Dienas ziņas

A. Navaļnijs pieprasa video ierakstus no ieslodzījuma vietas

Dienas ziņas

IKP pieaudzis par 2,1%

Bažas par Strenču Psihoneoiroloģiskās slimnīcas siltināšanu

Strenčos bažījas par slimnīcas vēsturiskās fasādes aizsegšanu ēkas siltināšanā

Lai uzlabotu Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas energoefektivitāti, šogad sākti siltināšanas darbi. Pagaidām vienā ēkā, taču plānots atjaunot vēl vairākas slimnīcas kompleksa būves. Pagājušā gadsimta sākumā celtajām ēkām nav piešķirts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu statuss, tomēr tās atzītas par nozīmīgu reģiona attīstības vēstures liecību. Tāpēc daļa vietējās sabiedrības pauž satraukumu, ka siltināšana, aizsedzot namu fasādes, tās neatgriezeniski izmainīs.

Strencēniete Baiba Leite rāda savus savāktos materiālus par Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas vēsturi un šodienu, arī saraksti ar dažādām institūcijām, tai skaitā Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi. Viņa vērsusi uzmanību uz darbiem, kas pēdējo gadu laikā tiek veikti slimnīcas ēkās, un aicinājusi iekļaut kompleksu Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Leites ieskatā šovasar veiktie 3.nodaļas jeb Augusta mājas siltināšanas darbi apdraud vēsturiskā mantojuma saglabāšanu, jo tos veic no ārpuses, nemeklējot citus risinājumus.

“Šīs lietas, es domāju, ka ļoti kārtīgi vajadzētu visiem apdomāt. Un iesaistīties cilvēkiem un mēģināt šo vandālismu, es tiešām tā teikšu - vandālismu, izbeigt. Un lai slimnīcas autentiskās fasādes tiek saglabātas par godu arhitektam Augustam Reinbergam un psihiatram doktoram Albertam Bēram, kuru abu projekts tas ir. Tā ir pērle arhitektūras, ķieģeļu eklektisma stilā, vienīgais Latvijā tāds komplekss,” sacīja Strenču iedzīvotāja.

Tikko saņemta vēstule no Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes ar ziņu, ka Kultūras pieminekļu uzskaites komisija lēmusi iekļaut vienu no kompleksa ēkām - Direktora māju, kurā saglabājušās arī divas jūgendstila krāsnis - Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arhitektūras pieminekli ar individuāli noteiktu aizsardzības zonu, kas ietver visu slimnīcas vēsturisko apbūvi.

“Ļoti, ļoti es un pārējie cilvēki ceram, ka arī šīs imitācijas šodienas Augusta mājai, vienai no tām nodaļām, tiks noņemta nost, jo apakšā tur ir saglabāts viss,” sacīja Leite.

Slimnīcas vadītāja Maija Ancveriņa gan vērtē, ka darbi līdz augusta vidum tiks pabeigti. Tā kā tur ieguldīts Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums, siltinājumu noņemt bez finansiālām sankcijām nebūs iespējams. Viņa sacīja, jau sākotnēji projektētāji aicināti meklēt risinājumus, kā veikt darbus, lai nebojātu ēku vēsturisko izskatu, tomēr atzinums bijis - siltinot ēku no iekšpuses, nebūs iespējams sasniegt uzstādītos energoefektivitātes rādītājus.

“Tādēļ arī tika pieņemts lēmums, ka šīs ēkas tiks siltinātas no ārpuses, pēc iespējas saglabājot vēsturiskos elementus un ēkas kopējo izskatu,” norādīja Ancveriņa.

Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē skaidroja, ka līdz ar Direktora mājas iekļaušanu Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā tiks noteikta arī aizsardzības zona, kas ietver visu slimnīcas vēsturisko apbūvi. Līdz ar to visa saimnieciskā darbība un būvniecība tajā būs jāsaskaņo ar ekspertu komisiju.

“Runājot par nākošajiem projektiem, mums ir nedaudz vairāk laika. Mēs mēģinām tomēr atrast kādus cilvēkus, kuriem ir šī pieredze vēsturisku ēku siltināšanā. Arī Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ir teikusi, ka viņi var mūs konsultēt šajā jomā un ka var mēģināt rast šos risinājumus siltināt no iekšpuses,” sacīja slimnīcas valdes locekle.

Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā pašlaik ārstējas tuvu trim simtiem pacientu. Slimnīca ir viens no novada un tuvākās apkārtnes lielākajiem darba devējiem ar 340 darbiniekiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti