Konkurss uz “airBaltic” stjuartu darba vietām ir sīvs – pretendentiem jāievēro virkne prasību, tostarp jāzina trīs valodas: latviešu, krievu, angļu. Tāpat svarīgas ir peldēšanas un saskarsmes prasmes.
Interesanti, ka par stjuartiem kļūst jaunieši, kuri sākotnēji izvēlējušies pavisam citu profesiju. Tā, piemēram, stjuarte Liāna stāsta, ka studējusi žurnālistiku Vidzemes Augstskolā: “Sanāca tā, ka visu gribēju mainīt, kas bija iepriekš man bijis dzīvē.” Savukārt stjuarte Sandra uz darba interviju atlidoja no ārzemēm: “Tā bija iespēja atgriezties mājās. Nenožēloju pilnīgi neko.”
Aizvien vairāk stjuarta profesiju izvēlas arī puiši, tā laužot stereotipu, ka pasažierus gaisā apkalpo tikai smaidīgas dāmas
Tomēr aktuāls ir jautājums par to, kāpēc “airBaltic” lidmašīnās nemana stjuartus, kuriem darba stāžs jau sliecas uz pensijas pusi.
“Te nedaudz jāatgriežas mūsu vēsturē:
mēs esam tikai 20 gadus veci, tāpēc arī mums nav stjuartu pensijas vecumā. Mēs nodarbinām cilvēkus, kuri sākuši savu karjeru šeit.
Mums ir pietiekoši liela un bagāta pieredze apkalpes komandām, un viņi savu darbu veic profesionāli,” komentē "airBaltic" prezidents Martins Gauss.
Kristīne ir stjuarte ar 14 gadu pieredzi: “Mums ir dāmas vēl vairāk pieredzējušas par mani. Kamēr veselība ļauj un ir vēlme celties rīta agrumā… Joprojām ir vēlme.”
“Mums ir arī četrdesmitgadnieki, mātes, kuras ir bijušas bērnu kopšanas atvaļinājumā un atgriezušās. Tas ir ļoti labi, jo, ja ir tikai jauni cilvēki, jārēķinās, ka paiet vairāki gadi, kamēr viņi iegūst pieredzi. Apkalpes komandai ne tikai jāapkalpo pasažieri, viņiem ir ārkārtīgi svarīga loma, ja kaut kas notiek. Tieši tāpēc mums ir vajadzīga profesionāla apkalpes komanda ar pieredzi,” saka Gauss.
Stjuarta ikdiena nav no vieglajām, aiz laipnības un smaidiem slēpjas ilgas mācību, treniņu un lidojumu stundas. Un arī šķietami gados jaunie cilvēki uzkrājuši pamatīgas zināšanas un pieredzi.
Par tiem stāsta stjuarts Didzis ar deviņu gadu pieredzi šajā darbā: “Mēs tam esam apmācīti, katru gadu iziet cauri apmācību kursam, nokārtojam testus. Viens ir tas, ko paņem no mācībām līdzi, otrs ir pieredze, ko iegūst ar laiku. Protams, sākumā ir grūtāk izprast situāciju un darboties, bet ar pieredzi tas kļūst aizvien vieglāk – gan cilvēkiem palīdzēt, gan medicīnas situācijās, kad cilvēkiem bail. Tu aizvien vairāk iemācies runāt ar viņiem un izstāstīt.”
Vēl viens iemesls, kāpēc vairums stjuartu nenostrādā līdz pensijas vecumam, ir iespēja virzīties pa karjeras kāpnēm. Arī piloti bieži vien pirmos soļus aviācijā ir spēruši tieši kā stjuarti.
Arī “4.studijas” sastaptie stjuarti jaunajā “airBaltic” lidmašīnā jau ir apguvuši citas iemaņas. “Es arī esmu instruktore, apmācu arī tos, kas pēc tam pievienosies,” stāsta Kristīne.
“Par stjuartu strādāju jau deviņus gadus, bet kompānijā esmu apguvis dažādus amatus. Līdz ar to darbs dalās ar darbu ofisā, un tad tas tā izlīdzinās: viena daļa ir ofisā un viena ir šeit. Tā kā nav visu laiku lidošana, ar laiku gribas kaut ko pamainīt. No vienas puses, ir iespēja pastrādāt ofisā un paskatīties arī no otras puses, kā tas notiek, strādājot kopā ar stjuartiem,” stāsta Didzis.
