„Gribu studēt, jo man rūp nākotne.” „Gribu studēt, lai kļūtu par pedagogu, kurš iedvesmos bērnus.” „Gribu studēt, jo mīla nāk un iet, bet bakalaurs paliek.” Šādi un citi plakāti rokās desmitiem studentu, kuru izdrukātās fotogrāfijas otrdien, 26. maijā, izvietotas Izglītības un zinātnes ministrijas durvju priekšā.
Pie ministrijas ēkas akcijas laikā Vecrīgā klātienē atrodas apmēram desmit Latvijas Studentu apvienības pārstāvju, bet akcijā sociālajos medijos ar saviem stāstiem dalījās daudz vairāk studentu.
„Protams, šobrīd noteikto pulcēšanās ierobežojumu dēļ mēs arī mēģinām nodrošināt to, lai cits no cita ievērotu divu metru distanci. Un tieši tāpēc mēs arī aicinām studentus, kuri grib mums sniegt atbalstu, nenākt uz šejieni, bet gan vērot akcijā notiekošo LSA “Facebook” lapā,” sacīja Studentu apvienības (LSA) pārstāve Evelīna Puzo.
Studentu apvienības vadītāja Justīne Širina atgādina, ka aprīļa sākumā veikuši studentu aptauju. Tās dati liecina, ka ap 12% studējošo varētu pārtraukt studijas, jo Covid-19 izraisīto finansiālo grūtību dēļ vairs nevarēs segt studiju maksu vai ikdienas izdevumus. Aptaujā piedalījās 8600 studējošo.
„Orientējoši šobrīd valstī varētu būt 8000 studentu, kam nav pieejams nekāds atbalsts, jo viņiem nav iespējas vērsties pie ģimenes, saņemt kredītu. Tāpat viņiem nav pietiekamas, piemēram, darba pieredzes, lai pretendētu uz dīkstāves vai uz bezdarbnieka pabalstu,” skaidroja Širina.
Studentu apvienības vadītāja vērsa uzmanību uz to, ka šie studējošie nonākuši neapskaužamā situācijā.
Lai pievērstu politikas veidotāju uzmanību, studenti uzsāka akcijas organizēšanu un aktīvas sarunas ar politiķiem. Studentus aicināja sociālajos medijos publicēt savas fotogrāfijas un dalīties ar stāstu, kāpēc smagi strādā, lai varētu turpināt studijas, vai arī bijuši spiesti pamest studijas.
„Man visspilgtāk atmiņā ir iespiedušies anonīmie stāsti, ko mums iesūtīja, jo tie bija visskarbākie. Viens bija trešā gada medicīnas nu jau izbijuša studenta stāsts, kurš aprīlī pārtrauca studijas, jo viņš vairs nespēja samaksāt par dzīvokli, par ēdināšanu un nespēja arī atrast darbu. Viņš pārtrauca savas medicīnas studijas. Jaunietis nāca no mazāk labvēlīgas ģimenes, tāpēc arī bija spiests doties projām,” pastāstīja Širina.
Ar klātesošajiem studentiem arī aprunājās ierēdņi, tajā skaitā ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš no Jaunās konservatīvās partijas. „Studenti visu pareizi dara, studenti pievērš sev uzmanību, stāsta par problēmu,” sacīja Znotiņš.
IZM parlamentārais sekretārs pastāstīja, ka ministrija vēlas panākt atbalstu studentiem 13 miljonu eiro apmērā. Šobrīd notiekot spriešana koalīcijā par to, cik tieši un kādiem mērķiem līdzekļus piešķirt.
Ministrija piedāvā, piemēram, palielināt stipendijas no nepilniem 100 līdz 200 eiro.
Tāpat 200 eiro grib piešķirt studentiem, kas vēlēsies iesaistīties universitātes darbībā – administratīvajā, informācijas tehnoloģiju jomas atbalstā un zinātniskajos pētījumos. Tāpat atbalstu vēlas piešķirt jaunajiem speciālistiem.
„Caur Nodarbinātības valsts aģentūru kas iet, kas ir bezdarbnieki, vairāk jaunajiem profesionāļiem, kas ir pabeiguši vai ir sākuši paralēli studijām strādāt, zaudējuši darbu tagad krīzes laikā, viņiem nepienākas bezdarbnieka atbalsts, tad viņiem pienāktos atbalsts tāpat, ja viņi ir šobrīd studējošie un ir sekmīgi. Vēl ir kreditēšana. Papildu 500 vietas valsts galvotu kredītu jomā augstskolās. Šobrīd ir 2000, un mēs plānojam palielināt uz 2500,” pastāstīja Znotiņš.
Studentu apvienības vadītāja Širina atzinīgi vērtēja plānotās ieceres. Tomēr neskaidrība ir par atbalstu tiem, kam nav iespējas saņemt valsts budžeta stipendiju. Izglītības ministrijā cer, ka koalīcijas partijas lēmumu par studentu atbalstu pieņems trešdien, bet ceturtdien, 28. maijā, ieceres varētu virzīt uz valdību.
