Rīgas Tehniskā universitāte savā pārziņā pārņem inženierzinātnes, Latvijas Universitāte sociālās, humanitārās un dabas zinātnes, Rīgas Stradiņa universitāte attīsta medicīnu, bet Latvijas Lauksaimniecība universitāte - lauksaimniecību, mežsaimniecību un tās jomas, kurās līdz šim vēsturiski bijusi spēcīga. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sākusi sarunas par augstākās izglītības reformu, un tā paredz, ka augstskolām jāatsakās no budžeta vietām studiju programmās, kas ir spēcīgas citās skolās, kā arī to, ka atsevišķas iestādes varētu tikt apvienotas. Ministrs Vjačeslavs Dombrovskis uzskata, reformas augstākajā izglītība ir jau sen pieprasītas.
„Mēs cenšamies vienoties par dažu programmu konsolidāciju no nākamā mācību gada un citas izmaiņas veikt reformu padomes formātā. Pašas augstskolas saprot, kāds ir scenārijs, ja nespēsim parādīt sabiedrībai, ka esam spējīgi uz pārmaiņām. Sarunas ir konstruktīvas, augsti vērtēju rektoru vēlmi reformēties un veikt konsolidāciju. Es teiktu, ka īpaša spiediena no ministrijas puses nav."
Pirmie apvienošanās piemēri varētu būt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas ar Latvijas Universitāti, jo abas skolas piedāvā pedagoģijā programmas, līdzās vēl četrām augstskolām. Sarunā ar Latvijas Universitātes rektoru akadēmijas vadītāja Dace Markus paudusi neziņu par plānoto apvienošanu. Tāpat arī Jūras akadēmijas rektors Jānis Bērziņš par to, ka skolu atkal varētu pievienot pēc 20 gadu nošķirtības Rīgas Tehniskajai universitātei, uzzinājis no publiski izskanējušām ziņām, nevis ministrijas
„Tas jautājums nav pārdomāts, ar mums neviens par to nav runājis, tā kā mēs par to uzzinājām no IZM mājas lapas par šādu pavērsienu. 1992. gadā mēs no RTU atdalījāmies, jo mūsu studiju process ir īpatns un nav īsti savienojams ar tehniskās augstskolas studiju procesu."
Līdzās apvienošanai augstskolām jāvienojas par budžeta vietu sadali. Tā Latvijas Lauksaimniecības universitāte atsakās no budžeta vietām pedagoģijā un sociālajās zinībās, tāpat kā RTU no uzņēmējdarbības par labu Latvijas Universitātei. Pēdējā tomēr samazinās arī budžeta vietas ekonomikas un vadības zinātnēs. Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš skaidro, ka apvienošanās ar Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju ir loģiska, jo programmas pārklājas un skolas atrodas ļoti tuvu viena otrai, viņš vērtē, kas tas celtu izglītības kvalitāti:
„Jautājums, cik lielā mērā šobrīd notiek nopietnas reformas. Ir pieteikumi nopietnai darbībai - RPIVA pievienošana LU un citi līdzīgi piedāvājumi, kā arī augstskolām iezīmēti virzieni. Vai tas notiks vienkārši... es neesmu tik liels optimists,... domāju, ka tās būs garas un smagas sarunas. Kāpēc tas ir iespējams? Uzdrošinos apgalvot, kas tas ir ministrs Roberta Ķīļa nopelns tai skaitā."
Kopumā plānots, ka būtiski varētu samazināt studijas tieši sociālo zinātņu un pedagoģijas jomā, vidēji par 20% samazinātos budžeta vietas. Tikmēr studiju programmas, kas izmaksā dārgi, cer, ka līdz ar izmaiņām vairāk naudas ieripotu to kvalitātes sagatavošanā. Jau tagad maksas studenti par studijām maksā vairāk nekā valsts.
