SKDS: Krievijas rīcību Ukrainā nosoda 40% krievvalodīgo, no tiem vairums – pret Uzvaras parka pieminekļa nojaukšanu

No ģimenē krieviski runājošajiem Latvijas iedzīvotājiem daļa (40%) nosoda Krievijas rīcību Ukrainā, bet vairākums no viņiem – 60% – neatbalsta Uzvaras parka pieminekļa nojaukšanu, liecina pētījumu centra SKDS pēc LSM.lv un Rus.LSM.lv pasūtījuma veiktā aptauja.

2022. gada jūnijā aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem lūdza paust attieksmi pret Krievijas rīcību Ukrainā, un 73% pētījuma dalībnieku norādīja, ka Krievijas rīcību Ukrainā nosoda (tai skaitā «stingri nosoda» – 65%). 13% atzina, ka viņu attieksme ir neitrāla, bet 5% – ka Krievijas rīcību Ukrainā atbalsta (tajā skaitā noteikti atbalsta» – 2%).

  • Ģenerālais kopums: Latvijas iedzīvotāji no 18 līdz 80 gadiem
  • Sasniegtā izlase: 1396 respondenti (tika veidota papildizlase, kopumā aptaujājot 691 krievvalodīgu respondentu)
  • Aptaujas veikšanas metode: Interneta aptauja (CAWI)
  • Kvotu izlase. Dati tika svērti atbilstoši PMLP Iedzīvotāju reģistra datiem uz 08.02.2022.
  • Aptaujas laiks: 07.06.2022. - 16.06.2022.
  • Materiālā norādīts nesvērts respondentu skaits, bet svērti %.

Analizējot krievvalodīgo respondentu atbildes, vērojams, ka 40% Krievijas rīcību Ukrainā nosoda, 12% – to atbalsta, bet 28% bija neitrāla attieksme. Vēl 19% respondentu atturējās atbildēt uz šo jautājumu.

Pavasarī pētījumu centrs SKDS ar dažu nedēļu starpību uzdeva respondentiem atšķirīgu pēc formulējuma, bet tuvu pēc būtības jautājumu – “kuru no pusēm jūs atbalstāt?”. Dati liecināja, ka Krieviju atbalstošo krievvalodīgo respondentu īpatsvars pakāpeniski samazinājies – tie bija 21% marta sākumā, 20% marta otrajā pusē un 13% aprīļa beigās. Attiecīgi pakāpeniski pieauga Ukrainu atbalstošo krievvalodīgo iedzīvotāju īpatsvars – no 22% marta sākumā līdz 25% marta vidū un 30% aprīļa beigās.  

Jūnija aptaujā biežāk nekā caurmērā krievvalodīgo iedzīvotāju grupā Krievijas rīcību Ukrainā nosodīja respondenti vecumā no 18 līdz 34 gadiem, aptaujātie ar augstāko izglītību, Latvijas pilsoņi, pētījuma dalībnieki ar vidējiem, vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem, kā arī Kurzemes iedzīvotāji.

Bet, piemēram, krievvalodīgie iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem vismazāk pauda nosodījumu, taču arī nesteidza atbalstīt, visbiežāk paužot neitrālu attieksmi (43%).

Savukārt atbalstu Krievijas rīcībai Ukrainā biežāk nekā caurmērā pauda vīrieši, respondenti vecumā no 55 līdz 63 gadiem, respondenti bez Latvijas pilsonības, privātajā sektorā nodarbinātie, pētījuma dalībnieki ar vidējiem ienākumiem, kā arī lauku teritorijās dzīvojošie.

Kamēr kopumā Latvijas sabiedrībā ieceri nojaukt pieminekli Uzvaras parkā atbalsta vai drīzāk atbalsta 49% iedzīvotāju, bet neatbalsta 35%, krievvalodīgo rindās to atbalsta tikai 9%, noteikti neatbalsta 55% un drīzāk neatbalsta 21%. Savukārt 72% latviski runājošo respondentu atbalsta pieminekļa nojaukšanu (noteikti atbalsta – 57%, drīzāk atbalsta – 15%),  bet pret to ir tikai 10%.

SKDS arī norāda, ka no respondentiem ar krievu sarunvalodu ģimenē pieminekļa nojaukšanu biežāk nekā caurmērā atbalstīja respondenti vecumā no 18 līdz 34 gadiem, pētījuma dalībnieki ar vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem, kā arī Kurzemes iedzīvotāji. Pret pieminekļa Uzvaras parkā Rīgā nojaukšanu biežāk nekā caurmērā bija noskaņoti respondenti, kuriem ir 55 gadi un vairāk, aptaujātie bez Latvijas pilsonības, pētījuma dalībnieki ar zemiem ienākumiem, kā arī Pierīgā dzīvojošie.

No visiem respondentiem, kuri nosoda Krievijas rīcību Ukrainā, 66% atbalsta Uzvaras parka pieminekļa nojaukšanu, bet no grupas, kura atbalstīja Krievijas rīcību vai kuriem bija grūti atbildēt,  atbalstu pieminekļa nojaukšanai vispār nepauda.

Savukārt no respondentiem ar krievu sarunvalodu ģimenē, kuri nosodīja Krievijas rīcību Ukrainā, pret pieminekļa nojaukšanu bija 60%. Taču Krievijas rīcību nosodījušie krievvalodīgie bija vienīgā grupa, kurā ir bijis atbalsts pieminekļa nojaukšanai (22%), kamēr Krievijas agresiju atbalstošie, neitrālu attieksmi paudušie vai tie, kuri nespēja atbildēt, ir izteikti pret pieminekļa nojaukšanu.

Raksturojot pirmās emocijas, kad saistībā ar Otro pasaules karu mūsdienās dzird pieminam 9. maiju, 25% respondentu atzina, ka tās ir pozitīvas (t.sk. «ļoti pozitīvas» – 13%). To, ka emocijas ir negatīvas, atzīmēja 40% (t.sk. «ļoti negatīvas» – 21%). Gandrīz trešdaļa (31%) respondentu atzina, ka emocijas ir «neitrālas».

Ņemot vērā atbildes atkarībā no sarunvalodas ģimenē, 3% respondentu, kuriem latviešu valoda ir galvenā sarunvaloda ģimenē, atbildēja, ka viņu emocijas šajā sakarā ir pozitīvas (negatīvas emocijas: 60%), bet starp krievvalodīgajiem pozitīvas emocijas norādīja 62% (negatīvas emocijas: 7%).

Biežāk nekā caurmērā starp krievvalodīgajiem respondentiem to, ka 9. maija pieminēšana mūsdienās saistībā ar Otro pasaules karu viņos raisa pozitīvas emocijas, norādīja respondenti, kuriem ir 35 gadi un vairāk, iedzīvotāji ar vidējo izglītību, respondenti bez Latvijas pilsonības, pētījuma dalībnieki ar zemiem vai vidējiem ienākumiem, kā arī Pierīgā un Zemgalē dzīvojošie, kā arī lauku apvidu iedzīvotāji.

Savukārt negatīvas emocijas biežāk nekā caurmērā izjūt respondenti vecumā no 18 līdz 34 gadiem, publiskajā sektorā nodarbinātie, kā arī pētījuma dalībnieki ar vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem.

No visiem respondentiem biežāk pozitīvās emocijas 9. maija pieminēšana raisīja tiem, kuri atbalsta Krievijas darbību Ukrainā, bet visretāk tiem, kuri nosoda.

Savukārt respondentiem ar krievu sarunu valodu ģimenē visbiežāk 9. maija pieminēšana raisīja negatīvas emocijas tiem, kuri nosodīja Krievijas rīcību Ukrainā, (16%), bet kopumā, neatkarīgi no attieksmes pret Krievijas sākto karu Ukrainā, 9. maijs vairākumam raisot pozitīvas emocijas.

Skaidrojot izdarāmos secinājumus pēc veiktās aptaujas, SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš Latvijas Radio intervijā norādīja, ka aptaujas rezultāti parāda Latvijas sabiedrības sašķeltību.

SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

“Tomēr tā jau nav jauna lieta. Mēs sen jau zinājām, ka sabiedrība ir sašķelta. Te mēs tagad procentuāli redzam, cik dziļa ir šī sašķeltība.

Jauna lieta – attieksme pret pieminekli. Šajā jautājumā sabiedrība ir vairāk nekā kapitāli sašķelta.

(..) Tas skaidri parādās, ka lielākā daļa, kas nosoda Krievijas rīcību Ukrainā, tomēr ir arī pret pieminekļa nojaukšanu,” skaidroja Kaktiņš. 

Tāpat Kaktiņš akcentēja atšķirību starp latviski un krieviski runājošiem respondentiem, kuri atsevišķos jautājumos izvēlējās nesniegt atbildi. Viņš norādīja, ka ļoti uzkrītoši parādās liela nesamērība – no latviski runājošiem respondentiem vien 2% izvairījās no atbildes, bet no krieviski runājošiem – 19%. “Tā disproporcija ir liela. (..) Visdrīzāk ir jābūt īstiem nopietniem iemesliem, kāpēc tu negribi kaut ko teikt,” piebilda SKDS vadītājs.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievija uzsāka neizprovocētu un nepamatotu karu pret Ukrainu, kurā iet bojā tūkstošiem mierīgo iedzīvotāju, bet miljoni devušies bēgļu gaitās. Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.

Latvijā pēc šiem notikumiem parlaments likumā noteica, ka padomju un nacistisko režīmu slavinoši objekti Latvijā ir jānojauc līdz 15. novembrim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt