Noklausoties Valsts pārvaldes komisijas prezentāciju, vairums Latgales pašvaldību vadītāju par perspektīvāku atzina modeli ar 29 sadarbības teritoriju izveidi, kurām pašvaldības varētu pievienoties brīvprātīgi. “Es redzu tikai, ka otrais variants ir pareizs un realizējams ar kaut kādu ilgtspējīgu rezultātu. Visi citi modeļi - tie vairāk mākslīgi. Nepiekrītu tomēr attieksmei, ka mums labprātības princips jāievēro. Ja nolēmām, tad realizējam līdz galam,” norādīja Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs.
Tomēr arī šis sadalījums tika vērtēts neviennozīmīgi, norādot, ka jauns administratīvais iedalījums vēl negarantē teritoriju vienmērīgāku attīstību. “Jāveic kaut kāda ekonomiskā stimulēšana līdzīgi kā šī Latgales programma – tālāk no Rīgas ekonomika neattīstās, un pašvaldības nav dzīvotspējīgas. No tā, ka mēs saliksim lielas teritorijas kopā, kaut vai visu Latgali, tad tā attīstība nebūs. Jūs jau zināt paši, mazie novadi, kā ir bijis, vienmēr tie kritēriji ir izstrādāti tādi atklātos konkursos, ka vispār mēs atsevišķās programmās nemaz nevaram tikt iekšā,” skaidro Ciblas novada domes priekšsēdētājs Juris Dombrovskis.
Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs novadu problēmas sakni saskata parlamentā: “Vislielākā problēma šobrīd valstī, manuprāt, ir absolūti nelīdzsvarota Saeimas struktūra. Ja Saeimā ir 80 deputātu, kurus ievēlēja Rīga un citas lielās pilsētas, tad sākt šobrīd konstruktīvi runāt par visas teritorijas attīstību… diemžēl, diemžēl... Un es domāju, ka jārunā par to, kādā veidā šo pretrunu nevis izslēgt, bet nedaudz mazināt.”
Izskanēja arī viedokļi, ka jādomā par ministrijas funkciju pārdali reģioniem, un bažas, ka šobrīd piedāvātajos modeļos nav apsvērtas iedzīvotāju vajadzības.
Piemēram, kaut gan vairums Aglonas novada iedzīvotāju ikdienā ciešāk saistīti ar Daugavpili un Rēzekni, modelī paredzēta apvienošana ar Krāslavas novadu. “Poliklīnika ir tikai Daugavpilī, kur rentgenu visu uz vietas izdarīt, tātad veselība. Nākošais – banku sektors: Preiļos banku nav vairs, Krāslavā nav vairs. Arī visas iestādes ir izvietotas lielākoties vai nu Daugavpilī vai Rēzeknē, VID tur atrodas, sociālais dienests tur atrodas,” norādīja Aglonas novada domes priekšsēdētāja Helēna Streiķe.
Vienots lēmums par optimālu reformas modeli sēdes laikā pieņemts netika, taču komisijas pārstāvji norāda, ka tas arī nebija mērķis. Šobrīd ir skaidrs, ka diskusijas jāturpina un nonākt pie kompromisa nebūs vienkārši.
Arī ielās uzrunātajiem latgaliešiem viedokļi dalās. Vairāki atzīst, ka pašvaldību ir par daudz, citi pauž bažas, ka, veidojot lielas administratīvās teritorijas, nomaļu attīstībai tiks pievērsts vēl mazāk vērības. Piemēram, Riebiņu novada iedzīvotāja Elizabete pozitīvi vērtē novadu apvienošanu, jo tad “mazāk būtu priekšnieku”. Arī Preiļu novada iedzīvotājs Jānis neiebilst apvienošanai, sakot “mazāk birokrātijas, mazāki izdevumi”.
Savukārt Rēzeknes novada iedzīvotāja Valentīna iebilstu Rēzeknes pilsētas un novada apvienošanai: “Oij, nu kur ta pilsētu ar Rēzekni, tas ir laukus ar Rēzekni, nē, mums pašiem laukos ir labi dzīvot bez pilsētas! Mums ir labi tā, kā ir pašreiz, jo tas taču ir izveidojies ļoti sen. Mums ir novads, nu ka rajons precīzāk bija.”
Vēstīts, ka tiek piedāvāti divi administratīvi teritoriālās reformas varianti: viens paredz esošo 110 novadu un 9 republikas pilsētu vietā izveidot 49 novadus un deviņas republikas pilsētas, savukārt otrs – 29 sadarbības teritorijas ap jau esošajiem attīstības centriem.
