"Es tik daudz reizes esmu apmeklējusi [Zaventemas lidostu], bet es pilnīgi nepazīstu – tā ir pilnīgi cita pasaule,” stāsta Ina Strazdiņa.
Uz lidostu gan aizvien nekursē sabiedriskais transports. Savukārt automašīnas tiek novirzītas uz stāvvietu lidostas teritorijā, kuru stingri apsargā bruņoti karavīri un policija. Pirms iebraukšanas tur tiek prasīts apstādināt automašīnu un parādīt dokumentus. "Mūs palaida ātri, bez īpašiem jautājumiem, bet redzējām, kā karavīri ilgi un rūpīgi pēta kāda malā apstādināta taksometra bagāžnieka saturu," stāsta žurnāliste.
Tālāk gan zīmes, gan cilvēki ceļa malā norādīja, kurp ir jādodas un automašīna tika novirzīta uz daudzstāvu autostāvvietu, kur var izlaist pasažierus. Parastā piebrauktuve pie lidostas ieejas, kuru izmantoja arī teroristi ir pilnībā slēgta.
Terorakta liecības un postījumi pasažieru acīm ir pilnībā slēpts, jo arī ceļi, pa kādiem cilvēki tiek virzīti uz pagaidu reģistrācijas teltīm, ir izvēlēti tā, ka cilvēki lielākoties redz autostāvvietas, liftus, mazliet no pagalma un tad atkal nojumes, bet neko no sapostītā.
“Tikai vienā brīdī ir iespējams apjaust, ka patiesībā esam ļoti tuvu traģēdijas vietai. Tās ir lidostas ieejas durvis, pie kurām pieved autobuss, un tā ir cita ieeja, mazāka, nekā tā, kuru bija izmantojuši teroristi (..). Un aiz šīm durvīm ir slīdošās kāpnes, pa kurām dažu minūšu laikā var uzbraukt uz augšstāvu, kur 22.marta rītā nogranda sprādzieni,” stāsta Ina.
Tad pasažieri nokļūst pagalmā, kur ir lielas, baltas teltis, kas saslietas gluži kā pagaidu ēkas.
Lai gan drošības pārbaudes ir vairākkārtīgas, tomēr Ina Strazdiņa norāda – tās nav pārspīlētas. Somas un cilvēkus ar metāla detektoriem divās lielās, baltās teltīs pārbauda vēl pirms reģistrācijas un bagāžas nodošanas. Reģistrācija notiek arī lielos, īpaši šim nolūkam izveidotos angāros. Tur nav veikalu, kafejnīcu un lidostai ierasto, smaržu, garšu un kņadas.
Somu sver uz parastiem svariem, kādus var redzēt, piemēram, lielveikalos vai lauku saimniecībās. Un tikai pēc šīs procedūras atkal pa kāpnēm augšup lejup un dažādiem apvedceļiem var nonākt lielajā, „parastajā” lidostā, kur notiek vēl viena, rokas bagāžu pārbaude, bet tā jau ir parastā procedūra.
Žurnāliste stāsta, ka lidostā ir ārkārtīgi maz cilvēku. Viss gan notiek ļoti organizēti, bez kavēšanās un neskaidrībām, raiti un lietišķi.
“Tas bija liels pārsteigums, jo es arī gatavojos lielām rindām un drūzmai, bet šī Eiropā viena no lielākajām un noslogotākajām lidostām ir teju tukša. Ir jūtams, ka ne visas kompānijas joprojām lido, un Zāventemas lidosta apkalpo ierobežotu pasažieru skaitu,” stāsta Ina Strazdiņa.
Uzrunātie cilvēki pie reģistrācijas galdiņa, veikalu darbinieki, vīri naudas maiņas punktā atzīst, ka šis ir milzīgs trieciens. Daudziem no viņiem pie apģērba ir piespraustas īpašas nozīmītes ar Briseles lidostas logo un Beļģijas karogu sirds formā. Lidostas teritorijā daudz ir šādu simbolu un uzmundrinājumu.
Arī, iebraucot auto stāvvietā, uz barjeras ir zīme Beļģijas karoga krāsās, uz kuras angļu valodā rakstīts: „All together!” jeb „Visi kopā!”. Daudzi veikalā un ēstuves joprojām ir slēgtas, tām priekšā dzelzs aizvirtņi.
“Zāventema lidostā reti redzēju kādu smaidām, gan pasažierus, gan pārdevējus. Klusums – tā varētu raksturot kopējo atmosfēru par spīti, protams, klātesošajām skaņām.”
Pirmais „airBaltic” lidojums noritēja gludi un bez kādām īpašām izmaiņām. Vispirms ieradās pasažieri no Rīgas, lidmašīna esot bijusi pilna - vismaz 60 cilvēku. Reisā uz Rīgu bijām mazāk – aptuveni 20.
Viena no stjuartēm pastāstīja, ka bija lidojusi „pēdējā” reisā, kuru “airBaltic” veica pirms terorakta, un tagad viņa strādāja šajā pirmajā. Stjuartes arī ļoti gribēja zināt, kāda atmosfēra ir lidostā, kura, noprotams, vēl ilgi atkopsies. Kā ir sacījusi lidostas vadība, būs vajadzīgi mēneši, lai Briseles starptautiskās lidostas dzīve atgriezos ierastajā ritmā.
Ziņots, ka trešdien pusdienā pēc divas nedēļas ilga piespiedu pārtraukuma, kura iemesls bija 22. martā notikušais teroristu uzbrukums Zaventemas lidostai Briselē, ceļā uz Briseli devās „airBaltic” reiss no Rīgas.
