19.gadsimtā klasicisma stilā būvētajā Svitenes muižā, kam mūsdienās piešķirts valsts nozīmes kultūrvēsturiskā pieminekļa statuss, jau kopš pagājušā gadsimta divdesmitajiem gadiem darbojusies skola.
„Es šo skolu pati esmu absolvējusi. Šeit sen, sen atpakaļ bija pat vidusskola, klases bija ļoti piepildītas," stāsta pirmskolas skolotāja Mairita Šitka.
Pēdējos gados situācija krasi mainījusies. Pamatskolas klasēs un bērnudārza grupiņās kopā ir vien ap 50 bērnu, bet tukšu ēku pagastā paliek aizvien vairāk. Novada dome lēmusi, ka lietderīgāk atjaunot kādreizējo pagasta kantori, uz kuru jau pēc dažām nedēļām pārcelsies mazie svitenieki, bet muižā paliks tikai mūzikas un mākslas skola. Pedagogi šo ziņu uzņem ar divejādām sajūtām, jo baidās par vēsturiskās ēkas tālāko likteni.
„Tas jau tagad ir skaidri zināms, kas būs. Slikts iznākums varbūt beigu beigās. Ļoti negribas iet ārā no šim telpām," atzīst Šitka.
„Zinot, kā notiek ar tām ēkām, kas tiek pamestas, žēl, ka aiziet postā. Cerēsim, ka viņu kāds pieskatīs vai paņems, vai muzeju izveidos. Es nezinu, kā pareizāk būtu," saka pirmskolas skolotāja Jeļena Jonase.
Sliktais piemērs, kas notiek ja vēsturiska ēka nonāk neveiksmīgu investoru rokās novadā jau ir. Kaucmindes pils jau gadiem netiek pienācīgi apsaimniekota. Domes priekšsēdētājs gan sola no savām kļūdām mācīties.
„To jau ne tikai Kaucminde, arī sanatorija Ķemeros parāda, ka ar privāto ir ļoti grūti pēc tam panākt to realizāciju, tāpēc ir jāmeklē tāda sadarbības forma, lai kontrole paliktu pašvaldībai," uzskata Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis.
Vai uz šādiem noteikumiem atradīsies investors, pašlaik grūti spriest, bet jaunajiem māksliniekiem citas telpas netikšot meklētas, un tas nozīmē, ka vismaz pagaidām ēka tiks apkurināta un netiks izdemolēta.
