Par zināmu pagriezienu Valsts policijas un dienestu darbam Tukumā kļuva gadījums, kad par smagu miesas bojājumu nodarīšanu sievietei, kā rezultātā iestājās nāve, notiesāts kāds vīrietis. Valsts policija pirmo reizi uz pāra adresi devās 2014. gadā. Tad ar zināmiem pārtraukumiem līdz pat 2017. gadam, kad sievieti atrada mirušu. Valsts policijā atzīst, ka toreiz aizbraukuši uz izsaukumiem, konfliktu izšķīruši un devušies prom līdz nākamajai reizei. Tagad informāciju par katru izsaukumu nodod sociālajam dienestam.
"Ļoti nozīmīgs ir starpinstitūciju sadarbības posms. Policija var būt kā tāds ugunsdzēsējs. Kad ir krīze, tad nošķirt – viens vienā stūrī, otrs – otrā. Tas neatrisina šo konfliktu.
Šajā gadījumā īsā laika periodā mēs nevarējām pamanīt, ka var būt tik smagas sekas, bet, ja to skatās četru gadu periodā..."
stāstīja Valsts policijas Tukuma iecirkņa priekšnieks Janeks Bahs.
2017. gadā tieši Tukuma novads kļuva par pirmo pašvaldību, kas pilotprojektā sāka veicināt starpinstitūciju sadarbību pret vardarbību. Mērķis bija mazināt sadzīves slepkavību skaitu, saskaņot dienestu darbību, apmainīties ar informāciju un laikus uzzināt par iespējamu apdraudējumu cilvēka dzīvībai. Policistiem, dodoties uz izsaukumu, līdzi deva anketas, kas ļauj fiksēt vardarbību, nošķirt varmāku no upura.
Anketā ir jautājumi par to, vai ģimenē ir arī emocionālā vardarbība, vai notiek vardarbīga otras personas kontrole, vai vardarbība atkārtojas. Tad policisti vaicā, vai upuris vēlētos tikt nošķirts no pāridarītāja. Gan 2017., gan 2018. gadā kopā ar tiesu Tukumā pieņemti 40 līdz 50 lēmumi, kas varmākam aizliedz tuvoties cietušajam. Anketa tāpat ļauj fiksēt arī netiešas vardarbības pazīmes, piemēram, salauztas mēbeles, saplēstas drēbes, savdabīgu cietušā uzvedību, piemēram, sevis vainošanu.
"Faktiski tā ir mazā intervija tūlīt, notikuma vietā. Anketas neaizpildām tikai birokrātijas pēc," skaidroja Tukuma novada pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Edgars Redko.
Gan Valsts, gan pašvaldības policijas anketas nonāk sociālajā dienestā, kā darbinieki redz kopainu – cik bieži policisti devušies uz konkrētām adresēm. Projekts pierādījis, ka vairums saņemto anketu ir par cilvēkiem, kuri iepriekš nebija nonākuši dienestu redzeslokā. To vidū arī ģimenes ar noteiktu sociālu stāvokli sabiedrībā, kas ne reizi nav bijušas sociālo pakalpojumu saņēmējas.
"Vardarbība nav tikai trūcīgu vai maznodrošinātu, vai grūtībās nonākušu ģimeņu problēma. Vardarbība notiek arī ģimenēs, kur abiem vecākiem ir darbs.
Šeit reizēm ir vajadzīga palīdzība, jo cilvēks neredz, ka viņš ir vardarbības aplī, ka vardarbība atkārtojas," pastāstīja Tukuma novada sociālā dienesta direktore Ina Balgalve.
Uz jebkuru iesniegumu sociālie darbinieki reaģē, dodas uz konkrēto adresi. Bieži saņem atbildes, ka cietušais no palīdzības atsakās, esot panākts izlīgums un upuris tic, ka vardarbība neatkārtosies. Tomēr Balgalve uzsvēra, anketa ir dokuments, kas likumsargiem un sociālajiem darbiniekiem neļauj izlikties, ka problēmas nepastāv, un viņi ģimenei turpina pievērst uzmanību.
"Ir atklājušās vairākas šīs problēmas, notiek intensīvāks darbs. Šīs riska izvērtēšanas anketas atspoguļo, ka tomēr ir šī vardarbība ģimenē, ka šī vardarbība ir atkārtota," norādīja Balgalve.
Tas gan esot papildu darbs, un gadījumos, kad konfliktā iesaistīti bērni, jāziņo bāriņtiesai. Kopš projekta pirmsākumiem policija ar sociālo dienestu un bāriņtiesu tiekas vismaz reizi ceturksnī un runā par riska ģimenēm. Reti kuras no tām piemin arī nākamajās tikšanās reizēs, kas ļauj secināt, ka, problēmas savlaicīgi pamanot, tās var atrisināt salīdzinoši ātri.
Anketas ir galvenais instruments dienestu rokās, un pats galvenais, tās ļāvušas sasniegt izvirzīto mērķi – samazināt slepkavību skaitu. Pērn novadā nebija nevienas slepkavības. Tukuma novada piemēru tagad izmanto apmācībās citu pašvaldību darbiniekiem, un Valsts policija to sauc par veiksmes stāstu, kas pārņemts arī Dobelē, Balvos, daudzviet Vidzemē un citur.
