Komisija izveidota pēc 34 deputātu pieprasījuma. Saeima noteica, ka komisijas darbības laiks būs seši mēneši no tās izveidošanas dienas, informēja Saeimas Preses dienests.
Par pašas komisijas izveidošanu iebildumu neizskanēja, taču pozīcija noraidīja ieceri komisijai ļaut strādāt līdz nākamās Saeimas vēlēšanām, tā vietā darbībai atvēlot pusgadu.
Neslēpjot, ka viena no opozīcijas darbības metodēm ir arī izmeklēšanas komisiju veidošana, Saeima pēc opozīcijas partiju ierosinājuma, izveidojusi jau trešo šī sasaukuma darbības laikā izmeklēšanas komisiju.
Šoreiz deputātu uzmanības lokā būs dažādu valsts iestāžu darbinieku rīcības atbilstība labas pārvaldības principiem. Debates izsauca komisijas veidotāju iecere, izmeklēšanai atvēlēt nākamos 30 mēnešus. Atsevišķi deputāti pat izsvēra, ka komisijas vadītājs, par kādu varētu kļūt Ringolds Balodis (“No sirds Latvijai”) tikai vēlas nopelnīt piemaksu 1000 eiro ik mēnesi, kāda pienākas komisiju priekšsēdētājiem.
Saeimas Prezidija un Frakciju padome ceturtdien nolēma, ka komisijā strādās viens deputāts no katras frakcijas. Tāpat nolemts, ka frakcijām kandidāti darbam komisijā jāizvirza līdz šī gada 14.aprīlim.
Satversme noteic, ka Saeimai jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu.
Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli parlamentārās izmeklēšanas komisijai ir tiesības atbilstoši noteiktajam uzdevumam uzaicināt un uzklausīt jebkuru personu, tajā skaitā arī privātpersonu, un, ja nepieciešams, pieaicinot lietpratējus, izdarīt revīzijas valdības, pašvaldību un privātajās iestādēs un uzņēmumos, ja privātās iestādes un uzņēmumi tieši vai netieši saņem valsts pabalstus, kredītus vai pasūtījumus vai piedalās valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijā.
