Kopumā Rīgas dome atbalsta Satiksmes ministrijas plānus par „Rail Baltica”: „Mēs atbalstām virzienus kopumā, bet ir daudz jautājumu par atsevišķiem posmiem, kā tas tiks realizēts.”
„Mēs runājām ar ministriju par otro tiltu paralēli esošajam dzelzceļa tiltam, bet multimodeļa tilts divos līmeņos, kur otrais līmenis paredzēts autotransportam. No pilsētas viedokļa vēl viena iespēja šķērsot Daugavu pilsētas centrā būtu atvieglojums autotransportam,” sacīja Ušakovs.
Rīgas pašvaldība plānojot arī būvēt tuneli starp Imantu un Zolitūdi, tāpēc jārisina jautājums, kā šo ieceri salāgot ar "Rail Baltica" projektu. Pēc Ušakova teiktā, iespējams, vajadzētu domāt par papildu tuneļu būvniecību Rīgā.
Kā labu domu Rīgas mērs vērtē ieceri dzelzceļa staciju savienot ar lidostu, taču par to pašlaik ir daudz neskaidrību, jo tam jābūt ātrgaitas posmam. „Tas nozīmē, ka nevar būt pārbrauktuves, jābūt tuneļiem,” piebilda Ušakovs.
Jau ziņots, ka kopš marta sākuma notiek "Rail Baltica" sabiedriskās apspriedes, par kurām iedzīvotājiem ir liela interese un gana asi viedokļi. Īpaši būtiskas iebildes ir Mārupes iedzīvotājiem: 7.martā notikušajā apspriešanā savākti apmēram pusotrs tūkstotis parakstu «pret» un bijusi krasi noraidoša attieksme par plāniem novadā būvēt dzelzceļa līniju.
Mārupes novada dome 7. marta sabiedriskajai apspriedei par ātrgaitas dzelzceļa līniju bija rūpīgi gatavojusies. Jaunākajā pašvaldības izdevumā «Mārupes Vēstis» centrālajā vietā Mārupes karte un «Stop» zīme iezīmētā sliežu ceļa vidū. Trešdaļa oficioza veltīta dzelzceļa plānu kritikai. Tāpat tiek organizēta parakstu vākšana pret «Rail Baltica» Mārupē.
"Rail Baltica II" projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai. Atbilstoši Lielbritānijas konsultāciju kompānijas "Aecom Ltd." 2011.gadā veiktajiem aprēķiniem jaunā dzelzceļa līnija Latvija provizoriski izmaksās 1,27 miljardus eiro, bet visās trijās Baltijas valstīs - 3,68 miljardus eiro. Konkrētais valsts ieguldījums ir atkarīgs no Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma lieluma. "Rail Baltica II" projekts var pretendēt uz līdz pat 85% lielu ES līdzfinansējumu.
"Rail Baltica II" dzelzceļa līnijas posma kopējais garums ir 728 kilometri. Tostarp Lietuvā tas būs 264 kilometrus garš, Latvijā - 235, bet Igaunijā - 229 kilometrus garš, tomēr, tā kā šobrīd visās trijās Baltijas valstīs vēl tikai notiek izpēte par precīzu līnijas novietojumu, trases garums varētu tikt koriģēts.
