Vai garantētais minimālais ienākums atbilst Satversmei? Tiesā spraigas diskusijas

Satversmes tiesa otrdien attālinātā tiesas sēdē sāka skatīt lietu par garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeņa atbilstību Satversmei. Sēdē piedalījās tiesībsargs Juris Jansons, Ministru kabineta pārstāvji un vairākas pieaicinātās personas.

Vai garantētais minimālais ienākums atbilst Satversmei? Tiesā spraigas diskusijasPaula Dēvica

    Garantētais minimālais ienākums ir pabalsts trūcīgām personām. Personas ienākumiem kopā ar pabalstu ir jāsasniedz šis minimālais ienākumu līmenis, kas no šī gada janvāra ir 64 eiro, bet pērn vēl bija tikai 53 eiro. Tiesībsargs uzskata, ka GMI kas ir 64 eiro, ir pārāk mazs, lai nodrošinātu pārtiku, mājokli un citas pamatvajadzības. Turklāt valdība, aprēķinot pabalsta apmēru, nav izmantojusi nekādu metodoloģiju. 

    "Ministru kabinets cita starpā ir norādījis, ka GMI līmeni var salīdzināt ar vistrūcīgāko mājsaimniecību. Savukārt no trūcīgāko iedzīvotāju iesniegumiem, kas saņemti Tiesībsarga birojā, uzzinām, ka šie cilvēki ir spiesti dzīvot pusbadā. Viņi ekonomē uz pārtikas rēķina, lai varētu samaksāt par zālēm un mājokli.

    Bieži vien viņi šādu dzīvi salīdzina ar vārdu genocīds," pastāstīja tiesībsargs.

    Viņš sēdē uzsvēra, ka šim pabalstam ir jāsedz piecas pozīcijas – pārtika, mājoklis, obligātā izglītība, veselības aprūpe un apģērbs. Sēdes dalībnieki ilgi diskutēja par to, kādam vajadzētu būt šī pabalsta apmēram.

    Jansona pieteikumā minēti aptuvenie aprēķini tikai divām pozīcijām – pārtikai un mājoklim, kas kopā veido 300 eiro.

    Tiesībsargs arī uzsvēra, ka valdība minimālā ienākuma aprēķināšanai nav izmantojusi nekādu metodoloģiju, tā bijusi politiska vienošanās. Ministru kabineta pārstāve Elīna Celmiņa atzina, ka metodoloģiju vēl plāno izstrādāt.

    "Starptautiskās organizācijas un Pasaules Banka norāda uz to, ka atbalsts, ko iedzīvotājs saņem naudas izteiksmē, nedrīkst būt pārāk tuvs ienākumiem, ko iespējams saņemt no darba tirgus, lai nedeformētu motivāciju un līdzdalību būt pašam par savas dzīves ienākumu noteicēju," stāstīja Celmiņa.

    Tā kā Latvija ir valsts ar Eiropas līmenī salīdzinoši zemiem ienākumiem, valdība uzskata, ka šis pabalsts ir samērīgs pārējās sabiedrības interesēm.

    Turklāt tam būtu jāsedz tikai mājokļa, pārtikas un apģērba izmaksas, jo obligātās izglītības un veselības aprūpes izmaksas sedz citi sociālie pabalsti. Pēc Celmiņas teiktā, šie argumenti varētu būt pamats tiesvedības izbeigšanai.

    Lietas izskatīšana turpināsies trešdien, kad savu viedokli izteiks Tieslietu ministrija, Labklājības ministrija, Pašvaldību savienība un citi eksperti. Spriedums tiesai jāpieņem 30 dienu laikā pēc pēdējās sēdes. Un tad, ja Satversmes tiesa atzīs GMI apjomu par neatbilstošu Satversmei, tas būs spēkā neesošs, ja tiesa nebūs noteikusi citādi.

    KONTEKSTS:

    Tiesībsargs uzskata, ka valdība nepieņems realitātei atbilstošu GMI, tāpēc vērsies Satversmes tiesā. 

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti