„Vai jūs zināt, kā tiek aprēķināta jūsu alga kā pedagogam? - Īsti es nezinu…” - tā atzīst Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolotāja Zaiga Tenisone.
„Es neesmu arī tā ļoti interesējusies, un es paļaujos uz skolas administrāciju, bet tādās detaļās man nav skaidrs. Droši vien jau, ka vajadzētu zināt, bet tas ir diezgan komplicēti, jo tur kaut kādi koeficienti, kas nav skaidrs - par stundu tik un tik. Tas viss atkarīgs no visas skolas organizācijas, tas ir diezgan sarežģīti un es neesmu mēģinājusi iedziļināties.”
Garas pauzes, pārliecinoša neziņa vai neskaidrība ir tipiskākās reakcijas Latvijas Radio uzrunātajiem skolotājiem. Tiem jautāts, vai viņiem ir skaidra sistēma, pēc kuras aprēķina pedagogu algas. Rīgas 85. vidusskolas skolotājs Jānis Aizupietis norāda, ka algu aprēķināšanas sistēmu nepieciešams padarīt saprotamāku.
„Jā, noteikti, to publiski atvērtāku vajadzētu. Es tā domāju, ka to zina tikai reti kurais. Visi zina to, ka medijos saka, - tagad skolotājiem būs par likmi 300 lati un uz to arī visu balstās. Bet es zinu, ka tas ir mazliet stiepjams jēdziens. Skolas vadītājs to likmi var pastiept mazliet īsāku vai garāku - kā nu kuram,” pauž Aizupietis.
Lai arī katru gadu pedagogu alga tiek noteikta pa jaunam, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) pārstāve Aija Melle nesaskata problēmu ar pedagogu algas aprēķināšanas sistēmu.
„Katrs pedagogs, kad ir notikusi skolā tarifikācija, redz savu tarifikācijas lapu, kur ir skaidri uzrakstīts, kāda ir viņa algas likme, kurā klasē viņš strādā, cik tur ir kontaktstundas, cik stundas tiek aprēķināts par gatavošanos, par rakstu darbu labošanu, atkarībā no skolēnu skaita klasē. Tur viss ir skaidri redzams, katram pedagogam pēc tarifikācijas vajadzētu saprast, kāda ir viņa alga,” saka Melle.
Savukārt izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, skaidrojot pedagogu algu aprēķināšanas shēmu, atzīst, ka tā ir sarežģīta skolotāju izpratnei: „Nu, es varu teikt, ka diemžēl jā, ka varbūt tajā galapunktā skolotājam to saprast varētu būt diezgan grūti. Tā sistēma ir diezgan sarežģīta. Tai ir vismaz divas daļas, viena daļa, kur mēs atlicinām finansējumu saskaņā ar diezgan konkrētu formulu. Faktiski tā ir sistēma, kur nauda seko nevis skolēnam, bet gan pašvaldībai.”
Pēc tam pašvaldības pieņem lēmumus, vai pārdalīt šo finansējumu. Tāpat līdzīgu lēmumu var pieņemt arī skolu direktori. Gan ministrija, gan LIZDA norāda uz nepilnībām šajā modelī, tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija ieteikusi pāriet uz 40 stundu darba nedēļu. Tomēr Aija Melle norāda, ka šādam modelim vispirms nepieciešams noteikts finansējums, lai varētu pieļautu šādu pāreju:
„Pāreja uz šo modeli nav tik vienkārša. Ja mēs varētu palielināt pedagogu atalgojumu, ja viņš varētu saņemt normālu algu par šīm 40 stundām, tad viss būtu kārtībā. Bet, ja pedagogam jāpaliek ar 280 latiem mēnesī, kas ir mazliet vairāk kā minimālā alga...”
Tikmēr pedagogi jauno mācību gadu uzsāks neziņā, kāda būs viņu alga. Visticamāk, to uzzinās septembra vidū vai tā izskaņā. Savukārt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība norāda uz netaisnīgu un nemotivējošu darba algu izglītības un zinātnes darbiniekiem. Tālab arodbiedrība rīt lems par konkrētām protesta akcijām un to norises laiku.
