Pēcpusdiena

Kurzemē rīko izglītojošus pasākumus "Izaugt ģimenē"

Pēcpusdiena

Opozīcijas deputāti aicina valdību lemt par ministriju apvienošanu

Tiesībsargs Satversmes tiesā apstrīd garantēto minimālo ienākumu apjomu

Tiesībsargs Satversmes tiesā apstrīd garantētā minimālā ienākuma apmēru

Dienā, kad vadība nolēma palielināt garantēto minimālo ienākumu (GMI) no 53 līdz 63 eiro, tiesībsargs vērsās Satversmes tiesā par GMI lieluma neatbilstību Satversmē noteiktajam principam, ka ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu.

Informācija Tiesībsarga biroja mājaslapā liecina, ka tiesībsargs otrdien, 1. oktobrī, Satversmes tiesā apstrīdēja valdības noteikumu par GMI atbilstību valsts pamatlikumam. Pašlaik GMI neatbilst sociāli atbildīgas valsts principam, kas izriet no Satversmes – intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” sacīja tiesībsargs Juris Jansons.

Jansons jau iepriekš publiski aicināja palielināt garantēto minimālo ienākumu, kas pienākas trūcīgām personām, norādot, ka 53 eiro mēnesī vienam cilvēkam “neatbilst nekādiem cilvēka cienīgas izdzīvošanas kritērijiem”, un valdības bezdarbības gadījumā draudēja vērsties Satversmes tiesā.

Līdz šim GMI bija 53 eiro mēnesī, no nākamā gada – 64 eiro. Pašvaldības drīkst piemaksāt vairāk, taču Latvijas Televīzijas (LTV) izpētītais liecina, ka to dara vien retumis. Piemēram, no deviņām republikas nozīmes pilsētām vairāk maksā vien Rīga, Jūrmala un Daugavpils – 57 eiro, kā arī Liepāja – 70 eiro mēnesī.

Tiesībsarga pieteikumā Satversmes tiesai norādīts, ka saskaņā ar Labklājības ministrijas statistiku 2017. gadā pabalstu GMI līmeņa nodrošināšanai saņēma 25 823 personas (15 962 ģimenes), no tām 5953 bija bērni, 3659 cilvēki ar invaliditāti un 2997 pensijas vecuma cilvēki.

2018. gadā GMI pabalstu saņēma 20 878 personas (13 659 ģimenes) no tām 4316 bija bērni, 3407 cilvēki ar invaliditāti un 2986 pensijas vecuma cilvēki.

Tādējādi secināms, ka apmēram puse no GMI pabalsta saņēmējiem iekļaujas sociāli mazaizsargāto personu lokā, norādīja Tiesībsarga birojs.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (“KPV LV”) atzina, ka garantētā minimālā ienākuma līmenis nav pietiekams un iepriekš valdībā virzīta iecere palielināt GMI līdz 94 eiro, bet tā neguva atbalstu. Politiķe gan pieļāva, ka no ieceres neatteiksies, veidojot 2020. gada budžetu, bet 1. oktobrī valdība vienojās nākamgad palielināt GMI vien līdz 64 eiro.

Šādu paaugstinājumu intervijā Latvijas Radio tiesībsargs nosauca par ņirgāšanos par sociāli visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem Latvijā.

Tiesā pieteikums ir saņemts, un, ja lieta tiks ierosināta, tiesas lēmums varētu būt 2020. gada otrajā pusē – informēja Satversmes tiesas priekšsēdētājas palīdze Ketija Strazda.

Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece skaidroja, ka GMI nav vienīgais atbalsta veids trūcīgajiem – pastāv iespēja saņemt valsts sociālos pabalstus, kā arī pašvaldību sniegto sociālo palīdzību.

Tikmēr ekonomikas zinātņu doktors Edgars Voļskis pauda, ka sociālās apdrošināšanas sistēma nodrošina iespēju saņemt pietiekamu sociālu nodrošinājumu cilvēkiem, kuri pirms tam godprātīgi veikuši sociālās iemaksas no saviem ienākumiem.

“Ir virkne cilvēku, kuri veic sociālās iemaksas vai nu no minimālās algas, vai vienkārši neveic šīs iemaksas.

Jābūt cilvēku līdzatbildībai,” komentēja Voļskis.

KONTEKSTS:

Tiesībsargs iepriekš atzina, ka solījumi esot katru gadu, tāpēc paļauties uz tiem nevarot, un  budžeta jūtīgos jautājumos “esam spiesti iet uz Satversmes tiesu”. Satversmes tiesā jāvēršas, lai noskaidrotu pašreizējo sociālo pabalstu atbilstību šim principam, un, ja tiesa atzīs to par neatbilstošu, valdībai būs jāpieņem attiecīgie lēmumi, iepriekš skaidroja Jansons.

Viņš atzina, ka Tiesībsarga birojs nepiedāvās Satversmes tiesai konkrētus pabalstu līmeņus, tā būtu diskusija ar valdību, bet šiem pabalstiem jābūt tādiem, lai cilvēks spētu eksistēt, nodrošināt sev veselības aprūpi, celt kvalifikāciju.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti