši nospieda ūdens automāta karstā ūdens rokturi, un viņam applaucēja nedaudz roku.
Viens puisis bija palīgstrādnieks teritorijas labiekārtošanas darbos, viņš krāva bruģi kaudzītē, bet nepietiekami droši, viens bruģis izslīdēja viņam no rokas un kaudze sagāzās, un viņš traumēja savu roku.
“Noteikumi nosaka, ka, ja darbinieks ir tikko uzsācis darbu, viņam darbs ir jāveic pieredzējuša darbinieka uzraudzībā, kas viņiem ierāda drošas darba metodes,” atgādināja Sūna.
Kopumā gan atbildīgas esot abas puses, - gan darba devējs, kurš pietiekami neparūpējies par drošību, gan arī strādnieks, kas, iespējams, bijis neuzmanīgs. Tā kā darba devēju vakanču skolēniem pieteikšana sākusies vien šodien, piedāvājamas darbavietas pašreiz Nodarbinātības aģentūrai vēl nav. Esot gan saņemti jau vairāki ieinteresētu uzņēmēju un pašvaldību zvani.
