Vairāk nekā 7000 skolēnu ar naudu un konsultācijām cenšas pasargāt no skolu pamešanas

Statistika liecina, ka aptuveni katrs desmitais skolēns Latvijā priekšlaicīgi pametis skolu. Iemesli tam ir dažādi. Gan veselības problēmas, gan kavētas mācību stundas un nesekmība, arī nepietiekami finanšu līdzekļi. Lai šādu bērnu skaitu mazinātu, jau divus gadus Latvijā darbojas Eiropas fondu projekts "PuMPuRS".

Strādājot ar riska bērniem un veidojot viņiem individuālu palīdzības programmu, projekta “PuMPuRS” mērķis ir skolu pametušo bērnu skaitu samazināt.  

9% ir tas iedzīvotāju skaits Latvijā, kuri nav ieguvuši vidējo izglītību un nemācās. Šie ir cilvēki, kuri iepriekš skolu pametuši vai dažādu iemeslu dēļ mācības pēc pamatskolas turpinājuši nav.

Skaitlis ir liels, tādēļ projektā "PuMPuRS" iesaistītie jau divus gadus strādā, lai pedagogi pēc iespējas ātrāk spētu konstatēt riskus, kas bērnu vai jaunieti var novest līdz lēmumam par mācību pārtraukšanu.

Vairāk nekā 7000 skolēnu ar naudu un konsultācijām cenšas pasargāt no skolu pamešanasRūdolfs Krieviņš

    „Tās ir gan bērnu spējas vispār uztvert mācību lietas, tie ir iekavējumi, tās ir otrgadniecības. Ļoti augsts risks ir neattaisnoti mācību kavējumi. Jo Latvijā ir arī viens no augstākajiem rādītājiem tieši kavējumu ziņā, vairāk nekā 60% ir tieši neattaisnoti kavējumi. Tāds aspekts. Tad ir šie ģimenes aspekti, nu, ļoti dažādi,” norāda projekta "PuMPuRS" eksperte Kristīne Jozauska.

    Tāpat skolas pamešanas iemesli var būt slimība, atkarības, ar mācībām saistīti iemesli, arī nesaskaņas ģimenē un ekonomiskie apsvērumi.

    Projekts "PuMPuRS" palīdz šos riskus ātrāk apzināt un meklē veidus, kā bērniem palīdzēt. Tie piedāvā mācību konsultācijas, darbu ar psihologu vai sociālo pedagogu, arī materiālo palīdzību – brīvpusdienas, segt sabiedriskā transporta, dienesta viesnīcas vai mācību līdzekļu izmaksas.

    “Šobrīd mēs redzam, ka tādu bērnu ir tiešām daudz, kuriem ir nepieciešamība gan pēc ekonomiskā atbalsta vai pēc psiholoģiskā atbalsta, gan atbalsta mācībās. Un līdz ar to, man šķiet, šī projekta stirpā puse ir, ka mēs bērnam sniedzam individuālu atbalstu, tieši to, kas katram bērnam ir vajadzīgs,” stāsta Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņēviča.

    Šajā semestrī individuālās palīdzības plāni sastādīti vairāk nekā 7200 bērnu un jauniešu, kuriem risks pamests skolu konstatēts.

    Eksperti secinājuši, ka, ja vidusskolā un pamatskolā skolas pamešanas riski saistīti ar mācībām vai problēmām, ko var risināt skolotājs, sociālais pedagogs vai psihologs, profesionālajās skolās tie ir ar finanšu trūkumu saistīti riski, norādīja "PuMPuRS" profesionālo izglītības iestāžu koordinatore Dace Bukševica.

    Viņa sacīja – pirmkārt, tas ir transports. Ja skolēnam būs problēmas nokļūt skolā, viņš to vienā brīdī var arī pārtraukt.

    „Otrkārt, kopmītne, kas arī ir ļoti svarīga, lai arī tā citreiz ir diezgan simboliska nauda, kas nepieciešama, jo kopmītne pieder pašam tehnikumam, bet jebkurā gadījumā, ja ģimenē ir vairāki bērni, tas ļoti atvieglo šo situāciju. Un pēdējais, protams, tā ir ēdināšana,” secinājusi Bukševica.

    Šobrīd ar projekta "PuMPuRS" atbalstu skolēniem palīdzību sniedz vairāk nekā 70 pašvaldībās, un projekts aptver gandrīz 400 vispārīgo un profesionālo skolu Arī Liepājā palīdzību sniedz vairāk nekā 300 bērniem.

    „Mums visvairāk tomēr ir individuālās konsultācijas, mazāk kā skolotāju palīgs. Tagad vēl ir transporta pakalpojums, ko izmanto bērni, kas nav liepājnieki, un ēdināšana. Bet pārsvarā ir konsultācijas, tur mums ir lielākais skolēnu skaits,” stāsta Liepājas Izglītības pārvaldes eksperte kompetenču un izglītības jautājumos Inta Budriķe.

    Viņa arī norādīja, ka Liepājā bērnu skaits, kas šo palīdzību izmanto, ar katru gadu aug.

    To, vai tas tiešām palīdzējis kādu jaunieti atturēt no skolas pamešanas, viņa atbildēt nevar, taču ir gadījumi, kad skolēnam bija nepieciešama tikai neliela palīdzība.

    “Vakarskola uzreiz teica, ka jau pēc pirmā semestra bija daudzi bērni, kuriem tas vairs nebija vajadzīgs, ka viņiem vajadzēja tikai to atspērienu, to grūdienu. Ir jaunieši, kam iet jau tagad, ja mēs skaitītu pa semestriem, ceturtais semestris, pagājušajā gadā abi semestri izmantoti un arī šinī gadā,” stāsta Budriķe.

    Arī projekta "PuMPuRS" vadītāja Inese Vilāne uzsver, ka nereti bērniem pietiek ar vienu semestri, lai saņemtos un pamestu riska grupu. Viņa norāda, ka risks pamest skolu ir bērniem no jebkuras sociālās grupas:

    „Un tas nav tā, ka tas ir tikai no nelabvēlīgām ģimenēm. Pat vislabvēlīgākajās ģimenēs bērni jūtas pamesti, un viņiem vairs nav interese mācīties, viņi grib prom. Un tas ir tas lauks, kuru visgrūtāk ir aptvert. Mācību priekšmeti, jā, tas ir. Skatāmies liecības, skatāmies, kam varam palīdzēt.”

    Viņa arī neslēpj, ka bērnus, kam nav problēmas ar mācībām, bet gan nepieciešama psihologa palīdzība, grūtāk ir ne tikai aptvert, bet arī trūkst speciālistu, kas ar šiem skolēniem strādātu.

    „Visvairāk mums nav atbalsta dienesta kapacitātes. Mums nav psihologu, mums nav sociālo darbinieku. Mēs izlīdzamies ar to, ko paši saucam par konsultatīvo atbalstu, ko jebkurš skolotājs var sniegt bērnam, ja viņam ir vajadzība un ir labs kontakts,” skaidro Inese Vilāne.

    Projekta "PuMPuRS" atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai ilgs vēl līdz 2022. gada beigām. Šobrīd par to, kas notiks tālāk, skaidrības vēl nav. Projekta vadītāja gan uzsver, ka viņi cer - projekts pedagogiem būs devis metodisko materiālu, kā atpazīt un strādāt ar riska bērniem.

    Citādāk ir ar finansiālo atbalstu. Vēl divarpus gadus tam nauda būs, taču ir jāsāk domāt, kā šādu atbalstu turpināt tad, kad projekta nauda beigsies.

    Saistītie raksti
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti