Valmieras, Jēkabpils un Ventspils sporta būvju saimnieki kritizē Šuplinskas ieceri

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) solījusi izvērtēt sporta būvju lietderību Ventspilī, Jēkabpilī un Valmierā. Tām nedodot naudu, varētu ietaupīt 2 miljonus eiro. Nosaukto sporta centru vadītāji uzsver, ka apstādināt projektus nav iespējams, jo būvniecība jau sākta un tās apstādināšana varētu izmaksāt vairāk nekā ietaupījums.

Valmieras, Jēkabpils un Ventspils sporta būvju saimnieki kritizē Šuplinskas ieceri
00:00 / 03:12
Lejuplādēt

Vidzemes Olimpiskā centra valdes priekšsēdētājs Artis Jansons pārliecināts, ka apturēt jau iesākto Jāņa Daliņa stadiona rekonstrukciju, kam no valsts budžetā šogad iezīmēti 2 miljoni eiro, neesot iespējams. Darbi jau notiek.

„Tur nav tā, ka izrakts būvlaukums un sēta uzlikta. Tur ir iespaidīga celtne plus būvmateriāli savesti pilns būvlaukums un nauda jau ir iztērēta.

Un vai kāds ir aprēķinājis, cik izmaksā apturēt tādu būvi, iesaldēt to, pēc tam apsargāt gadus piecus vai trīs, tad atkal sākt būvēt? Domāju, ka tas maksās tuvu tikpat, cik pabeigt to visu,” uzskata Artis Jansons.

Savukārt Ventspils Olimpiskā centra vadītājs Jurģis Liepājnieks norāda, ka viņiem jau noslēgts līgums starp pašvaldību un ministriju par naudas piešķiršanu. Arī viņiem darbi jau esot sākti.

„Mēs jau ar to bijām pirms tam rēķinājušies, ir daļa iesāktu objektu nacionālās sporta bāzēs, mums tādas ir vairākas Ventspilī. Tā nauda nav tikai 1,55 miljoni, par ko visu laiku runā par peldbaseinu, tas nav domāts tikai jaunajam peldbaseinam. Baseinam ir daļa, un tā daļa ir par projektēšanu, par kuru jau pagājušajā gadā ir noslēgts līgums,” stāstīja Liepājnieks.

Savukārt Jēkabpils mērs Raivis Ragainis Latvijas Radio pastāstīja, ka no kopējā jaunā sporta centra būvniecības izmaksām, kas ir ap 12 miljoniem eiro, pusmiljons ir mazākā daļa, taču arī jau ieplānota.

Viņš gan vēl mēģinās ministri pārliecināt par šīs būves nepieciešamību un jau aicinājis ministri apmeklēt Jēkabpili.

Ministre iepriekš bija apņēmusies pedagogu algu pieaugumam nepieciešamo finansējumu meklēt sporta būvju budžetā. Šuplinska teica, ka sporta būvēm budžetā paredzēti 8,5 miljoni eiro – tieši tik liela summa nepieciešama, lai no šā gada 1. septembra palielinātu pedagogu atalgojumu saskaņā ar noteikto grafiku. Vēlāk viņa norādīja, ka tām sporta būvēm, kuru būvniecība tuvojas noslēgumam, finansējums tiks saglabāts.

KONTEKSTS:

Iepriekšējā valdība pērn vasarā apstiprināja grafiku pakāpeniskai pedagogu algu celšanai. Vienlaikus noteikts, ka algu pieauguma grafiks ir indikatīvs. Proti, par reālu algu palielināšanu katru gadu valdība lemtu atsevišķi, jo plānā iestrādāts, ka tas notiks, tikai izpildoties konkrētiem faktoriem – jābūt valsts ekonomikas izaugsmei, skolu tīkla sakārtošanai, izglītības procesa uzlabošanai. 

Saskaņā ar grafiku zemākajai mēneša darba algas likmei pedagogiem jāpalielinās no pašreizējiem 710 līdz 750 eiro no šā gada  1. septembra, taču jaunā valdība secināja, ka 2019. gadā pedagogu algu palielinājums nenotiks. Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") teica, ka valdība ir gatava meklēt risinājumus skolotāju algu palielināšanai, taču tie ir jārod izglītības sistēmā.

Tā kā valdība otrdien, 5. martā, izskatot šā gada valsts budžetu, neatrada finansējumu minimālās pedagogu darba samaksas likmes celšanai, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība grasās šā gada 20. martā rīkot piketu pie Saeimas nama, kur pulcēsies vismaz 2500 arodbiedrības biedru.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti