Latvijai ir jāatrod līdzsvars starp dažādu labumu saņemšanu no Eiropas Savienības un iesaistīšanos kopējo problēmu risināšanā. Tāpat mūsu valstij daudzos jautājumos ir skaidrāk jāsaprot, ko tad mēs īsti vēlamies – tā Briselē uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Pēc valsts galvas domām, tas lielā mērā skar arī jautājumu par pašreizējo bēgļu krīzi Eiropā. Tiekoties ar trīs svarīgāko Eiropas Savienības institūciju vadītājiem, Vējonis uzsvēra gan nepieciešamību cīnīties ar migrācijas cēloņiem, gan vajadzību izveidot veiksmīgu ekonomisko migrantu izraidīšanas politiku, gan arī to, ka Briselei būtu vairāk jāatbalsta valstis migrācijas jautājumos.
“Manās sarunās ar Eiropas augstāko vadību arī ir jautājumi par iespējamo finansējuma sniegšanu Latvijas valstij. Tas varētu atslogot budžetu un izmantot to naudu, kas ir pieejama no dažādiem Eiropas fondiem, lai stiprinātu mūsu bēgļu uzņemšanas, integrācijas un izmitināšanas kapacitāti, mūsu spēju darboties ar bēgļiem un stiprinātu mūsu austrumu robežu,” pastāstīja prezidents.
No savas puses Eiropas Komisija ir gatava sniegt palīdzību valstīm ar nelielu pieredzi bēgļu uzņemšanā un izmitināšanā. To Vējoņa vizītes dienā atsevišķā preses konferencē apstiprināja Eiropas Komisijas pirmais priekšsēdētāja vietnieks Franss Timmermanss.
Tomēr pieredzes trūkums nevar būt par pamatu nekā nedarīšanai, piebilda Timmermanss: “Lai vai ko izlemtu Eiropas Savienība, lai vai ko piedāvātu Eiropas Komisija, katras dalībvalsts sabiedrības sastāvs turpmākajos gados kļūs daudzveidīgāks, nekā tas ir pašreiz. Tas nav jautājums par Eiropas politiku vai kaut kā uzspiešanu. Tas ir veids, kā pasaule attīstās. Un, manuprāt, viediem politiķiem būtu jāpalīdz savas valsts sabiedrībai tikt galā ar šo faktu, pat ja sabiedrībām dažreiz ar to nav pieredzes.”
Uz Latvijas Radio jautājumu, vai mūsu valsts politiķi un arī pats prezidents ir pietiekami skaidrojuši sabiedrībai ar bēgļu krīzi saistītos jautājumus, Vējonis atkārtoja valdībai iepriekš izteikto kritiku. Pēc prezidenta domām, nespējot izskaidrot, kā patvēruma meklētāji tiks uzņemti, valdība sūta sabiedrībai sliktu signālu: “Ja valdībai un politiķiem nav skaidrs, kur nu vēl sabiedrībai būs skaidrs. Tāpēc ir pēc iespējas ātrāk jātiek pašiem skaidrībā un tiešām plaši jāsniedz šī informācija sabiedrībai. Bet, manuprāt, šeit jau būs daudz kas nokavēts, jo šī sniega bumba jau par tālu ir aizvēlusies. Un pavērst sabiedrības viedokli būs diezgan grūti.”
Tāpat Vējoņa vizītes dienā Briselē Eiropas Parlaments atbalstīja papildu 400 miljonu eiro piešķiršanu dažādām valstīm, lai palīdzētu tikt galā ar bēgļu pieplūdumu.
Skaidrojums: Ar ko atšķiras bēglis, patvēruma meklētājs un nelegālais imigrants
Patvēruma meklētājs - cilvēks, kurš ierodas kādā valstī un lūdz patvērumu.
Bēglis - cilvēks, par kuru atbildīgās iestādes atzinušas, ka viņš izcelsmes valstī pakļauts vajāšanas briesmām rases, reliģijas, tautības, sociālās grupas dēļ.
Alternatīvais statuss - cilvēks, kurš nevar saņemt bēgļa statusu, tomēr viņam nepieciešama aizsardzība. Statusu piešķir īslaicīgi.
Nelegālais imigrants - cilvēks, kurš pretlikumīgi šķērso valsts robežu vai nelikumīgi uzturas valstī bez nolūka lūgt patvērumu.
***
Vārdu “bēglis” ziņu portāls Lsm.lv lieto ne šauri juridiskā, bet plašākā nozīmē, apzīmējot cilvēkus, kas pēdējo gadu laikā dažādu iemeslu dēļ atstājuši savas mājas un ieradušies vai aizvien ir ceļā uz Eiropu, kur vēlas apmesties uz dzīvi.
Tikmēr migrācijas eksperti akcentē, ka migrantu plūsma uz Eiropas dienvidiem tikai turpina pieaugt un pašlaik sasniedz jau septiņus tūkstošus cilvēku dienā. ES robežu aģentūra "Frontex" paziņoja, ka šogad deviņos mēnešos ES ir ienākuši vairāk nekā 710 000 patvēruma meklētāju.
Apvienoto Nāciju Organizācijas bēgļu lietu aģentūra prognozē, ka šogad pāri Vidusjūrai Eiropā ieradīsies 700 tūkstoši imigrantu. Nākamajā gadā šis skaitlis varētu būt pat nedaudz lielāks.
Pēdējos mēnešos Eiropā masveidā ieplūst bēgļi, pārsvarā no militāru konfliktu skartiem reģioniem, galvenokārt Sīrijas. Viņi Eiropā ienāk caur Grieķiju vai arī Itāliju.
