Universitāšu slimnīcas stiprinās sadarbību, veidojot integrētas veselības aprūpes sistēmu

Lielajām universitāšu slimnīcām ir liela loma, un tās ir nozīmīgs resurss veselības nozarē. Šie izcilības centri, kuros strādā labākie mediķi, nereti savā starpā konkurē, bet turpmāk slimnīcas vienojušās spēkus likt kopā, lai nodrošinātu ātrāku un profesionālāku veselības aprūpi, kā arī organizētu vairāk uz pacientu orientētu ārstniecību.

Universitāšu slimnīcas stiprinās sadarbību, veidojot integrētas veselības aprūpes sistēmuKristaps Feldmanis

Ceturtdien, 3. septembrī, pie viena galda sēdās Paula Stradiņa, Rīgas Austrumu un Bērnu klīnisko universitāšu slimnīcu, kā arī Lielo slimnīcu asociācijas pārstāvji un veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par!”). Mērķis – stiprināt lielo universitāšu slimnīcu, ekselences centru sadarbību it visās jomās, sākot no infrastruktūras un beidzot ar pacientu virzīšanu aprūpes sistēmā, spēkus liekot kopā, nevis konkurējot.

Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas, kā arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītājs Valts Ābols skaidroja – ir virkne virzienu, kuros universitāšu slimnīcas var sadarboties, lai uzlabotu pacientu aprūpi.

“Tieši nesadarbošanās un tikai savas lietas darīšana, kaut arī darīšana augstā līmenī, ir tas, kas rada sistēmā pietiekami lielu fragmentāciju un problēmas no pacienta viedokļa. Tas, ko mēs mēģinājām šodien pagriezt šajā stāstā – kas būtu jāmaina, lai pacients šajā sistēmā justos komfortabli, justos dzirdēts, saprastu, kādā veidā notiek darbības. Un tad arī šie ārstniecības rezultāti un pacienta pieredze būs daudz labāka. Gan pakalpojumu pēctecība, gan dažādu pakalpojuma elementu integrācija. Tas mērķis ir šādas sistēmas radīšana. Tas ceļš būs garš – to nevar izdarīt ne dienā, ne gadā, bet šodien svarīgākais bija pateikt, kur mēs gribam nonākt,” sacīja Ābols.

Diskusijā izskanēja, ka veselības aprūpes sistēmu nevar lāpīt kā ceļu, kad kādā nozarē katra slimnīca kaut ko izdara, bet kopumā fundamentālu uzlabojumu nav. Visām lielajām slimnīcām uz mērķiem jāiet kopā, kopā liekot savas spējas un resursus.

Veselības ministre Ilze Viņķele skaidroja – tas nenotiks ātri, bet integrēta veselības aprūpes sistēma iznākumā būs ieguvums pacientam.

“Pacients iegūst nesaraustītu pieeju, lielāku skaidrību, nedalītu uzmanību un pārliecību, ka viņš tiek vadīts pēctecīgi sistēmā.

Un tur nav pārrāvuma starp ģimenes ārstu un universitātes speciālistu. Un vēl – jēdzīgu darbu ar datiem, ar kuriem jāstrādā diendienā tieši pacienta labad, plānošanas labad un efektīvu līdzekļu izmantošanas labad. Un uz to mēs šobrīd esam gauži gaudeni,” norādīja ministre.

Diskusijas dalībnieki minēja arī konkrētus piemērus. Sadarbojoties slimnīcām un nodrošinot konkrētu pacienta ceļu veselības aprūpes sistēmā, to nenosūtot vairākkārt no ģimenes ārsta uz slimnīcu un atpakaļ, tiks mazināts risks, ka pacients no šī garā un neskaidrā ceļa nogurst un pārtrauc savu līdzestību un iesaisti ārstniecības procesā.

Šī bija pirmā diskusija par universitāšu slimnīcu sadarbošanos konkurēšanas vietā. Arī turpmāk ir paredzētas diskusijas, kurās varēs spriest jau par konkrētiem mērķiem, darbiem un arī nepieciešamo finansējumu integrētas veselības aprūpes sistēmas izveidošanai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti